Ceturtdien Rīgas pašvaldība Koka ēku renovācijas centra "Koka Rīga" telpās atklāja Restaurācijas darbnīcu, kas domāta ikvienam iedzīvotājam, lai varētu ne tikai izglītoties kultūras mantojuma saglabāšanā, bet arī apgūt praktiskas iemaņas, piemēram, koka logu vai durvju restaurēšanā.
Rīgas valstspilsētas pašvaldības Īpašuma departamenta Būvju sakārtošanas pārvaldes priekšniece Irīna Miķelsone stāsta: ""Koka Rīga" tapa vairāk nekā desmit gadus atpakaļ. Pirmais, ar ko mēs nodarbojāmies,- vācām informāciju par koka apbūvi Rīgā un veidojām pastaigu maršrutu tūristiem. Vēlāk mēs jau pārtapām par kompetenču centru, kurā centāmies izglītot gan koka ēku īpašniekus, gan interesentus, kā savas ēkas var uzturēt, atjaunot, kā pareizi rīkoties ar savu kultūrvēsturisko mantojumu, kas ir, un arī apzināties, ka koka māja nav vienkārši vieta, kur dzīvot, bet tas ir arī pilsētvidei nozīmīgs objekts. Un šodien mums ir svētku diena, jo esam spēruši nākamo soli savā kompetenču centra attīstībā, izveidojot Restaurācijas darbnīcu, kurā īpašnieki savas praktiskās iemaņas jau varēs daudz plašākā apjomā apgūt, paplašināt un mācīties, un arī nākt ar saviem koka elementiem, un vismaz kaut kādā daļā paši viņus atjaunot."
Restauratoru biedrības valdes priekšsēdētājs Ronalds Lūsis saka: "Šī ēka ir jebkuram iedzīvotājam, kuram ir būtiska koka arhitektūra, bet šī domnīca un pati koka darbnīca ir orientēta uz tiem cilvēkiem, kuri vēl tikai iemīlēs koku. Tas būs kā veids, kā viņiem atrast koku, ieraudzīt, saprast, kā ar to var darboties, un
saprast, ka šie restaurācijas procesi nav tik ļoti nepieejami, ka tas ir pieejams jebkuram iedzīvotājam un ka viņš var strādāt un rūpēties par savā rīcība esošo kultūras matojumu."
Ar vērtīgiem padomiem un pieredzi par koka restaurācijas darbnīcu nozīmi vēsturiskā būvmantojuma vērtību saglabāšanā dalījās dažādu restaurācijas darbnīcu pārstāvji un kultūrvēsturiskā mantojuma speciālisti.
Jānis Lejnieks, žurnāla "Latvijas Architektūra" galvenais redaktors, atzīmē: "Man kā rīdziniekam interesē, kā šī koka ēka darbosies. "Koka Rīga" koka restaurācijas centrs darbojas, viņš popularizē šo virzienu, ļoti jauki. Tagad beidzot ir uzbūvēta ēka, kurā iekšā ir instrumenti, lai cilvēki varētu savu ēku logus restaurēt, bet nav vēl atrasts amatnieks, kas varētu to darīt. Es ceru, ka viņi varbūt uzrunās kādu restaurācijas biedrību, cilvēkus, kas prot restaurēt, un aicinās cilvēkus atnest šeit savu logu un restaurēt. Un, protams, tas būtu bez maksas, tā kā tas ir Kuldīgā."
Kuldīga pērn tika iekļauta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Un Rīga var apskaust Kuldīgas pieredzi, jo tieši Kuldīgas restaurācijas centrs ar tehnisko aprīkojumu un ekspertu komandu ir vislabākais piemērs visas Latvijas mērogā, kas īsteno unikālo vecpilsētas koka arhitektūras formu restaurāciju un palīdz to apgūt arī iedzīvotajiem.
Kuldīgas Restaurācijas centra vadītāja Ilze Zariņa atzīmē: "Šobrīd, kopš mēs pagājušā gada septembrī esam saņēmuši šo nozīmīgo visas pasaules mēroga novērtējumu, darbs turpinās, mūsu uzstādītie virzieni ir bijuši veiksmīgi un pareizi, un mēs turpinām doties šajā virzienā, kas mūsu gadījumā nozīmē pēc iespējas augstas autentiskuma pakāpes saglabāšana, kas nav tāda izskaistināšana, tās nav kopijas, tās nav replikas vidē, bet tieši šīs oriģinālās struktūras saglabāšana. Viens no mūsu izaicinājumiem no tādiem jautājumu punktiem laiku pa laikam ir šis padomju perioda mantojums vai uzslāņojums, kur arhitektiem ir jāizvērtē, kas no tā ir vēsture un kas būtu maināms vai aizstājams ar vēsturiskām detaļām vai demontējams."
