Levitējošie manekeni Skulptūru mežā
Pirms četriem gadiem atklātajai muzeju krātuvei Pulka ielā šis ir jauns piedzīvojums: ierasti lietišķās iekštelpas ir iegrimušas karaliski tumšzilā noskaņā, un darbinieki tagad uz kabinetiem iet gar manekeniem. Jau ārā pret oranžajām ēkas kolonnām kontrastē zili stiklota kafejnīca, bet iekšā zem kājām gurkst tumšzilas zāles paklājs.
"Tā zilā krāsa visu laiku atgriežas: caur kolekcijām, caur noskaņām. Man bija svarīgi atrast pareizo toni, kas nodefinētu izstādes kopsaucēju, fonu, un savā ziņā tas ir arī tāds "experience" [pieredze – angļu val.], kas it kā ievelk. Cilvēks atnāk uz izstādi un it kā iziet cauri portālam, ienākot šajā pasaulē," stāsta dizaineris Fjodors Podgornijs, kuram šī izstāde ir gan atskats uz starptautiski pazīstamā zīmola "Fyodor Golan" 13 darbības gadu posmu, kas tagad ir noslēdzies, gan sevis pieteikums Latvijas laikmetīgās kultūras ainavā, atgriežoties uz dzīvi Latvijā pēc gandrīz divdesmit Antverpenē un Londonā pavadītiem gadiem.
"Es atbraucu uz šejieni, sāku iepazīties ar kultūru, un likās, ka modi vajag kaut kā vairāk pasvītrot, veicināt, par to runāt. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ gribēju veidot šo izstādi: runāt par to, ka mode ir laikmetīgais dizains, kā tā var iederēties šajā vidē, iedvesmot vai izaicināt cilvēkus augt," saka mākslinieks.
Meklējot vietu "Fyodor Golan" tērpu izstādei, sākumā bijusi doma par tipiskāku, industriālu vidi, tomēr, nonākot Pulka ielas muzeju krātuves "Skulptūru mežā" jeb Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Antīkās un renesanses tēlniecības nolējumu ekspozīcijā, Podgornijam kļuvis skaidrs – šī ir īstā vieta: "Ienācu šeit, un man uzreiz bija tāda kā vīzija – par paklāju un levitējošiem manekeniem."
Sadursmes harmonija
"Skulptūru mežs" ir izstādes smaguma centrs, kur gaisā levitējošie "Fyodor Golan" vakartērpi saspēlējas ar skulptūrām. Marmora drapērijas vietumis papildina viegli krītošos audumus, vienlaikus uzsverot tēlniecības un modes konstrastējošo dabu. Ne velti izstādes nosaukums ir "Sadursmes harmonija".
Tam gan ir arī citas nozīmes, ko akcentē izstādes kurators Aleksejs Beļeckis: "Fjodors saka, ka esmu pavisam pretēji domājošs cilvēks nekā viņš, un tieši uz tādiem kontrastiem tas arī strādā, un tā arī nonācām līdz šīs izstādes konceptam "Sadursmes harmonija". Tas, protams, primāri nāk no Fjodora un Golana sadarbības viņu zīmola radīšanā: pretēju raksturu, uzskatu, viedokļu, radošu pieeju savienojumu, kas caur sadursmēm spēj nonākt līdz harmoniskam rezultātam. Pēc šāda principa arī sākām veidot šīs sadarbības."
Izstādes pamatu veido tērpi, ko Fjodors Podgornijs radījis kopā ar kādreizējo partneri Golanu Frīdmanu no Izraēlas un kas kļuvuši par modes pasaules neatņemamu sastāvdaļu.
"Retrospekcijas laika nogrieznis pamatā ir no 2009. līdz 2022. gadam, un tad ir tērpi, ko esmu paguvis izveidot Latvijā. Piemēram, ir trīs tērpi, ko esmu veidojis māksliniecei Kristai Dzudzilo. Viens ir drapēts tieši uz viņas ķermeņa, otrs – veidojot kaut ko no arhīva, trešais vairāk atspoguļo viņas emocionālo stāvokli tajā brīdī. Savukārt šeit ir redzams pirmais tērps, ko es veidoju ar rokām organiskās kosmētikas zīmolam "Etīde". Tas tika veidots video rullītim, kas būs skatāms mūsu izstādes rozā projekciju telpā ar videoierakstiem no modes skatēm un projektiem, kas veidoti Latvijā. Taisīju tērpu horeogrāfei Janai Jacukai, kura brauca ar īpašu priekšnesumu Deimjena Raisa tūrē Eiropā pagājušogad ar spoguļiem, ko mēģināsim aktivizēt arī šeit jūlija beigās," kolekciju komentē Fjodors Podgornijs,
Izstāde pārsteidz ne vien ar košajām krāsām un daudzveidīgajām faktūrām, bet arī ar to, ka visiem tērpiem degunu var piebāzt tik tuvu, ka radošais process atklājas līdz pēdējai vīlītei.
