Pirms pusgada noslēdzās projekta metu konkurss, kurā uzvarēja arhitektu biroju "Mailītis Arhitekti" un "MARK arhitekti" darbs ar devīzi "Baltijas mirdzums". Šobrīd jau izveidota starptautiska projektētāju komanda, projekta īstenotājiem norit sarunas ar pasūtītāju – Rīgas domi – par tehniskiem jautājumiem, kam sekos starta šāviens projektēšanas uzsākšanai.
Trešdien, 12. jūnijā, brūzī "Manufaktūra", kas novērtēts ar arhitektūras balvu, notiks tikšanās ar topošās koncertzāles arhitektiem Austri Mailīti un Jāni Sauku. Viņi stāstīs par iecerēm un izaicinājumiem, radot tik ilgi gaidīto "mūzikas māju" Rīgā.
Pēc šī brīža scenārijiem plānots, ka pēc pieciem vai sešiem gadiem bijušais Kongresu nams būs pārtapis gaišā, laikmetīgā un aicinoši atvērtā koncertzālē. Tieši atvērtību kā vienu no pārbūves galvenajiem kodiem izceļ arhitekts Austris Mailītis. Šobrīd esošā ēka ir visai noslēgta un nepieejama, bet jaunais projekts to paredz atvērt trijos virzienos – gan pret pilsētu, gan parku, gan arī uz augšu pa vertikāli, kas nepieciešams, lai izveidotu lielāka izmēra zāli ar izcilu akustiku.
Taču šie trīs atvērumi nepaliks tukši, tie tiks piepildīti, un šim piepildījumam ir cieša saistība ar projekta devīzi "Baltijas mirdzums", skaidro Austris Mailītis: "Tēls, kuru mēs izpaudīsim, ar arhitektūras paņēmieniem piepildot šo ēku, ir Baltijas mirdzums. Tas ir gan mirdzums, ko var redzēt dabā, teiksim, kad jūrā saule atspīd viļņu galotnēs, gan mūsu īpašais mirdzums mūzikā, gan mirdzums mūsu cilvēkos. Tas ir kā kods tam, ar ko mēs vēlamies piepildīt šo ēku, lai tā staro uz āru šo Baltijas mirdzumu."
Mirdzumu un caurspīdīgumu esošajai akmens arhitektūras ēkai piešķirs viļņota stikla fasādes, stāsta arhitekts: "Tā viļņotā virsma, līdzīgi kā jūrā, atstaros gaismu. Respektīvi, viļņota stikla virsma labāk noķer to atmosfēru, to gaismu, kas ir ārā, un atstaro to, līdz ar to pati kļūstot par šo gaismu – vai par ziemas gaismu, vai par vasaras gaismu. Tās ir tās viļņotās stikla fasādes, kas būs īpaša zīme mūsu Rīgas filharmonijai."
Pats svarīgākais koncertzālei, protams, ir kvalitatīva un pilnvērtīga akustika. Šajā saistībā tiks veidots lielāks akustiskais tilpums, un šajā jomā arhitekti sadarbojas ar vācu akustiķiem, kam ir liela pieredze, strādājot ar jau esošu koncertzāļu pārveidi, stāsta arhitekts Jānis Sauka: "Tai esošajai zālei trūka nepieciešamās kubatūras, un tad mēs esam tai "cepurīti" pacēluši nost un uzcēluši uz augšu visu un arī uz aizmuguri. Zāles kubatūra ir ievērojami palielināta, lai atbilstu akustikas prasībām. Savukārt, lai tās akustikas prasības mēs labāk spētu apjaust, jo mēs esam arhitekti un nevis akustiķi, mēs pieaicinājām speciālistus, un konkrēti šajā gadījumā mums ir laba sadarbība ar vācu speciālistiem "Muller-BBM", un ar viņiem mēs konsultējāmies. Tas bija ciešs sadarbības darbs vairāku mēnešu garumā, lai mēs pie gala rezultāta risinājuma nonāktu."
Līdzās lielajai zālei koncertzālē būs vēl vairākas zāles, to vidū – mazā zāle un daudzfunkcionālā zāle. Ēka būs ne tikai koncertu vieta, bet mājvieta arī Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim, Latvijas Radio bigbendam, Latvijas Radio korim, gandrīz pusi no ēkas aizņems mūziķu darba telpas un mēģinājumu zāles.
Saplānot loģistiku, lai darbība varētu notikt vairākās zālēs vienlaicīgi, lai veiksmīgi nodrošinātu apmeklētāju plūsmu, ir viens no projekta sarežģītākajiem uzdevumiem.
Tomēr pats lielākais izaicinājums ir sabalansēt esošās ēkas rekonstrukciju ar jauna, spēcīga tēla izveidi.
Kā zināms, pārbūvēt vienmēr ir krietni sarežģītāk nekā celt no jauna, bet, no otras puses, tā ir laba iespēja jaunai un aktuālai pieejai, teic Austris Mailītis: "It sevišķi Eiropā, kas ir vecā pasaule, ir ļoti daudz uzbūvēts, un tas uzbūvētais nereti stāv ne līdz galam izmantots. Tādēļ šī te jaunā pieeja ir – pēc iespējas izmantot esošās būves, un tāds ir arī mūsu Kongresu nams. Šobrīd šī vieta parkā ir mazliet pamesta, tas betonīgais laukums šobrīd ir vējains un ne tik mājīgs. Arī pati ēka nav izmantota pilnībā, bet tā ir izcila, ļoti centrāla vieta ar labu transporta infrastruktūru. Tā ka šeit ir tā iespēja radīt kaut ko, izmantojot vai salabojot to, kas mums jau ir."
Kā uzsver arhitekti – esošā ēka tiks rekonstruēta cieņpilni, iespēju robežās saglabājot kultūrvēsturisko un vērtīgo, piemēram, ārējā apdarē redzamo sārto dolomītu, kas ir Latvijas akmens, nācis no Kranciema dolomīta atradnēm.
Diezgan droši, ka pēc rekonstrukcijas interjerā atgriezīsies arī slavenā, sešus metrus augstā Kongresu nama lustra, lieta Līvānu stikla fabrikā.
Andreja Upīša piemineklis gan pēc pārbūves tiks pārvietots uz citu vietu.
Pēc dažiem mēnešiem plānots uzsākt projektēšanas darbus, kas varētu aizņemt divus gadus, būvniecība savukārt ilgt trīs gadus, tādējādi Jaunā Rīgas filharmonija darbību varētu uzsākt 2029. vai 2030. gadā.
