Reiz bija laiki, kad logos ziedēja leduspuķes, mājās bija ne pārāk blīvi aizbūvēti logi un netālu no telpas griestiem bija ventilācijas lodziņš. Tad nāca dažādi jauni materiāli, tehnoloģiski risinājumi un iespējas, kuras pat izslēdza visu iepriekš zināmo par gaisu telpās.
Tas, kāds ir gaiss, kuru ieelpojam iekštelpās, un kad tas mums ir kaitīgs, ir izpētīts. Ieteikumi ir izstrādāti, tomēr lielākajai daļai no šiem ieteikumiem nav tādas varas, lai tos noteikti ievērotu. To, kādu gaisu elpojam savās mājās, darba vietās, publiskās vietās, nosaka ēkas būvnieka, arhitekta, īpašnieka, lietotāja un citu iesaistīto izpratne un izvēle. Vai varētu uzskatīt, ka vēl joprojām meklējam, kas ir pareizie risinājumi, lai nodrošinātu pareizu un kvalitatīvu gaisa plūsmu?
Slikts gaiss kā dizaina defekts
"Mūs pavada noteikumi, kādam ir gaisam jābūt, un mums pēc viņiem ir jāvadās. Interesanti ir, ka šie noteikumi mainās līdzi laikiem. Viņi piemērojas vajadzībām, tendencēm un mācās arī no savām kļūdām," atzīst arhitektu biroja "MARK arhitekti" līdzdibinātājs Mārtiņš Ošāns, kurš uzskata – neatkarīgi no pielietotajām tehnoloģijām, katrai telpai un ēkai būtu jābūt nodrošinātai ar vienu no cilvēkam nepieciešamajām pamatfunkcijām, proti, svaigu gaisu.
"Šobrīd normatīvi prasa gaisu nomainīt attiecībā pret lietotāju. Tie ir konkrēti litri sekundē. Tas vēlamais būtu septiņi litri sekundē. (..)
Ir pilnīgi skaidrs, ka izelpots, nekvalitatīvs, mitrs vai vēss gaiss ir tāds pats defekts, kā jebkurš cits dizaina defekts. Tam ir jābūt risināmam un atrisinātam,"
teic Mārtiņš Ošāns.
Viņš skaidro, ka gaisa kvalitāti iespējams risināt ar pasīvajiem un tehnoloģiskajiem principiem. "Pasīvais princips ir pareiza plānošana. Ir dažādi veidi, kā var risināt jebkuru no telpām un ēkām. Iespējams, ka mēs varam samazināt pārkaršanas principu, pareizi orientējot telpas un telpu grupas. Iespējams, mēs varam paredzēt asprātīgus dizaina risinājumus, lai nodrošinātu svaigu gaisu. (..) Un otrajā slānī es ieteiktu izmantot tehnoloģiskos principus, kas mūsdienās ir pietiekoši aprobēti un pieejami," stāsta Mārtiņš Ošāns.
Cilvēku veselība pirmajā vietā, un tikai tad – peļņa
2023. gada rudenī tika apkopoti dati par Latvijas skolām, kurās tika mērīti CO2 mērījumi. Tikai 17% no visām skolām gaisa kvalitāte atbilda normai – līdz 1500 vienībām. Līdzīgus secinājumus, visticamāk, varētu veikt arī par citām publiskām un pat privātām ēkām. Mārtiņš Ošāns un dizaina biroja "H2E" vadošais dizainers un Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas profesors Holgers Elers uzskata – ir svarīgi domāt par telpu vēdināšanu un ventilāciju.
"Mēs varētu nodalīt privāto sektoru, kurš lielā mērā uzņemas atbildību, komfortu un vajadzības pats. Un mēs varētu nodalīt publisko sektoru vai arī dzīvokļu mājas, kur tomēr tas normatīvais regulējums ļoti labi, ja ir.
Dažkārt attīstītāju intereses un tā peļņa konfliktē ar kaut kādiem komforta risinājumiem," atzīst Mārtiņš Ošāns, mudinot ēku projektētājus nodrošināt savus objektus ar kvalitatīvu gaisu, kas cilvēka veselību iespaido ilgtermiņā.
"Ja CO2 mērījums pārsniedz 1500 vienības, tas nozīmē, ka telpas ir steidzami jāvēdina. Tajās uzturēties, protams, var, bet tas nav veselīgi. Daudzi cilvēki pat neaizdomājas, kādu tas iespaidu atstāj uz veselību. Sirdsdarbības traucējumi, nerunājot jau par miegainību, nogurumu – to, protams, ir svarīgi zināt," stāsta Holgers Elers, kurš uzskata – svarīgākais, lai cilvēkiem rastos izpratne par to, cik gaisa kvalitāte ir būtiska veselībai, īpaši, ja runa ir par bērniem un jauniešiem. "Izglītības kvalitāte arī no tā ir atkarīga. Protams, tas jautājums jau jāskatās kompleksi.
Skolās runā ne tikai par gaisu, bet arī par apgaismojumu, par ergonomiskām mēbelēm – tas viss jau veido to kompleksu," saka Holgers Elers.
Vai lētāks krēsls vienmēr būs pareizā izvēle?