"Man likās ļoti interesanti iziet cauri tam procesam, kā dizaineri strādā pie savām radošajām idejām. Šis zīmols ir izpelnījies pasaules atzinību, un mums nav bieži tādas iespējas – pienākt tik tuvu klāt šim procesam un uzzināt, ko nozīmē uztaisīt tērpu – ne tikai tehniski, bet arī ka tas bieži ir psiholoģiski un radoši sarežģīts darbs," atzīmē kurators Aleksejs Beļeckis.
"Tāpēc tu vari pieiet tērpiem ļoti tuvu – parasti tie ir uz podesta, aiz stikla, bet es gribēju radīt sajūtu, ka cilvēks var pienākt ļoti tuvu un redzēt arī, kas notiek iekšā, jo manekeni iekšā ir tukši. Kaut kur pavīd korsete, varbūt kaut kur ir kāds brāķis – visu var redzēt. Kā nu kurš skatītājs to uztvers, bet doma bija – nojaukt robežas un uzaicināt skatītāju ienākt šajā pasaulē," papildina kolekcijas dizaineris.
Tērpi, kas koncentrē ikdienas pieredzi
Lai savas idejas, kontekstus un radošo procesu ietērptu vārdos, Fjodors Podgornijs sadarbībai uzaicinājis filozofu un publicistu Igoru Gubenko: "Man tā, protams, bija pārsteidzoša pieredze. Lai gan pazinu Fjodoru, zināju par "Fyodor Golan" un biju daudz redzējis šos tērpus attēlos, sociālajos tīklus, iepazīt tos klātienē bija kaut kas absolūti cits un jauns. Redzot tos vidē, tiešām piekrītu, ka šī izstāde sniedz pieredzi – tā ļauj pieredzēt, nevis vienkārši ieraudzīt. Pieredzēt šo veikumu vienkopus un meistarīgi gan telpiski, gan idejiski izveidotā kopumā ir unikāla iespēja, un liela veiksme, ka šī retrospektīvā izstāde notiek tieši pie mums. Domāju, ka tā atvilinās arī ne vienu vien "Fyodor Golan" piekritēju no ārzemēm."
Vairāk nekā 120 izstādē redzamie tērpi un aksesuāri, kā Gubenko raksta izstādes aprakstā, ļauj izsekot "Fyodor Golan" radošās pieejas evolūcijai no Fjodora personīgā skatupunkta. Tie nav sakārtoti hronoloģiski, bet sagrupēti pa tēmām. Igors Gubenko stāsta:
"Šī izstāde ļauj pieredzēt tērpus, bet arī paši tērpi sevī koncentrē laikmeta un mūsu ikdienas pieredzi.
Piemēram, izstādē ir sadaļa "Digitālā romantika", kas tērpu valodā runā par šo jauno sociālo tīklu, digitālās kultūras pasauli, kurā mēs dzīvojam. Ir ļoti interesanti redzēt, kā dizaineri ir pārtulkojuši šo mūsu jauno realitāti tekstūru, audumu, siluetu valodā. Vai, piemēram, klimata krīzes tēma arī kļūst par atspoguļojumu gan atsevišķu kolekciju tērpos, gan zīmola praksēs."
Dažādās tematiskās tērpu līnijas caurvij Pulka ielas Muzeju krātuves publiski pieejamo daļu, no "Skulptūru meža" ietiecoties arī gaiteņos un foajē. Arī citur Fjodors Podgornijs turpina dialogu ar šajā ēkā izvietoto muzeju krājumu. Piemēram, sadaļā "Retumu kabinets" "Fyodor Golan" tērpi sarunājas ar senu korseti no kādas teātra izrādes vai pēc Ilmāra Blumberga skices veidotu masku, sabalsojot laikmetīgo kultūru un Latvijas kultūras mantojumu.
