Kāpēc klasē pirmie aizpildās aizmugures soli? Pārdomas par arhitektūras jēgu un izglītību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Programmas "Latvijas skolas soma" komanda sadarbībā ar dažādu kultūras nozaru ekspertiem veido rakstu sēriju, lai iepazīstinātu ar kādu no programmā iekļautajām kultūras nozarēm. Šomēnes fokusā arhitektūra. Ar tēmu iepazīstina arhitektu biroja "Outofbox" dibinātājs Pēteris Bajārs.

Pēteris Bajārs
Pēteris Bajārs

Pārdomas par arhitektūras jēgu

Arhitektūra, lai arī mūsu ikdienā maz apspriesta, ir no visām mākslām (arhitektūra ir māksla vai tomēr amatniecība – tas būtu atsevišķa raksta vērts) vistuvāk esošā un visvairāk dienas gaitas ietekmējošā. Ja pastāv iespēja izslēgt garlaicīgu raidījumu, aiziet no nebaudāmas izrādes vai aizvērt apnikušu grāmatu, tad no arhitektūras mums neaizmukt. Tā ir visur esoša. Pilsētas, ielas, laukumi, mājas, pat sienas, kas mums apkārt, – viss ir laba vai slikta, bet tomēr arhitektūra. No ērtībām vai neērtībām līdz emocijām, ko tā sniedz, atkarīgs katrs mūsu solis un mūsu nākotnes lēmumi. Visprecīzāk to novērojis un vārdos ietērpis ir Vinstons Čērčils: "We shape our buildings; thereafter they shape us." ("Mēs veidojam celtnes, pēc tam tās veido mūs.")

Arhitektūra, kas joprojām daudziem šķiet kas eksotisks un filmu cienīgs, patiesībā ir daudz vienkāršāka, ja cilvēks sevī atklāj novērotāja dotības, ja sāk ieklausīties citos vai vienkārši pats piefiksē mirkļus, telpas un vietas, kas liek justies labi. Kāpēc pilsētā ir ielas, kurās iegriežamies biežāk, kāpēc ir citas, kurām cenšamies ātrāk izskriet cauri? Kāpēc ir laukumi, kas izstaro dzīvību, bet ir vietas, kur vējš gar pamestiem skatlogiem vien putekļus dzenā?

Visam pamatā ir vienkārši novērojumi. Jeb kā mēs birojā to saucam – vienkāršās patiesības. Cilvēkiem patīk sēdēt, kad to muguras ir piesegtas (ne velti klasē pirmie aizpildās aizmugures soli), cilvēki piesaista citus cilvēkus, tiem patīk vērot citus cilvēkus. Tiem patīk, ja citi cilvēki vēro viņus. Tieši tāpēc mirdzoši kafejnīcu logi ir piesaistošāki nekā apputējuši auto stāvvietās. Jo tie rada piederības sajūtu, tie rada vietu.

Runājot par vietu, arī tur ir vienkārša patiesība, ko vārdos ietērpis franču antropologs Marks Ožē, – vieta ir vienkārši vieta, kurā mājo tās pamatiedzīvotāji, kas kultivē to, aizsargā to, izceļ tās kvalitātes un pieskata vietas robežas. Un nevieta – kur indivīds ir piesaistīts formālā veidā, kur nekāda dabīga sociālā dzīve nav iespējama. Freds Kents, "Project for Public Spaces" vadītājs, vietradē gāja soli tālāk, definējot četrus vietas pamatkritērijus – tēls, piekļuve, aktivitātes un sociālais aspekts. Zaudējot kaut vienu no šiem kritērijiem, vietrade var izrādīties neveiksme.

Ko līdz burvīga arhitektūra, nospodrināts tēls, ja vieta ir nepieejama un kādai sociālai grupai slēgta? Ko līdz mākslīgi uzpūsti pasākumi, ja līdz tiem nokļūt ir grūti un pats vietas izskats neuzrunā?