Interesanti, ka gaisa kvalitāte ir atkarīga ne tikai no tā, cik kvalitatīva ir ventilācijas sistēma un cik bieži tiek vēdinātas telpas, bet arī no tā, kādas mēbeles tajā atrodas. Pirms ēku drīkst apdzīvot, Vācijā noteiktu laiku tā ir jāvēdina, un tikai tad cilvēki tajā drīkst doties iekšā. Latvijā nereti nācies dzirdēt stāstus par remontdarbiem, kurus ātrumā sola pabeigt līdz Zinību dienai vai kādam citam konkrētam datumam. Tas nozīmē, ka tūlīt pēc remontdarbiem bieži vien cilvēki uzreiz telpas sāk arī apdzīvot un attiecīgi – elpo visus būvelementus, ko no telpas nav izdevies izvēdināt.
"Tas, kādus materiālus mēs izmantojam, no tā arī tā vides un gaisa kvalitāte ir atkarīga.
Protams, ka tagad mēbeles ražo, ir kaut kādas atbilstības normas, tur farmadehīdu izdalīšanās no skaidu plātnēm ir kaut kādās normās un standartiem atbilstošs. Bet, tad jautājums – kāda ir tā standartu pieļaujamā robeža?"
stāsta Holgers Elers, kurš ir pārliecināts, ka ne vienmēr ražotājs savā specifikācijā uzrāda konkrētus mērījumus – tam ir domāti neatkarīgi eksperti, kas pēc klienta vēlēšanās ir spējīgi precīzi noteikt mēbeļu un materiālu kvalitāti.
"Es domāju, tādam vienkāršam patērētājam tas absolūti neinteresē – viņš ir nopircis mēbeli. Bet, [neveicot mērījumus,] mēbeļu un apdares materiālu kvalitāti mēs varam novērtēt arī tajā brīdī, kad mēbeles ir saliktas objektā un kad sienas ir nokrāsotas. Un tad tu jūti, vai tur smaržo pēc jaunas automašīnas iekšā, vai ne. Jo mazāka ir tā smarža, jo tu vari vairāk būt drošs, ka tur ir izmantoti labākas kvalitātes materiāli – gan apdares materiāli, gan mēbeles. Par to būtu jārunā nemitīgi un jāveido izpratne cilvēkos," saka Holgers Elers, kurš uzsver, ka tieši tāpēc ir lētas un dārgas mēbeles.
"Kāpēc mēs nevaram pirkt Ķīnā ražotus krēslus 14 eiro vērtībā? Kāpēc mums jātērē 50, ja apsēsties var [arī uz lētākā]? Ja mēs sāktu kritiski un loģiski domāt, tad, cik beigās tā veselība maksās?
Varbūt tu labāk nopērc to dārgo krēslu pa 50 vai 60 eiro un neej pie ārsta, un nemaksā viņam par konsultāciju, jo tev kaut kādi sarkani pleķi uz sejas ir izmetušies. Ja mēs sāktu skatīties uz tām lietām plašāk, uz to, kas ir būtiskākais, kas ir veselība… Labi, varbūt 20 gados tu par to nedomā un tev ir pilnīgi vienalga, kas notiek. Bet, jo tu vecāks paliec, jo tu labāk saproti, ka patiesībā tas viss kaut kur uzkrājas," uzskata Holgers Elers.
Katram pašam sava galva uz pleciem
Domājot par to, kādus soļus ikdienā ikkatrs varētu veikt, lai nodrošinātu sev piekļuvi svaigam gaisam, Mārtiņš Ošāns saka: "Tas, par ko mēs runājam, ir cīņa ar sekām. Mums būtu jācīnās ar cēloņiem – gaisu, ko mēs ieņemam un kādā kvalitātē tas ir.
Kā cīnīties, lai tas āra gaiss pilsētā būtu kvalitatīvs? Kā to risināt, tas ir ļoti sarežģīts un komplekss jautājums, jo āra gaiss pilsētās nereti pats par sevi ir netīrs."
Tomēr, viņaprāt, kvalitatīvam gaisam iekštelpās ir iespēja būt pat tad, ja āra gaiss nav labākajā kvalitātē. "Mēs varam iebūvēt sienās rekoperatorus ar filtriem, bet tad ir jāatceras, ka tas filtrs būtu jānomaina kādreiz arī. Iekštelpās arī ir visādi risinājumi – izmantojot spirulīnu, tādu aļģi, veiksmīgi var attīrīt gaisu," viņš nosauc vien dažus piemērus.
Holgers Elers apgalvo – ir svarīgi turēt atvērtu prātu un vērot, kādas pieredzes ar gaisa kvalitātes nodrošināšanu ir cilvēkiem gan tepat, apkārt, gan ārzemēs. Viņaprāt, ir noderīgi kaut vai iegādāties CO2 mērītāju, lai zinātu, kad pienācis laiks izvēdināt telpas.
"Veselo saprātu neviens jau nav atcēlis. Tās tendences mainās, un tendences ir spekulatīvas dažkārt, viņas var būt arī pārspīlētas. Brīnišķīgi, ka mums ir šis veselais saprāts, un mēs varam vērtēt," Holgers Elers saka.
