Kas īsti ir hakaton, un kāda ir šo notikumu nozīme mūsdienās? Matijs Babris Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Kāpēc dizains?" apraksta: "Pamatideja ir radīt kaut ko labu ātri, un tas, ko angliski sauc par disrupting, – kaut kādu esošu nozari vai pieeju mazliet laužam. [..] Mūsdienās laika paliek arvien mazāk. Ja agrāk bija izgudrotājs, kurš sēž un izgudro, pētniecības nodaļa vai amats, kāds, kurš domā, ko jaunu izgudrot. Tagad mēs ņemam visus, kas mums birojā un uzņēmumā ir, saliekam kopā vienā telpā, aizslēdzam durvis, saliekam pietiekami pārtiku, uzkodas un tad ceram, ka spiež to domu ārā. Otra lieta, kas ir svarīga – hakatonos ir prezentācija – tā ir limitētā laikā un uz konkrētiem kritērijiem uzstādīta." Babris hakatona ideju sasaista ar skolā vairākkārt pielietoto metodi "ideju vētra", kura palīdz ģenerēt idejas.
Matijs Babris laika gaitā pabijis un piedalījies daudzos hakatonos un guvis pieredzi no dažādu lomu skatu punkta – kā dalībnieks, kā organizators, kā mentors un arī bijis pat radīto risinājumu izvērtēšanas žūrijā. Iezīmējot hakatonu dalībnieku profilus, Babris min: "Ir tādi profesionāli hakatona dalībnieki, kuri kā sportā brauc no viena hakatona uz otru. [..] Tādi dalībnieku profili varētu būt tādi, kas piedalās visos hakatonos, viņu darbs ir braukt uz maksimāli daudz hakatoniem. Tad ir nozares speciālisti, kas redz – tā ir mana lieta un iet uz to."
Par būtiskākajām spējām hakatonā Babris uzskata, pirmkārt, spēju radīt un būt atvērtam jaunām idejām, otrkārt, spēju sadarboties komandā un atrast īstos cilvēkus ar kuriem sadarboties nākotnē.
"Vienā hakatonā ir grūti radīt labu produktu, parasti rada ideju un atrod cilvēkus. [..] Radot ideju hakatonā, tālāk tu dodies uz inkubatoru, kur strādāt jau ilgākā laika periodā." Kā vienu no iemesliem, kāpēc jaunradītās idejas neturpina attīstīties, Babris uzsver laika trūkumu ikdienā un tāpēc ir svarīgi hakatona ietvaros saplānot turpmāko projekta gaitu.