Ar tik daudz vienkāršām patiesībām un citu izbūvētām kartēm un vadlīnijām, šķiet, kā gan var nošaut greizi? Un tomēr top vietas, par kurām kauns. Nepretendējot uz absolūto taisnību un "es visu zinu", šķiet, joprojām daudziem savs ego, savas ambīcijas stāv daudz augstāk par ieklausīšanos otrā. Kā atzinis dāņu pilsētplānotājs Jans Gēls (kura grāmata "Pilsēta cilvēkiem" tulkota arī latviski), viņa lielākā veiksme ir savā dzīvē satikt un apprecēt psiholoģi. Tas arhitektam pavēris pilnīgu citu pasauli, kuras centrā ir cilvēks – ko tas jūt un kā domā.

Tik tālu ticis, tā arī nepieskaroties "īstajai arhitektūrai" – ēkām, konstrukciju mezgliem, materiāliem vai energoefektivitātei –, varu teikt, ka arhitektūra ir ne tikai viss, kas mums apkārt, bet arī tas, kas ir mūsu sajūtas – vai tas būtu prieks vai raizes. Arhitektūra ir visapkārt. Un laba arhitektūra pārzina cilvēku ieradumus, tā klausās viņu vēlmēs, tā sarunājas. Un vienmēr iet soli tālāk, radot arī to, ko cilvēks pat nezina, ka šobrīd vēlas. Tikai esot soli priekšā, ir iespēja progresēt, izaicināt, testēt, iespējams, arī kļūdīties, bet galu galā – izdarīt secinājumus un mainīties uz augšu.

Arhitektūra nav ēkas, konstrukcijas, materiāli vai energoefektivitāte. Tā ir kompozīcija, tas ir pārdzīvojums, tās ir sajūtas.

Šīs lietas nemāca skolas solā vienā konkrētā mācību priekšmetā, tās katrs pats ņem no visa, ko dzīve piedāvā. Pārdzīvojums atrodams izlasītā grāmatā, kompozīcija ir pamats visvienkāršākajai līdzi dungojamai dziesmiņai, bet dramaturģiju, scenogrāfiju var atrast gan kino, gan pēdējā noskatītajā teātra izrādē. Atliek tikai sev regulāri uzdot vienus un tos pašus jautājumus – kas, kā un ar kādiem līdzekļiem? To visu izfiltrēt, strukturēt, noglabāt. Un tad likt lietā. Vai tas liels, vai tas mazs.

Galvenais tomēr ir spēlēt visos līmeņos. Vai tā ir pilsēta vai laukums, vai tas ir ēkas siluets, mājas fasāde, pamanāmās detaļas vai taktilā pieredze, pieskaroties durvju rokturim. Ikkatrs līmenis ir pelnījis, lai to izlaistu caur savām sajūtām, caur to, kas uzklausīts. Lai top aktīvs, sociāls, estētisks un pieejams.

Un, ja arī jārīko revolūcija, ir svarīgi atcerēties – "build on what others have built" – būvē jau uz esošiem pamatiem. Tā nams sliesies augstāk.

Programmas "Latvijas skolas soma" vadītājas Aijas Tūnas komentārs

Programma "Latvijas skolas soma" sniedz iespēju skolēniem iepazīt Latvijas mākslas un kultūras norises visā plašajā spektrā – mūzikā, teātrī, dejā, cirkā, vizuālajā mākslā, kino, arhitektūrā, dizainā, materiālajā un nemateriālajā kultūras mantojumā, literatūrā un grāmatniecībā. Dažas no šīm jomām gan skolotājiem, gan skolēniem ir tuvākas un pazīstamākas, citas neko daudz neizsaka vai nav gadījies ar tām tā īsti sastapties un iepazīties. Šīs tematiskās izlases palīdz akcentēt kultūras daudzveidību un padarīt saprotamāku tās dažādo nozaru specifiku bērnu un jauniešu auditorijām, kā arī vēl vienā veidā sniegs atbalstu skolotājiem.

Daloties ar arhitektu biroja "Outofbox" dibinātāja Pētera Bajāra pārdomām par arhitektūru, mēs vēlamies aktualizēt programmas "Latvijas skolas soma" mērķi paplašināt gan skolēnu, gan skolotāju skatījumu uz apkārt esošo pasauli, saredzot tajā daudzveidīgo kultūras un mākslas klātesamību, ietekmi un potenciālu. No šī redzīguma izriet virkne citu būtisku jautājumu – par sabiedrībā valdošajām attiecībām, par iesaistīšanos vai samierināšanos, cilvēka vai esošas sistēmas svaru un varu lēmumu pieņemšanas procesā.

