Paziņojumā medijiem Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis "Hanzas peronu" raksturoja kā projektu, kurš ciena Rīgas vēsturi un veltīts nākotnei: "Kultūras objekts īstenots Rīgas arhitektūrai raksturīgā manierē – izmantojot vēsturisko un demonstrējot laikmetīgo arhitektūrā, tā padarot to saistošu un interesantu. To novērtējusi arī sabiedrība, balsojot un piešķirot šim objektam tradicionālo "Sabiedrības atzinību"."
Kopumā skates finālisti atspoguļojot profesionāli daudzpusīgu un augstvērtīgu pienesumu Rīgas arhitektūrā un pilsētbūvniecībā.
Žūrija lēmusi atzinības piešķirt visiem finālistiem.
Kā arī, sekojot līdzi aktuāliem procesiem pilsētā, žūrija īpaši atzīmē Anniņmuižas apkaimes un radošās iniciatīvas biedrību "Riga Annenhof" – “Par aktīvismu Anniņmuižas dzīvojamās ēkas un parka saglabāšanā kā apkaimes kultūras vietu”.
"Vēlos atzīmēt privāto investīciju īpatsvaru starp finālistiem un izcelt objektus ar paaugstinātu pienesumu pilsētvides kvalitātei, kuri demonstrē attieksmi un piedāvā risinājumus, kā rūpēties par labāku dzīves kvalitāti rīdziniekiem. Starp labākajiem arī aktuāli mājokļu projekti, veidojot kvalitāti un daudzveidību Rīgai tradicionālas apbūves struktūras atjaunošanā un pilnveidošanā,” norādīja pilsētas arhitekts.
Kā pēdējos gados ierasts, balvas pasniegšana simboliski notika iepriekšējā gadā par labāko atzītajā būvē – daudzdzīvokļu ēkā "River Breeze Residence" Kuģu ielā 28. Aizvadītajā gadā balva “Par līdzsvaru starp privāto un publisko ārtelpu ekskluzīvā un inovatīvā mājokļu projektā” tika piešķirta tās autoriem: arhitektiem Ventim Didrihsonam, Kasparam Laugam, Ivo Kalvelim, Līvai Bankai, Alisei Jēkabsonei; projekta vadītājam Andrim Gudiņam; ainavu arhitektiem Helēnai Gūtmanei, Mārim Bušam un ainavu tehniķei Rutai Tobiesai.
2020. gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus vērtē žūrija: biedrības “Latvijas Arhitektu savienība” pārstāvji Andrejs Ģelzis, Ilze Mekša un Agnese Lāce, biedrības “Latvijas Būvinženieru savienība” pārstāvji Raimonds Eizenšmits un Vilnis Puļķis, biedrības “Zaļās mājas” pārstāvis Kristaps Ceplis, biedrības “Icomos” pārstāvis Jānis Krastiņš, biedrības “Latvijas Reģionālās arhitektūras akadēmija” pārstāvis Juris Monvīds Skalbergs, biedrības “Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padome” pārstāvji Andris Stankevičs un Gints Krīgers, Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Viesturs Brūzis un biedrības “Latvijas Ainavu arhitektu asociācija” pārstāve Jolanta Kušnere.
Skatē tika pārstāvētas būves no biroju ēku, daudzdzīvokļu ēku, izglītības iestāžu, kultūras būvju, tirdzniecības ēku, transporta infrastruktūras, veselības aprūpes iestāžu, kā arī viesnīcu kategorijām.
No vairāk nekā 750 aizvadītajā gadā ekspluatācijā nodotajiem būvobjektiem Rīgā balvas dalībnieku reģistrā tika iekļautas un tālākai izvērtēšanai izvirzītas 33 būves.
Balvai izvirzīto objektu izvērtēšana, žūrijas ekspertu komandai apmeklējot būves klātienes vizītēs, noritēja visas vasaras garumā. Kopā ar nozares ekspertiem tika meklēti un vērtēti labākie piemēri arhitektūras vērtību saglabāšanā, pilsētas dzīvojamās vides ilgtspējas nodrošināšanā, vēršot uzmanību uz būvju energoefektivitāti, vides pieejamību un universālā dizaina principu ievērošanu, vērtējot paveikto gan Rīgas vēsturiskajā centrā, gan apkaimēs un mikrorajonos, īpaši rūpīgi arī koka arhitektūras jomā. Tāpat šogad īpaša uzmanība tika pievērsta objektu intelektuālajam un ekonomiskajam pienesumam ne tikai Rīgas, bet visas Latvijas kontekstā. Jāatzīmē, ka arhitektūras darbu skatei, saskaņā ar nolikumu, varēja pieteikt tikai tos objektus, kas ekspluatācijā nodoti 2019. gadā.
“Mēs vērtējam katru gadu tos objektus, kuri ir nodoti ekspluatācijā iepriekšējā kalendārajā gadā. Žūrija šogad sāka savu darbu jūnijā ar 35 objektiem. Un no 35 – pa vasaru, gan apbraukājot objektus, gan pētot pieejamo informāciju par šiem objektiem, eksperti tos vērtēja, – augusta beigās žūrija lēma par tiem 14, kuri bija finālisti. Gada balva bija ''Hanzas peronam''. Mums bija iespēja pārliecināties, ka projekts ir īstenots kvalitatīvi.
Tāds unikāls objekts ar tādu unikālu funkcionalitāti, kas ir Rīgā. Bija acīmredzams trūkums pēc šādas pasākumu norises vietas,” sacīja Rīgas arhitekta biroja pārstāvis Gvido Princis.
Arhitektūras sasniegumu skati organizē pašvaldības aģentūra „Rīgas pilsētas arhitekta birojs” sadarbībā ar Rīgas domes struktūrvienībām un partneriem. Dalībniekus – būves un to autorus – skatei varēja izvirzīt Rīgas pilsētas arhitekta birojs, valstiskās un nevalstiskās institūcijas un organizācijas, kā arī jebkura juridiska un fiziska persona.
Lai izceltu un popularizētu sasniegumus Rīgas arhitektūrā, sekmējot kvalitatīvas pilsētvides attīstību, un apzinātu arhitektu veikumu, kopš 2006. gada tiek organizēta jaunāko objektu skate. Tās mērķis – rosināt profesionālu diskusiju par vērtībām pilsētas arhitektūrā un kritērijiem kvalitatīvas pilsētvides novērtēšanā un veicināt sabiedrības pieprasījumu pēc kvalitatīvas dzīves telpas, ar to gan vairojot izpratni un līdzdalību, gan veidojot pieprasījumu pēc kvalitatīviem pakalpojumiem arhitektūras jomā.
