Kas notiek ar mediju politiku un krievu valodu plašsaziņas līdzekļos?

Agnese Logina, Ivars Priede, Anita Brauna, Ivars Āboliņš, Jānis Siksnis, Sanita Upleja-Jegermane

Jānis Domburs 10.aprīlis, trešdiena 21:15

Vēlme sarunāties, interešu līdzsvarošana, reformu fiskālais ietvars – kādas grūtības jāpārvar ceļā uz jauno valdību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Topošās koalīcijas partneru sadarbības memorandā iztrūkst sadaļas par darba organizāciju, bet pašu politiķu vidū, iespējams, arī vēlmes sarunāties, – tā pašreizējo strupceļu, kas iestājies valdības veidošanā, trešdien diskusijā "Kas notiek ar jaunās koalīcijas un valdības atbildības jomu sadali un deklarāciju?" raksturoja Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un vadības fakultātes dekāns Gundars Bērziņš. Tikmēr Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks norādīja, ka, veidojot reformu plānus, jārēķinās arī ar fiskālo ietvaru, kas lielā mērā noteiks, ko ir un ko nav iespējams paveikt.  

Abas lielākās uzņēmēju organizācijas – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) – jau vēlēšanu laikā slēdza līgumus ar politiskajām partijām un tagad sagaida, lai politiskais process tomēr virzītos uz priekšu. Ir skaidrs, ka katram politiskajam spēkam ir kaut kāda pozīcija un notiek cīņas par ietekmi, taču ārējie apstākļi nav spīdoši – karš turpinās un kara blaknes enerģētikā ir tādas, kas prasa virkni rīcību, tā ieilgušo cīniņu par atbildības jomu sadali un ķeršanos pie valdības deklarācijas rakstīšanas diskusijā "Kas notiek Latvijā?" raksturoja LTRK prezidents Aigars Rostovskis. Viņš nevēlējās minēt, kur meklējams iemesls šķietamajam strupceļam, kādā nonākušas sarunas, un kurš pie tā būtu vairāk vainīgs, taču neslēpa, ka vēlētos, lai process būtu raitāks, vienlaikus atzīstot, ka varbūt arī ir vērts parunāt kādas pāris nedēļas ilgāk, lai rezultāts būtu kvalitatīvāks.

LU Ekonomikas un vadības fakultātes dekāns, biedrības "Latvijas formula 2050" valdes loceklis Gundars Bērziņš turpretim atzina, ka partiju sadarbības memorandā, kas tika noslēgts aizvadītajā nedēļā, pēc viņa domām, trūkst ļoti būtiskas sadaļas par darba organizācijas procesu. Vispirms ir jāvienojas, kā turpināt darbu un tikai tad jāķeras pie satura. Pretējā gadījumā "katrs var palikt pie sava viedokļa un to pamatot ļoti precīzi".  

"Es gribu teikt, ļoti svarīgi ir tā, ka, ja mēs patiesi vēlamies sadarboties un kādam kaut kas nav skaidrs, mēs runājam vēlreiz", sacīja Bērziņš.

Memorandam, viņaprāt, ir jābūt dokumentam par to, "kā mēs veidojam sadarbību", jo tā ir vienošanās starp partneriem, lai varētu izveidot valdības deklarāciju ar ļoti skaidriem un izmērāmiem kritērijiem. Savukārt Latvijas iedzīvotājiem jābūt iespējai to pārbaudīt un tādējādi sekot līdzi valdības darba kvalitātei.

Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks pieļāva, ka tieši Valsts prezidenta Egila Levita uzstādījums – vispirms sagaidīt topošās valdības deklarāciju un tikai pēc tam nominēt premjeru – ir politiski sarežģījis šo procesu. "Jebkurā gadījumā, sākot no memoranda, nonākot līdz deklarācijai un tālāk līdz valdības rīcības plānam, tā ir faktiski to politisko vadlīniju izvēršana jau lielākā detalizācijā," atzina Vilks. Tas, kā pašreizējā brīdī, viņaprāt, pietrūkst, ir viena būtiska lieta – fiskālās disciplīnas ietvars visai tālākai sarunai.

"Nevis koncepts, bet vienošanās par pieejamiem resursiem, jo neviena stratēģija nebūs darboties spējīga, ja mēs neapzināsimies, cik lieli ir resursi." 

Lai nav tā, ka deklarācijā ir salikta vēlmju domāšana. "Es domāju, ka mēs pilnīgi droši apzināmies, ka, piemēram, veselībai resursi nekad nebūs pietiekoši, jo viņa tiecās uz bezgalību, proti, vienmēr var būt labākas ārstēšanas metodes, dārgākas zāles un tamlīdzīgi."

Pēteris Vilks uzsvēra, ka

"dažkārt jāpieņem arī lēmumi, ko nedarīt, ko neinvestēt, un to, protams, politiski ir grūti pateikt, bet faktiski deklarācijai jābūt par konfrontējošajām jomām, par interešu līdzsvarošanu, un tas savukārt atduras fiskālajā ietvarā, kas būs nākamajiem četriem gadiem".

Pirmais lielais valdības darbs būs budžeta veidošana nākamajam gadam, jo pašreizējā brīdī ir tehniskais budžets, un faktiski deklarācijai jābūt tai mērauklai, pēc kuras izvēlēties, kā pārdalīt līdzekļus un ko finansēt vairāk vai mazāk. Ja deklarācijā būs saliktas tikai vēlmes par visām nozarēm, tad strādāt būs grūti. "Reformas dažkārt paģēr arī resursus, varbūt cilvēkresursu samazināšanu kaut kādās jomās un pārdali," sacīja Vilks.

Viņš norādīja, ka sarežģītākais darbs pie valdības deklarācijas sāktos nākamajā nedēļā, kad "tas viss ir jāsaliek kopā kā vienota valdības stratēģija uz četriem gadiem, apzinoties tos finanšu resursus, kas būs pieejami, apzinoties, cik lielā mērā un kādā veidā iesaistīt arī nevalstisko sektoru. Tas ir sarežģītākais, ar ko droši vien būs jāstrādā potenciālajam premjeram, kad darbu grupu apkopotais saturs sāks veidoties kā topošās valdības deklarācija".  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti