Neraugoties uz to, ka Vācijas kanclers Olafs Šolcs līdz šim bijis ļoti izvairīgs un atšķirībā no ASV prezidenta Džo Baidena publiskos izteikumos reti piemin gāzes vadu “Nord Stream 2”, Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") ir pārliecināts, ka Amerikas Savienoto Valstu ekonomiskās sankcijas var daudz ko apturēt.
“Ko Šolcs runāja pie Putina sešas stundas, mēs nezinām; ko viņš pateica preses konferencē, mēs zinām, bet mēs arī zinām, ko viņi abi ar Baidenu pateica – uzbrukuma gadījumā “Nord Stream 2” būs ciet. Ja gāzes vads būs gan ASV, gan Eiropas Savienības sankcijās, viņš nestrādās,”
norādīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Viņš sacīja, ka sankciju saraksts ir pietiekami iespaidīgs, taču arī Rietumu atkarība no Krievijas gāzes ir fakts, tādēļ Eiropas Komisija meklē alternatīvus piegāžu avotus.
Eiropas Savienībai būs jādomā, kā šo gāzes vadu aizstāt, un tas, pēc Rinkēviča teiktā, ir gan stāsts par kodolenerģiju, gan arī par alternatīvajiem [gāzes piegādes] ceļiem. Eiropā ir kodolstacijas, kas strādā, un ir kodolstacijas, kuras var uzbūvēt. Arī Kremlis, pieņemot lēmumus par turpmāko rīcību, vērtē gan ekonomiku, gan potenciālos NATO spēkus. Tas arī ir atturošais faktors.
Turpretim Ukrainas Atbalsta biedrības valdes locekle Jana Streļeca diskusijā pauda pārliecību, ka par sankciju efektivitāti liek šaubīties līdz šim pieredzētais, proti, nesen nācis gaismā, ka Vācija visus šos gadus pārdevusi Krievijai preces, kuras tā nedrīkstēja pārdot, un tas viss vēl tiekot pamatots ar kaut kādu vāciešu vainas apziņu par Otrā pasaules kara izraisīšanu.
“Ja reiz būtu tā vainas apziņa par Otrā pasaules kara izraisīšanu, tad laikam censtos neizraisīt Trešo pasaules karu”, uzsvēra Jana Streļeca.
Uz jautājumu, vai tā ir plaši piesauktā reālpolitika, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs atbildēja, ka demokrātiskām valstīm bieži vien jāveic šī dīvainā izšķiršanās starp vērtībām un reālpolitiku. Ministram ir pārliecība, ka Vācijā joprojām notiek ļoti nopietns iekšējs pārvērtēšanas process.
No vienas puses, viņi ir pieredzējuši divus pasaules karus, un mēs zinām, kā tas ir beidzies, un vainas sajūta ir, savukārt, no otras puses – nav gluži tā, ka tās preces bija aizliegts tirgot, norādīja Rinkēvičs. Pēc viņa teiktā, tās ir tā saucamās duālās nozīmes preces un tas ir jautājums, kurā arī šai valstij būs jāizšķiras. Vērtējot pēdējo astoņu gadu laikā notikušo, ir jāatzīst zināms progress, taču arī Latvijā mums joprojām ir uzņēmēji, kuri uzskata – “štrunts tur par Ukrainu, ka tikai patirgosimies ar Krieviju!”
Atvaļinātais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube, runājot par reālpolitiku, uzsvēra, ka
“mēs visi negribam karu, un es domāju, ka Putins gala rezultātā varbūt arī gluži negribētu karu, bet viņš grib uzvarošu vēstījumu savai tautai. Viņu dzen uz priekšu noturēšanās pie varas, un šajā jomā viņš kaut ko ir sasniedzis”.
Raimonds Graube prognozē, ka vēl vienas Jaltas vienošanās nebūs un Vladimiram Putinam neizdosies īstenot savas maksimālās prasības, taču viņam ir svarīgi iegūt kādu mazu, diplomātisku uzvariņu. Arī “Nord Stream 2” atvēršana ir ļoti svarīga. Šobrīd Putins ir ''uzdzinis sevi kokā'', un tagad ir svarīgi saprast, kas būs tās kāpnes, pa kurām viņš kāps zemē tomēr kā uzvarētājs vismaz savas sabiedrības acīs.
