"Hroniskie pacienti varētu būt tieši tie, kuriem šī digitalizācija varētu būt ļoti noderīga, kuri varētu netērēt lieki resursus, braukājot ar mūsu ne ļoti ērto sabiedrisko transportu, jo, kā mēs zinām, lielākā daļa speciālistu nav uz vietām. Lielākā daļa speciālistu ir Rīgā vai kādā lielajā pilsētā, un tad, kad man cilvēks kārtējo reizi zvana un stāsta – Gunta, tu zini, es atkal nokavēju autobusu, un tu zini, man nākamā pieņemšana ir pēc trijiem mēnešiem, jo šo pierakstu es nokavēju, – tad man vienkārši nav, ko pateikt," esošo lietu kārtību raksturoja Anča.
Savukārt pēc Ievas Znotiņas teiktā, arī valsts slimnīcās situācija ir diezgan bēdīga, jo digitālās sistēmas neatvieglo darbu, bet gan tieši apgrūtina. Tas nav saistīts ar to, ka ārsti nebūtu apguvuši šīs tehnoloģijas, bet gan ar novecojušiem datoriem un digitālo resursu trūkumiem, kuru dēļ šīs sistēmas bremzē. Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes locekle atzina, ka reāli funkcionējoša e-veselības sistēma atvieglotu gan ārstu darbu, gan arī pacientu dzīvi. "Ja man atbrauc kāds pacients no reģiona, es nevaru tikt klāt pie viņa izmeklējumiem, es viņus taisīšu vēlreiz. Gribot negribot. Un tērējot valsts resursus," atzina Znotiņa.
Turpinot šo tēmu, Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece aicināja neatkārtot tās kļūdas, kas jau tika pieļautas ar e-veselību, kuru veidojot netika ņemtas vērā ne pacientu, ne arī ārstu intereses. Piemēram, viņai kā ģimenes ārstei katru gadu e-veselībā manuāli jāievada visu diabēta pacientu kartes, un tas aizņem ļoti daudz laika. Arī vakcinācijas fakta ievadīšana ir diezgan sarežģīta, it īpaši, ja sistēma "uzkaras". Savukārt attiecībā uz "dzelžiem" vai datortehniku Aizsilniece atzina, ka primārajā aprūpē viņas kolēģi pašlaik tieši to maina: "Un jāsaka, ka tā labā ziņa, kas ir pamainījies, ka mums vairs nav jāpērk viss lētākais un trakākais, bet jāpērk tas, kas ir nepieciešams."
Uz jautājumu, kā sadalās līdzekļi, ko valsts varētu ieguldīt veselības sistēmas digitalizācijā un tehnikas nomainīšanā, "Apvienotā saraksta" pārstāvis, neiroķirurgs Renārs Putniņš atbildēja, ka lielākā daļa naudas nāk no Eiropas budžeta. "No Atveseļošanas un noturības mehānisma diezgan lielas naudas, bet ir arī jaunās tehnoloģijas, kuras mums nevajag radīt pašiem no jauna. Jo viņas faktiski mēs iestrādājam sistēmā," Putniņa teikto papildināja Nacionālās apvienības pārstāvis Imants Parādnieks.
Pēc Putniņa teiktā, Veselības ministrija nevienam nedod norādījumus par jaunu datoru iegādi, un tieši no konkrētās medicīnas iestādes ir atkarīgs, kā tā izmanto savus Eiropas fondu līdzekļus. Tomēr praksē nereti esot gadījumi, kad pacients pie ārsta ierodas pats ar savu [izmeklējumu] disku, un tā tam nevajadzētu būt.
