Sens un unikāls valsts nozīmes arhitektūras piemineklis tiek pretnostatīts absolūti utilitārām, neglītām un bezvērtīgām silikātķieģeļu būvēm, ko pat neceļas mēle saukt par ēkām. Viduslaiku pils un baznīca Straupē pret pārtikas veikalu un šautuvi Sedā.
Kāpēc?
"Adreses" arhitektūras jēgu meklē dziļāk zem mājas “ādas” un stāsta par šo ēku brīnumainajām pārvērtībām, kas arī ir daļa no arhitektūras.
Lielstraupes pils reiz varenajā Hanzas savienības pilsētā Straupē jau 50 gadus labāk pazīstama arī tās mūslaiku funkciju – tā ir narkoloģiskā slimnīca. Tur ārstē alkoholiķus.
Savukārt Sedas kūdras fabrikas strādnieku pilsēteles pārtikas bodē alkoholiķi reiz kāvās rindā pēc šņabja, bet nu jau 20 gadus šajās sienās ir pareizticīgo baznīca. Un citā tādā pašā mājelē blakus fabrikas šautuve pārtaisīta par katoļu kapelu.
Lieki teikt, ka arhitekti šais dievnamu pārbūvēs nav bijuši iesaistīti, viss veikts pašu spēkiem. Tāpēc, ja abas pašdarinātās baznīciņas vērtētu pēc klasiskiem arhitektūras kvalitātes standartiem, tās izpelnītos vienīgi izsmieklu. Taču,
ja salīdzina rūpību, ar kādu telpas iekārtotas un uzturētas, tās skaistajai Straupes pilij izgriež pogas.
Slimnīcai pils ir par lielu un valsts budžeta naudas – par maz, lai vērtīgo arhitektūras pieminekli pienācīgi uzturētu.
Radikāla ēkas funkciju maiņa arhitektūrā nav nekas neparasts. Rūpnīcas pārtop par dzīvokļiem, noliktavas – par koncertzālēm, un arī pilis un muižas var pārtapt par skolām vai slimnīcām. Taču civilizētā pasaulē ir pašsaprotami, ka ēkas satura transformācija tās vērtību nevis degradē, bet ceļ.
Straupes pils lēnā bojāeja ar gluži kā alkoholiķa saēstām “iekšām” ir valsts impotences apliecinājums. Sedas iedzīvotāju amatieriskā pašdarbība, nojaucamus graustus pārvēršot dievnamos, - piemērs patiesi mūsdienīgai un viedai vides domāšanai.
Noskatieties arī jūs!
