Olimpiskais čempions bobslejā Jānis Ķipurs savās pirmajās Olimpiskajās spēlēs 1984.gadā izcīnīja ceturto vietu, vien nedaudz zaudējot tautieša Zinta Ekmaņa vadītajam kvartetam. Nākamajās Olimpiskajās spēlēs Kalgari Ķipurs kļuva par čempionu divniekos un ieguva bronzas medaļu četriniekos. Sarajevas olimpiskajās spēlēs Ķipurs abās disciplīnās ierindojās olimpiskajā sešniekā.
Jānis Ķipurs bija Latvijas izlases karognesējs 1992.gada Olimpiskajās spēlēs Albērvilā.
„Es laikam esmu piedzimis zem zvaigznes, kam patīk smagi strādāt un smaga darba rezultātā sagaidīt sasniegumu. Sajūtas [saņemot medaļu] ir īpašas, ja tagad iedziļinos, pat skudriņas noskrien pār muguru,” izjūtas pirms vairākiem gadu desmitiem atceras Jānis Ķipurs.
Tālākās darba gaitas Ķipuru kā treneri aizveda uz ASV, Šveici, Franciju, Kanādu, un vairāki viņa audzēkņi daudzās sacensībās, arī Olimpiskajās spēlēs, stāvējuši uz medaļnieku podesta.
Ķipurs uzskata, ka pie laba rezultāta noved sūrs un neatlaidīgs darbs, motivācija un perfekta darba organizācija, kā arī laba sadarbība starp sportistu un treneri. Ļoti svarīgi, ka treneris pats bijis sportists un pazīst visas nianses gan treniņos, gan sacensību trasēs.
Ķipurs novēl Latvijas olimpiešiem veiksmi Sočos un sola, ka sekos līdzi sacensībām. Ķipurs atzīst, ka latvieši daudz strādājuši un pelnījuši kāpt uz goda pjedestāla. Viņš sportistiem novēl to pašu, ko savulaik pašam gribējies, braucot uz olimpiādi: „Lai izdodas sasniegt to, ko pelnījuši ar savu darbu! Lai pietiek spēka izturības un motivācijas izdarīt visu, uz ko viņi ir spējīgi!”