Izrādās, tik daudz kas par šo atklājas, pamanot arhitektūras valodu.

Pievienojiet šo dimensiju Latvijas kultūras un mākslas izzināšanas procesam, kopā ar skolēniem atklājot, ka arhitektūra ir klātesoša un nozīmīga arī stāstā par Āraišu ezerpils ļaudīm, Cēsu pils iemītniekiem, Grīziņkalna, Zolitūdes un Ķīpsalas iedzīvotājiem. Ja tā, tad sarunas par arhitektūru būs ne vien iederīgas, bet pat nepieciešamas ne vien ierastajās tehnoloģiju, kultūras un dabaszinātņu, bet arī literatūras, vēstures, sociālo zinību tēmu apguvē.

Īpaša tēma ir pedagoģijas un arhitektūras attiecības. Kā saka vēl viens arhitekts Jure Kotniks, "ir vienkārši uzprojektēt skaistu skolu, bērnudārzu, kas patiks politiķiem, vecākiem, bet galvenais ir telpu funkcionalitāte, kā tās racionāli varēs izmantot bērni, lai viņi sekmīgāk attīstītos". Vai bērnudārzi un skolas veidotas kā vietas – ērtas, darboties rosinošas vai, darot kā allaž pieņemts, sanākušas kā kārtējās nevietas, kuras neglābs košās krāsās nokrāsotas ārsienas? Vai iekšpusē izglītības iestādēs ir veidotas daudzfunkcionālas, viegli transformējamas telpas ar apdzīvojamām sienām, kāpnēm, nišām utt., kas viss kopā darbojas kā simtprocentīga mācīšanās vide? Un, ja tā nav, kas ir tas, ko varam mainīt, ja vien apzināmies, kāpēc?

Varbūt tieši tāda arhitektūras iepazīšana ar programmas "Latvijas skolas soma" palīdzību būtu visnoderīgākā? Domājot par cilvēkiem un kontekstiem, skolēniem būs vieglāk ielāgot un izprast tās zināšanas, kas skolā jāapgūst, piemēram, dažādi arhitektūras stili un tiem raksturīgās konkrētās iezīmes un īpašību kopums, kas atklāj to funkcionālo, konstruktīvo un māksliniecisko pusi. Detaļu izcelšanā skolotāji nav skubināmi, bet svarīgi nepazaudēt maģisko un brīžiem tik kaitinošo vārdiņu "kāpēc?". Raudzīties uz arhitektūru ar "kāpēc" prātā mūs mudina Pēteris Bajārs. Lai noder!

Arhitektūras nozares piedāvājums programmā "Latvijas skolas soma"

Latvijas Arhitektu savienības projekta "Skolnieks. Pētnieks. Pilsētnieks" izzinošās nodarb...
Latvijas Arhitektu savienības projekta "Skolnieks. Pētnieks. Pilsētnieks" izzinošās nodarbības

Izzinošu nodarbību cikls "Arhitektūra un apbūvētā vide"

Kas? Latvijas Arhitektu savienība

Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise

Kam? 3.–12. klase

Plašāk: skolniekspetniekspilsetnieks.lv

Latvijas Arhitektu savienības projekta "Skolnieks. Pētnieks. Pilsētnieks" darbnīcas "Arhitektūra un apbūvētā vide" palīdz skolēniem mācīties vērot, aprakstīt un veidot cilvēcīgu apbūvēto vidi sev apkārt.

Tematiski darbnīcas veidotas par trīs tēmām – arhitektūras māksla, arhitektūras pamatīpašības (izturība, lietderība, skaistums) un arhitektūra pilsētvidē. Praktizējoši arhitekti skolēniem draudzīgā veidā iepazīstinās ar teoriju un tad kopā ar skolēniem veidos projektu par izvēlēto tēmu. Nodarbības noslēgumā skolēni prezentēs un aizstāvēs savas idejas. Konkrētā tēma/darbnīca tiks izvēlēta atbilstoši skolēnu vecumam, priekšzināšanām un saiknei ar mācību priekšmetu.

