Piemēram, jautājumā par Latvijas darba tirgus atvēršanu imigrantiem "Apvienotais saraksts" mudina risināt darbaroku trūkuma problēmu pirmkārt jau eksportējošos uzņēmumos. "Eksportā šobrīd pietrūkst darbaspēka. Jaudas ir, pircējs ārējā tirgū ir, reāli šobrīd pietrūkst roku, kas to varētu izdarīt," sacīja Kulbergs, atzīstot, ka runa ir ne tikai par augsti kvalificētu, bet arīdzan par vidējas kvalifikācijas, pat zemas kvalifikācijas darbaspēku.
Vienlaikus imigrācijas politikai esot jābūt gudrai. Kā vienu no iespējamiem variantiem viņš min Dubaijas piemēru – tur darbaspēks tiek piesaistīts uz terminētu laiku, vienlaikus nosakot, ka uzturēšanās valstī nebūs iespējama, kad vairs nebūs darba.
"Mums nevajadzētu riskēt ar nevēlamiem Krievijas pilsoņiem, kas labprāt šobrīd šeit brauktu, bet mums ir jādomā arī par mūsu uzņēmējdarbību arīdzan."
Tikmēr NA valdes loceklis Jānis Dombrava norādīja, ka NA arvien ir skeptiski noskaņota pret masveida migrāciju, tas ir, lētā darbaspēka ieplūšanu Latvijā. Divpusējās sarunās ar "Jauno Vienotību" par šo jautājumu esot bijusi skaidra sapratne. To apliecināja arī Arvils Ašeradens no "Jaunās Vienotības", paužot, ka darbaroku trūkuma problēma pirmkārt tikšot risināta, skatoties, kādas darbaspēka rezerves vēl ir pieejamas Latvijā, un ieguldot šo cilvēku izglītībā, kā arī izmantojot reemigrāciju.
Pie šādiem jautājumiem pieder, piemēram, iecere par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību kotāciju biržā. "Jaunās Vienotības" ieskatā, tas varētu notikt "tajos gadījumos, kad tas nepieciešams kapitāla piesaistei un uzņēmuma attīstības nodrošināšanai". "Apvienotā saraksta" politiķis Andris Kulbergs diskusijā sacīja, ka dažos gadījumos šāda ideja būtu atbalstāma, taču – ar atrunām.
"Mēs neesam par to, ka tik nacionāli svarīgus uzņēmumus kā "Latvenergo", "Latvijas Valsts mežus", "Augstsprieguma tīklu", kā, piemēram… mums šķiet, tas tiešām būtu šauru interešu lobēts pasākums. Mūsuprāt, tas būtu jāizdiskutē dziļāk, kurus uzņēmumus jā, kurus – nē," viņš teica.
Vienlaikus ar jautājumu par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību kotēšanu biržā "Jaunā Vienotība" partneriem piedāvā vienoties arī par valsts kapitālsabiedrību pārvaldības centralizāciju. Ašeradens skaidroja – galvenais šādas reformas mērķis būtu "distancēt" kapitālsabiedrību pārvaldību no "politiskā procesa".
Vairākos jautājumos gan potenciālajiem jaunās valdības veidotājiem vēl divpusējo sarunu gaitā esot izdevies nonākt pie kopsaucēja, proti, "noņemts" jautājums par administratīvi teritoriālās reformas pārskatīšanu.
