Viens no karavīru instrumentiem
"To var uzskatīt par automašīnu, bet tajā pašā laikā tā vairāk ir speciālā tehnika. Tas ir viens no karavīru instrumentiem. Mūsdienās automašīnas vispār vienai daļai ir tīri pārvietošanās līdzeklis, un automašīnu kults kaut kur lēnā garā pazūd, jo agrāk tā bija tāda greznuma lieta, hobijs, bet konkrēti mūsu auto ir jau speciālā tehnika, kas paredzēta precīziem mērķiem, kas ir jāsasniedz, un atkarībā no uzdevumiem to var aprīkot dažādi," stāstīja Jansons.
Ideja radīt šādu militāro instrumentu, kas vienlaikus ir arī automašīna, Jansonam radās jau pirms aptuveni 10 gadiem. Kopš pirmās idejas līdz gala rezultātam nav mainījies nekas daudz, ja neskaita nosaukumu un formulējumu, kas tas īsti ir.
"Startā, protams, mēs runājām par automašīnu, un tā arī ir automašīna, bet, ja mēs uz to skatāmies nedaudz specifiskāk, tas nav gluži transports, kurā tu ielec iekšā un aizbrauc uz veikalu vai aizved bērnus uz bērnudārzu. Šeit ļoti daudz lietas ir pakārtotas tieši kaujas spējām, kas ir nepieciešamas," skaidroja Jansons.
Līdz ar to šajā transportlīdzeklī ir gana daudz noviržu, kas to atšķir no klasiskas automašīnas. Lai gan sākotnēji Jansonam pat bijusi doma to sertificēt satiksmei uz ielas, mūsdienās augsto drošības prasību dēļ tas pat nebūtu iespējams, jo šim transportlīdzeklim nav, piemēram, ne bremžu pretbloķēšanas sistēmas jeb ABS, ne gaisa drošības spilvenu.
"Šis transports ir specifiski radīts karavīriem. Ja tev jāsāk braukt pa mežu un kāds koks jānogāž, ar airbagiem tur nekas labs nesanāks. Tas tā vienkārši neiet kopā ar to lietošanas profilu, kāds ir nepieciešams karavīriem un tām prasībām, kas ir mūsdienu automašīnām. Tāpat arī ABS sistēma bezceļā bieži vien ļoti traucē," norādīja Jansons.
Precizitāte līdz milimetram
Pirmie pāris gadi militārā transportlīdzekļa radīšanā tika aizvadīti, pa vakariem un brīvdienās vācot informāciju par dažādu ražotāju piedāvātajiem mezgliem – tādām lietām kā dzinējiem un transmisijām.
"It kā liekas, ka tu taču vari aiziet un nopirkt dzinēju, bet tādu dzinēju nevar nopirkt. Līdz ar to ir jāvēršas pie lielajiem ražotājiem. Lielajiem ražotājiem savukārt mazsēriju segments ir ļoti neinteresants, jo autobūvē tie apjomi ir vienkārši salīdzinoši anormāli," stāstīja Jansons.
Piemēram, populāras markas automašīnas dzinēju rūpnīca Austrijā diennaktī saražo piecus tūkstošus dzinēju.
"Kad mēs sākām ar viņiem runāt, ka mums interesētu 50, 100 vai 200 dzinēju gadā, tas bija tik neinteresanti priekš viņiem, ka viņi vienkārši negrib ķēpāties ar to visu," skaidroja Jansons.
Vienlaikus, projektējot jebkuru transportlīdzekli, jau pašā sākumā ir ārkārtīgi svarīgi zināt, tieši kādas detaļas tiks izmantotas, jo pēc tam nebūs iespējams tā vienkārši pāriet uz kaut ko citu, skaidroja Jansons: "Automašīnā ļoti daudzas lietas ir šausmīgi precīzas, jo tās vietas ir ļoti maz. Piemēram, ja, būvējot ēku, mēs pastiepsim to metru garāku vai īsāku atkarībā no vajadzībām, tad automašīnā tas viss ir milimetros. Ļoti daudzas lietas ir tādas, kurām ir šausmīgi maz vietas."
Tas nozīmē, ka, lai uzstādītu, piemēram, to pašu dzinēju, pilnīgi visam jābūt paredzētam tieši šim konkrētajam dzinējam. "Ja paņemam, nezinu, kaut vai divu litru dīzeli, vienam ražotājam tas augstums būs viens, otram ražotājam tas būs zemāks. Tev jau viss mainās. Pat dzinēja pārsegs automātiski mainās. Bieži vien tu, teiksim, uzprojektējot visu tam vienam dzinējam, nemaz nevarēsi uzstādīt citu dzinēju, jo tam fiziski nebūs vietas," norādīja Jansons.