Izzinoša interaktīva nodarbība "Industriālā mantojuma 200 gadu vēsture Līgatnē"

Kas? "Zeit Hotel"

Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise

Kam? 5.–12. klase

Stāstnieka pavadībā skolēni iepazīstas ar Līgatnes bijušās ķiveru fabrikas iekštelpām un apkārtni, atklājot industriālā mantojuma pārtapšanu mūsdienīgā kultūras, mākslas un aktīvās atpūtas vietā. Stāstījumā tiek akcentēta radoša pieeja industriālā mantojuma atdzimšanā – senām ēkām, seniem sadzīves priekšmetiem, kuriem var radoši atrast jaunu pielietojumu mūsdienās. Vienlaicīgi tiek akcentēta radošuma un transformēšanas māksla, lai saudzīgi izturētos pret ekoloģiju un atbildīgi pret klimata pārmaiņām. Skolēni iekštelpās iepazīst koncertzāli,  izstāžu zāli ar laikmetīgām izstādēm un citas telpas, kas atradušas savu vietu industriālā vidē.

Vēsturiskās Daugavpils skrošu rūpnīcas iepazīšana

Kas? Biedrība "Vēsturisko tehnoloģiju centrs"

Kad? Pēc pieprasījuma, klātienes norise

Kam? 1.–12. klase

Daugavpils skrošu rūpnīca ir vienīgais šāda veida objekts Latvijā, tās skrošu liešanas tornis ir valsts nozīmes industriālais piemineklis. Izzinošas nodarbības laikā gida pavadībā skolēni iepazīstas ar rūpnīcas vairāk nekā 125 gadus seno vēsturi un izzina tās senāko daļu un tur esošās iekārtas, izmantotās vēsturiskās tehnoloģijas un to izmaiņas, kas palīdz izprast sabiedrības attīstību un vēsturi, kā arī industriālā kultūras mantojuma saglabāšanas nozīmi mūsdienās.

Arhitekta Edgara Šēnberga simtgadei veltīta izstāde
Arhitekta Edgara Šēnberga simtgadei veltīta izstāde

Arhitekta Edgara Šēnberga simtgadei veltīta izstāde

Kas? Bulduru izstāžu nams

Kad? Pēc pieprasījuma līdz 29. aprīlim; klātienes norise

Kam? 5.–12. klase

Pieminot ievērojamo latviešu modernās kustības arhitektu, jūrmalnieku Edgaru Šēnbergu (1923–2016) viņa simtajā jubilejā, līdz 29. aprīlim Bulduru izstāžu namā tiek rīkota izstāde "Atrakcija. Pils. Daile. Arhitektam Edgaram Šēnbergam 100". Izstāde fokusējas uz vienu no ievērojamākajiem Šēnberga projektiem – 1976. gadā uzcelto, bet 2002. gadā nojaukto spēļu un atrakciju pili "Daile" Dzintaru prospektā, Jūrmalā, ar ēkas stāstu tiecoties atklāt paša arhitekta spilgto un radošo personību.

Muzeja "Rīgas Jūgendstila centrs" iepazīšana

Kas? Muzejs "Rīgas Jūgendstila centrs"

Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise

Kam? 1.–12. klase

Muzeja ēka Alberta ielā 12 celta 1903. gadā kā izcilā latviešu arhitekta Konstantīna Pēkšēna personiskais nams. Monumentālās celtnes fasādes apdarē redzami ornamentāli ciļņi ar stilizētiem Latvijas augu un dzīvnieku valsts motīviem, tie izmantoti arī telpu dekoros. Efektīgā vītņveida kāpņu telpa ir viena no krāšņākajām ne tikai Rīgā, bet arī Eiropā.

Muzejā aplūkojams autentisks jūgendstila dzīvokļa interjers un moderna digitālā ekspozīcija. Dzīvokļa interjers pilnībā atklāj jūgendstila būtību – no telpu plānojuma, oriģinālajiem sienu krāsojumiem un griestu gleznojumiem līdz telpu iekārtojumam. Apskatāmas rīdzinieku mēbeles, trauki, mākslas darbi, pulksteņi, apģērbi, izšuvumi un citi priekšmeti.