No Madonnas skapja līdz Latvijai
"Šis spīdīgais ir viens no zīmolam ļoti svarīgiem elementiem. Tas bija pirmais, kas vēlāk aizgāja uz visādiem sudrabiem, piemēram, to tērpu vilka [dziedātāja] Rita Ora. Te būs redzama arī bilde. Tā ir viena no mūsu slavenībām, bet
būs arī tērpi, kas bijuši mugurā Madonnai, Dženiferai Lopesai, Riannai," atklāj mākslinieks Fjodors Podgornijs.
"Fyodor Golan" zīmols savu dzīvi noslēdza pirms dažiem gadiem, dizaineris stāsta: "Mēs to oficiāli aizvērām pagājušogad, bet neesam aktīvi jau kopš 2020. gada. Toreiz nolēmām paņemt pārtraukumu, jo mums ļoti vajadzēja atpūsties: tie 11–12 gadi bija ārkārtīgi intensīvi. Gribējās laiku sev. Tā sanāca, ka atbraucu uz šejieni, sākās kovids, un es sāku izjust sevi no vietas, no kuras es nāku. Pirms tam man reizēm bija grūti – strādāju, strādāju, bet kur es īsti iederos? Šeit es jūtu harmoniju, manī ir iekšējs miers. Atspoguļoju šo, un tad skatīšos, kas būs nākamais posms, bet man ir ļoti interesanti pašam uz šo visu no malas skatīties un izpētīt, kāds es biju. Uz katru kolekciju tagad raugos – kur es biju tajā mirklī? Un cik savādāks esmu tagad!"
Tas, cik harmoniska izvērtusies atgriešanās Latvijā, Fjodoru pat mazliet pārsteidzis: "Es nezināju, kā būs, nebraucu ar mērķi palikt. Domāju, ka varbūt braukšu tālāk. Bet sapratu, ka šeit pašlaik veidojas laikmetīgā kultūra. Pēdējos apmēram sešos gados es redzu, ka atveras galerijas, laikmetīgā māksla tiek arvien vairāk atspoguļota, jaunā paaudze spēlē ļoti lielu lomu šīs vides veidošanā. Mani vispār ļoti uzrunā augšanas process: tas man atgādina manu posmu Londonā, kad es tur biju pašā sākumā. Londonā pašlaik tā vairs nav. Bet man ļoti patīk šis izaicinošais elements: tu sadarbojies ar institūcijām, bet vienlaikus kaut ko veicini, un notiek berze."
Modes dizainā Fjodors Podgornijs plāno strādāt arī turpmāk – pašlaik konsultē citus zīmolus un veido tērpus draugiem māksliniekiem, piemēram, Kristai Dzudzilo, Kristīnei un Margaritai Balanas un citiem.
"Skatīšos, varbūt jāveido jauns zīmols, bet tas noteikti būs kaut kas citādāks. Pats esmu tik ļoti mainījies, ka es noteikti gribētu kaut ko daudziem cilvēkiem pieejamāku. Jo šis ["Fyodor Golan"] ir tuvāk augstajai modei, lai gan tā nav augstā mode.
Es gribu kaut ko dizainisku, interesantu, ko cilvēki varētu vilkt ikdienā, bet negribu, lai jāražo ļoti daudz drēbes, gribu atrast balansu.
Tas būs jauns, interesants eksperiments," stāsta dizaineris.
"Fyodor Golan" retrospekcijas veidotāji uzteic muzeju atvērtību un īpaši Latvijas Nacionālā mākslas muzeja lielo atbalstu šim projektam, ļaujot eksperimentēt šādi iepriekš neapgūtā vidē. Par neparasto sadarbību ir gandarīta arī projekta vadītāja no muzeja puses Mare Heimrāte-Patačīni: "Tas ir brīnišķīgs veids, kā atdzīvināt Dzegužkalnu un piesaistīt cilvēkus arī šim Rīgas rajonam. Mēs ļoti ceram, ka nāks, jo, protams, ir iespaidīgi un efektīgi. Parasti jau tiek pārņemtas rūpnīcas vai vietas, kur nekas nenotiek, bet šeit tomēr darbinieki katru dienu nāk uz darbu. Tā ir dzīva ēka, kur notiek restaurācijas un pētniecības darbi, līdz ar to šis ir kaut kas liels un jauns."
"Fyodor Golan" retrospekciju Pulka ielas Muzeju krātuvē atklās 13. jūnijā, klātesot arī otram radošā dueta dalībniekam – dizaineram Golanam Frīdmenam. Izstāde būs apskatāma no 14. jūnija līdz 1. septembrim.