Viedokļi par vajadzībām atšķiras
Lai saprastu topošā transportlīdzekļa dimensijas reālā vidē un to, vai tas patiesi būs ērti lietojams karavīriem, sākuma stadijā tika izveidota salona mulāža, kas bija sametināta no vieglām caurulēm tajās dimensijās, kas tika paredzētas.
"Tur kā grīda, piemēram, tika izmantots saplāksnis. Krēslu paaugstinājumi arī bija vienkārši saplāksnis. Tad mēs pārbaudījām dimensijas, kā ir iekāpt, kā izkāpt, vai pietiek vietas. Protams, uz mazākām lietām mēs ļoti daudz izmantojām to pašu 3D druku – plastmasu printējām, jo bieži vien par daudzām lietām ir grūti monitorā saprast, kā tās visas sagulsies," stāstīja Jansons.
Pirms pusotra gada sākās pirmie jau gatavā transportlīdzekļa testi ar karavīru iesaisti. Šobrīd joprojām vienu no mašīnām karavīri regulāri lieto un nodod savas atziņas atpakaļ tās veidotājiem.
"Bet ar tiem viedokļiem ir sarežģīti, jo ir tādas vienkāršas lietas, kā, piemēram, drošības jostas. Klasiskās trīs punktu drošības jostas mašīnā, kad tā ir vaļējā versijā, bez durvīm, pirmajā brīdī liekas nedrošas, jo ir jāpierod braukt bez durvīm. It īpaši pa mežu. Līdz ar to viena daļa nosliecās uz to, ka vajag četru punktu jostas, bet tās atkal ir nedaudz sarežģītāk saslēgt," stāstīja Jansons.
Ja mēs runājam par miera laikiem, droši vien ir pilnīgi vienalga, kādas beigu beigās ir tās jostas. Savukārt, ja runājam jau par reālām karadarbības situācijām, kurās šis transportlīdzeklis potenciāli var nākotnē tikt izmantots, droši vien, ka karavīri nesprādzēsies vispār, atzina Jansons.
"Ja tev, pieņemsim, ir kontakts un ir jāpazūd ātri no tās mašīnas, stresā tu vari aizmirst to sprādzi uzspiest, un tu aizķeries tajā mašīnā uz to pusotru–divām sekundēm ilgāk, bet no tā ir atkarīga tava dzīvība.
Tas ir tāds viens strīdīgs jautājums. Konkrēti par viedokļiem ir tā, ka viena daļa, apmēram 20%, vēlas, lai būtu četru punktu jostas pāri pleciem. 70% vēlas trīs punktu jostas. 10% ir gatavi gan tā, gan tā, bet, ja mēs runājam par sprādzēšanos reāla uzdevuma laikā, tā jau kļūst par tādu ļoti sekundāru lietu," skaidroja Jansons.
Līdz ar to viņš atzina, ka ir jautājumi, par kuriem vienkārši ir padevies un kuros vairāk neiesaistās – kā karavīri teiks, tā būs, jo viedokļi var būt ārkārtīgi atšķirīgi.
Kāpēc bez durvīm?
Šobrīd izstrādāts viens "VR-1 FOX" modelis, kuram papildus uzstādāms jumts un priekšējais stikls. Šis transportlīdzeklis nav bruņots un nav paredzēts tam, lai izturētu militāra kontakta laikā, bet ne vienmēr tas ir vajadzīgs.
"Šim transportam nav tā ballistiskā aizsardzība paredzēta, jo tā uzreiz palielina svaru un samazina veiktspēju. Priekš tam ir cita veida tehnika, kas ir bruņotā tehnika. Cilvēki, kas nav iedziļinājušies, viņiem ir grūti to saprast, bet kā piemēru varu minēt to, ka mūsdienu bēda ir droni. Tie spēj sadedzināt pat tankus," skaidroja Jansons.
Bruņojums militārajām automašīnām dalās līmeņos. Mūsdienās droni spēj nodedzināt pat ārkārtīgi izturīgo (un smago) ceturtā un piektā līmeņa bruņojumu.
"Nu par ko tad mēs runājam? Tā mašīna svērs 10 tonnas, un tāpat to varēs sadedzināt. Ir brīži, kur efektīvāk ir vienkārši bremzēt un lēkt ārā. Tas viss savukārt maina to, cik svarīgi ir tas, kādā laikā tu vari to transportu pamest. Tāpēc mums ir super zema grīda, mums nav sānu sliekšņu, lai nekur kājas neaizķeras, lai tu ar vienu soli, nekur neturoties, vienkārši vari izslīdēt ārā no viņas. Tieši tāpat tu viņā ļoti vienkārši vari ielēkt iekšā," skaidroja Jansons.
Tāpat īpaši padomāts par to, lai militārais transportlīdzeklis būtu nosacīti viegli labojams. Kopumā šai automašīnai nepieciešams maz rezerves daļu, un tās visas – bremžu diski, bremžu suporti, pusasis un citas detaļas – ir vienādas.