Moderna un interaktīva digitālā ekspozīcija iepazīstina ar Rīgas krāšņo jūgendstila arhitektūru, dizainu, mākslu un 20. gadsimta sākuma rīdzinieku sadzīvi.

Liepājas 17.–19. gs. interjera muzejs “Hoijeres kundzes viesu nams”
Liepājas 17.–19. gs. interjera muzejs “Hoijeres kundzes viesu nams”

Muzejpedagoģiskā nodarbība "Ienāc viesu nama īpašnieces Margarētas Hoijeres kambaros!"

Kas? Liepājas muzeja filiāle – Liepājas 17.–19. gs. interjera muzejs "Hoijeres kundzes viesu nams"

Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise

Kam? 1.–4. klase

Plašāk: muzeja mājaslapā.

Liepājas muzejs vēris durvis jaunai muzeja filiālei ar nosaukumu "Liepājas 17.–19. gs. interjera muzejs "Hoijeres kundzes viesu nams" un aicina gan skolēnus, gan skolotājus piedzīvot vēstures klātesamības sajūtu un īpašo atmosfēru šajā Liepājai nozīmīgajā kultūrvēsturiskā mantojuma objektā, kas ir arī valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Nodarbības mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar 17.–18. gs. interjeru, pievēršot uzmanību podiņu krāsnīm, manteļskursteņiem un sienu gleznojumiem. Skolēniem būs iespēja iztēloties, kā cilvēki dzīvoja šajā laikposmā un kādi bija nepieciešamākie tā laika sadzīves un interjera priekšmeti. Tāpat skolēni uzzinās vēsturiskus faktus un nostāstus gan par senatnīgās ēkas vēsturi un tās restaurācijas procesu, gan arī par cilvēkiem, kas ēkā saimniekojuši un viesu namā ciemojušies. Liepājas interjera muzeja vēsture saistīta ar Davidu Hoijeru, ieceļotāju no Holandes, kurš 1677. gadā salaulājies ar Margarētu Holstu (pēc laulībām Hoijeri), kuras vārdā arī nodēvēts jaunais interjera muzejs.

Izzinoša nodarbība / pastaiga "Zemes bagātības arhitektūrā"

Kas? Latvijas Universitātes muzejs

Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise

Kam? 5.–12. klase

Nodarbībā skolēni iepazīsies ar Rīgas arhitektūru un tās vēsturiskajām izmaiņām 20. un 21. gadsimtā, kā arī ēku būvniecībā un apdarē izmantotajiem zemes dzīļu dabīgajiem akmens materiāliem, kas sastopami Latvijā un daudzviet pasaulē, un apzināt akmens materiālu daudzveidību dabā. Būs iespēja uzzināt un salīdzināt ievērojamāko Rīgas arhitektu un pilsētvides veidotāju Felsko, Šmēlinga, Folca un jauno 21. gadsimta speciālistu projektētās ēkas un pieminekļus vienā no pilsētas daudzveidīgākajām un mākslinieciski bagātākajām arhitektūras un vēstures mantojuma daļām.

Dažādos un savdabīgos akmens materiālus un to izmantošanu būs iespēja iepazīt tādās nozīmīgās 20. gadsimta Rīgas būvēs kā tilts pār pilsētas kanālu Krišjāņa Valdemāra ielā, Ārlietu ministrijas ēka Krišjāņa Valdemāra ielā 3, Kongresu nams, Latvijas Mākslas akadēmija, Valdemāra centrs, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, kā arī mūsdienīgākos objektos.

Atbalsta centrs “Pērle”, Latvijas Arhitektūras Lielās gada balvas 2022 ieguvējs
Atbalsta centrs “Pērle”, Latvijas Arhitektūras Lielās gada balvas 2022 ieguvējs

Citi noderīgi resursi

Iepazīstot arhitektūras nozari plašāk, aicinām ielūkoties vairākos informatīvos materiālos:

Plašāk par programmu "Latvijas skolas soma" un pilns kultūras norišu saraksts atrodams programmas mājaslapā.

Publikācija tapusi sadarbībā ar programmu "Latvijas skolas soma".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti