Kastaņu sarkanie ziedi, ģeometriskas figūras un dažādi ornamenti. Muzejā "Rīgas Jūgendstila centrs" aplūkojamas vairāk nekā 130 lielākas un mazākas flīzes, kas kādreiz greznoja telpas Rīgas daudzdzīvokļu namos. Plāksnes no 19. gadsimta beigām un 20. gadsimta sākuma ir daļa no apjomīgās flīžu kolekcijas, ko uzņēmums "Arhitektoniskās izpētes grupa" veidojis vairākus gadu desmitus. Muzeja projektu vadītājs Dzintars Gilba stāsta:
"Neviena flīze speciāli nav lauzta nost no sienas, lai to ieliktu kolekcijā. Tas tiek atgādināts vienmēr un vienmēr. Tās, kas šeit ir skatāmas, visas ir vai nu bijušas nokritušas vai noņemtas,
lai veiktu remontdarbus, un attiecīgi – saimnieki nav vēlējušies tās likt atpakaļ, vai nu arī tādās situācijās kā kāpņu telpās, liekot iekšā elektrības skapi, vajag nodauzīt visu nost, kas skapim varētu traucēt, un vēl izlauzt ķieģeļus."
Muzejā aplūkojamas ir divu veidu – grīdas un sienas flīzes. Grīdas flīzes ir lielākas. Tās veidotas no akmens, ir biezākas un attiecīgi arī smagākas nekā sienas flīzes, kas ir radītas no māla un pārklātas ar glazūru. Tādējādi tās izskatās greznākas par grīdas apdari. Arī izcelsmes valsts tām ir atšķirīga. Keramiskās sienas flīzes pamatā ražoja Vācijā. Savukārt plāksnes, ar kurām noklāja grīdu, ražoja arī Rīgā.
Uz vēsturiskām sienu un grīdu apdarēm ir attēloti dažādi raksti, piemēram, vijīgas līnijas, kvadrāti un apļi. Savukārt uz citām dominē augu un dzīvnieku motīvi. Tas nozīmē, ka flīzes ir veidotas dažādos jūgendstila periodos, stāsta Gilba, atsaucoties uz Latvijas Mākslas akadēmijas profesores Silvijas Grosas un doktorantes Agneses Tambakas pētījumiem.
"Ja 19. gadsimta beigās tie ir abstrakti ornamenti. Tas ir saistīts ar vēsturiskiem stiliem, vītnēm un lauru vaiņagiem. Agrajā jūgendstilā, kas bija no 19. gadsimta beigām līdz aptuveni 1905. gadam, ir vijīgas līnijas, motīvi no augu valsts un dzīvnieku pasaules. Savukārt vēlīnajā jūgendstilā ir vēl spēcīgāka stilizācija, ir ģeometriski raksti, dzīvnieku un augu valsts tēli parādās mazāk. Pēc tam ir neoklasicisms – pēc 1910. gada –, kad atgriežas pie klasiskā mantojuma, klasiskā ornamenta," skaidro Dzintars Gilba.
"Arhitektoniskās izpētes grupas" kolekciju papildina arī flīzes no muzeja krātuves. Zilas un baltas krāsas taisnstūra formas flīzēm ar oranžiem kvadrātiem un līniju ir kāds gandrīz traģisks stāsts, bet, par laimi, vēsturisko liecību izdevies saglabāt.
Dzintars Gilba turpina: "Tās ir Vācijā ražotas flīzes, kuras bija atradušās namā Brīvības un Dzirnavu ielas stūrī un kas remontdarbu laikā bija vienkārši nodauzītas nost un izmestas atkritumu konteinerā. Cilvēki, kuri vērtības saprata, daļu no flīzēm savāca un nogādāja uz muzeju, lai neietu zudībā. Pateicoties šiem cilvēkiem, flīzes ir saglabājušās. Citādi tās aizceļotu uz Getliņiem. Cerēsim uz to, ka māju īpašnieki vai apsaimniekotāji, kuru īpašumos joprojām vēl ir senās jūgendstila laika flīzes, sapratīs, ja vēl nav sapratuši, ka tā tomēr ir vērtība, un nedauzīs nost, lai pieliktu vietā kaut kādas citas mūsdienās taisītas flīzītes."
Izstāde "Flīzes" Rīgas Jūgendstila centrā ir apskatāma vēl līdz jūlijam. Savukārt līdz 16. aprīlim muzejs ir izrotāts ar Lieldienu priekšmetiem un pastkartēm no 20. gadsimta sākuma un dekoriem, kas radīti, iedvesmojoties no vēsturiskiem paraugiem.