"Ja vajag kādu rezerves daļu, to ir vienkārši identificēt, un šo rezerves daļu tu vari likt gan priekšā, gan aizmugurē, gan labajā, gan kreisajā pusē, jo viss ir vienāds. Kaujas apstākļos savukārt tā ir viegli kanibalizējama – ja ir viena nopostīta tehnikas vienība, tu viegli aplasi visu, kas ir vesels, un vari izmantot uz pārējām," skaidroja Jansons.
No nulles projektēta šasija
Starp citiem līdzīga tipa militārajiem transportlīdzekļiem pasaulē "VR-1 FOX" atšķiras primāri ar to, ka tā šasijas projektētas no nulles. Citi ražotāji savos modeļos izmantojuši komerciālās šasijas – respektīvi, to rāmis un piekare ir no pikapa vai kādas apvidus mašīnas, stāstīja Jansons: "Līdz ar to tā veiktspēja ir tāda, kāda ir tai apvidus mašīnai. Tiklīdz tu paņem kaut ko gatavu un sāc piemērot kaut kam citam, tas ir nedaudz citādāk, nekā, ja tu no nulles projektē uzreiz tam, kam tas ir nepieciešams. Mēs šogad jūnijā piedalījāmies izstādē Parīzē. Lielie ražotāji bija pārsteigti, ka mēs visu šasiju esam projektējuši no nulles, paši. Pirmajā brīdī tā neticīgi uz to visu skatījās. Pēc tam, kad izložņāja visu un apskatījās, bija lielas acis."
No nulles projektētā šasija nodrošina līganāku un ātrāku braukšanu bezceļu apstākļos un spēju pārvarēt tādus šķēršļus, kuriem citas automašīnas pāri netiktu vai tiktu ar lielām grūtībām un ļoti lēni.
Svarīgākais gan nav ātrums, bet gan komforts, jo ir svarīgi, lai karavīri arī bezceļu apstākļos, piemēram, bēgot vai izvairoties no sadursmes ar pretinieku, spēj turpināt sevi aizsargāt un pildīt doto uzdevumu.
"Ja tu kraties un ar galvu sities griestos, un tev ir jāturas ar abām rokām, tad tu jau pat to ieroci vairs rokā nevari noturēt. Šeit tā starpība ir tāda, ka, ja tu brauc ar tādu civilo automašīnu un jau esi ieķēries kaut kur, lai neatsistos ar galvu pret griestiem, šeit pie tāda paša vai pat divreiz lielāka ātruma tu mierīgi sēdi, it kā nekas nebūtu bijis. Mēs runājam par fokusa saglabāšanu uz to darbu, kas jādara, nevis uz to, kā tagad noturēties, lai neizkristu," skaidroja Jansons.
Ražošanu cer uzsākt nākamā gada beigās
Šobrīd plānots, ka nākamā gada beigās varētu sākties "VR-1 FOX" ražošana.
"Dotajā brīdī mēs gaidām kaut kādu skaidrību par to vietējo pasūtījumu, kā tur būs, un paralēli mēs strādājam ar vienu citu valsti. Izskatās, ka labi iet uz priekšu. Ja viss tā arī normāli iet, tad nākamā gada beigās ir plāns sākt ražot. Tas plāns ir iziet uz kapacitāti 200 mašīnas gadā," stāstīja Jansons.
Ražošana viennozīmīgi nav plānota masveidā, taču Latvijas kontekstā arī 200 militārie transportlīdzekļi gadā šķiet gana daudz, ņemot vērā, ka šobrīd ražots netiek nekas.
"Ja mēs runājam par mūsu projektu, tad es domāju, ka tas ļoti labi varētu aiziet speciālo uzdevumu vienībām. Vismaz šobrīd mēs tajā virzienā darbojamies.
Jau sākotnēji nebija plāns tēmēt uz kaut ko, kas tiktu ražots masveidā vai tūkstošiem gadā. Mēs koncentrējamies uz šaurāku segmentu, jo tur, kur ir lielie skaitļi, iekļūt nebūs īsti reāli, bet tādā šaurā nišā, kas ir, es nezinu, 200–400 mašīnas gadā, es domāju, ka jā, kāpēc nē? Viss ir labi, lai tas tā būtu, jo mūsu produktam šobrīd tā īsti pretī nolikt nav ko," stāstīja Jansons.
"VR-1 FOX" trīs galvenās īpašības ir veiktspēja, ergonomika un aizvietojamas rezerves detaļas, un divās no tām – veiktspējā un ergonomikā – pasaulē līdzvērtīgu konkurentu nav, pauda Jansons.
Tāpat viņš atklāja, ka nākotnē plānots iekārtot arī pašiem savu poligonu, kurā apmācītu karavīrus šo transportlīdzekli lietot un efektīvi izmantot. Iespējams, ka tad tas apskatei un izmēģinājumiem varētu kļūt pieejams arī interesentiem, bet pagaidām par to runāt vēl pāragri.
