Viena no muižas īpašniecēm Zelma Diāna Vidiņa stāsta:
"Principā mēs mēģinājām saglabāt visu to, ko mēs varējām saglabāt un kas nebija nodedzis, jo tā vecākā muižas daļa, tā mājiņa, kur atrodas pirmsskola, tā patiesībā bija saglabājusies."
Pirms četriem gadiem Vidiņu ģimene izsolē iegādājās ugunsgrēkā daļēji izpostīto un tolaik pašvaldības iekonservēto Hāmaņa muižu Āgenskalna apkaimē. Vēl pirms pāris gadiem, izstaigājot 19. gadsimta muižiņas kompleksu, daļā ēkas bija palikuši vien konstrukciju nodeguļi, un iztēloties ēkas vēsturisko veidolu šķita teju neiespējami. Taču jaunie īpašnieki nupat pabeiguši ēkas rekonstrukciju un nams atguvis vēsturisko seju. Zelma Diāna Vidiņa stāsta, ka muižas atdzimšanā ar dokumentālām liecībām palīdzējuši arī vietējie Āgenskalna iedzīvotāji.
"Mēs arī bijām ielikuši "Facebook" Āgenskalna iedzīvotāju grupā, un ļoti daudz cilvēku, kas šeit ilgus gadus dzīvo, sūtīja bildes ar Hāmaņa muižu, kuras nebija atrodamas arhīvos. Tā ka paldies iedzīvotājiem, kas piedalījās, bet tas attiecas vairāk uz to ārpusi, bet iekšpusē mums bija kaut kā jāvariē starp mūsdienām un vēsturi, tāpēc visas apkures un ventilāciju sistēmas iekšā ir mūsdienīgas," stāsta Zelma Diāna Vidiņa.
Daļu muižas telpu ikdienā šobrīd apdzīvo pirmsskolas izglītības iestāde "Putnu dārzs", kuru vada pati ēkas saimniece. Viņa vērtē, ka uzturēšanās vēsturiskajās telpās bagātina arī bērnu izpratni par arhitektūru un kultūras mantojumu:
"Tas ir tīri no teorijas, ka bērniem estētiskā gaume veidojas ļoti agrā vecumā, līdz ar to ir ļoti svarīgi, kas viņiem ir apkārt, bet es esmu piefiksējusi no savas bērnības, ka tu ļoti daudz atceries tās vietas, kur tu esi vests.
Tā kā mani vecāki ir saistīti ar kino, tad es atceros tādas telpas kā Vāgnera zāle un citas telpas Vecrīgā, – tas arī ir veidojis gan man, gan manam brālim to, ka mums ir interese par arhitektūru un estētisko vidi."
Savukārt otrā atjaunotās Hāmaņa muižas ēkas daļā izveidotas kopstrādes telpas jauniem uzņēmējiem. Zelmas māsa Māra Vidiņa secinājusi, ka kopstrādes telpu koncepts patlaban ir kļuvis īpaši pieprasīts, jo pandēmijas laikā strādājošie pielāgojās tam, ka darbu iespējams darīt teju no jebkuras vietas.
Māra Vidiņa stāsta: "Man pašai šeit ļoti patīk strādāt, tā dienas gaisma un tas, kā šeit ir iekārtots – visur ir koks un sijas ir bez skrūvēm. Ir sajūta, ka tev ir daudz vietas, ka tā nav daudzstāvu ēka, kur viss ir šauros gaitenīšos un katram ir savs mazais būcenītis. Man šeit bija sanācis arī būt ēkas sākotnējā stāvoklī un redzēt, kā tas laika gaitā attīstās un, ja pieliek bildi un salīdzina, tad, šķiet, nu, kas šeit notika, kas tā ir par maģiju…. Ir tiešām ļoti skaisti."
Hāmaņa muiža celta 1886. gadā. Tās dzīvojamā ēka izceļas ar vēlīnā klasicisma un neoklasicisma arhitektūras elementiem – tornīti, kolonnām, dekoratīviem skursteņiem, kā arī romantisma elementiem – 20. gadsimtā mūrēto paviljonu.
Muiža iezīmē arī Slokas ielas vēsturisko veidošanos 19. gadsimta sākumā. Zelma Diāna Vidiņa papildina, ka muižiņa celta kādam 19. gadsimta rūpniekam kā dzimtas īpašums. Tikmēr pašam 18. gadsimta vācu domātājam Johanam Georgam Hāmanim nav tieša sakara ar muižiņu, taču viņa gars ir klātesošs ne vien apkaimē, bet arī Vidiņu ģimenes darbā, jo līdz ar muižas atjaunošanu ar tulkošanu saistītajā ģimenes uzņēmumā pabeigts darbs pie Hāmaņa darbu izlases latviešu valodā.
Hāmaņa muižiņas saimnieki gan atzīst, ka ēku kompleksa atjaunošana bijusi arī izaicinājumu pilna. To ietekmēja gan pēdējo gadu būvniecības izmaksu sadārdzinājums, būvmateriālu pieejamība, gan arī ceļā uz ēkas atjaunošanu būtisks kavēklis bijis dažādu iestāžu biezais birokrātijas slānis.
Pēc četru gadu darba Hāmaņa muižas atklāšanas pasākums plānots 15. jūnijā.
