Kas notiek Latvijā desmit dienas pirms 14. Saeimas vēlēšanām?

Juris Rozenvalds, Jānis Taukačs, Imants Breidaks, Ivs Zenne, Matīss Lācis, Māris Avotiņš

Jānis Domburs 21. septembris, trešdiena 21:15

Varai jānokāpj no stikla kalna; tas nekad nenotiks – juristi vērtē aptauju par Satversmes mūsdienīgumu

Sabiedriskās domas aptaujas atklāj, ka Latvijas iedzīvotāji neidentificē sevi ar valsti un jūtas no tās atsvešināti, jo netic, ka spēj tajā kaut ko mainīt, bet tālāk šī attieksme atspoguļojas, arī vērtējot Satversmi, kurā mūsdienīgumu un spēju nodrošināt demokrātiju saskata tikai nepilna trešdaļa aptaujāto.  Gan konstitucionālo tiesību eksperts Ringolds Balodis, gan arī Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele uzskata, ka šāds sabiedrības noskaņojums ir ļoti satraucošs un politiķiem jādomā, kā lietas mainīt. Par viņu spējām to paveikt ir atšķirīgi viedokļi.

Gandrīz katrs trešais SKDS aptaujas dalībnieks nevar skaidri atbildēt uz jautājumu, vai Satversme ir mūsdienīga un nodrošina Latvijā demokrātijas pamatprincipus? Vēl viena trešdaļa uz šo jautājumu atbild apstiprinoši, un tikpat daudz ir cilvēku, kuri ir pārliecināti, ka valsts pamatlikums drīzāk vai pat noteikti nenodrošina demokrātijas funkcionēšanu Latvijā.  

Sociologs Arnis Kaktiņš, komentējot šos rezultātus, aicināja pievērst uzmanību arī šonedēļ sociālajos tīklos viņa publicētās aptaujas rezultātiem, kuri liecina, ka ar Satversmes saturu vairāk vai mazāk iepazinušies tikai 15% cilvēku.

Latvijas Universitātes (LU) profesors un Tiesību zinātņu pētniecības institūta valdes priekšsēdētājs Ringolds Balodis diskusijā “Kas notiek Latvijā?” norādīja, ka jautājums ir par to, vai šie cilvēki savu viedokli izsaka par Satversmi, kuru nav lasījuši, vai varbūt viņi tomēr  domā par pamattiesību situāciju Latvijā, ko  paši izjūt pandēmijas laikā. Pēc viņa teiktā, tās ir milzīgas atšķirības.

Arnis Kaktiņš gan piebilda, ka no tiem 15%, kuri apgalvo, ka ir iepazinušies ar valsts pamatlikumu, 74% saka, ka viņiem Satversme šķiet moderna. Tas nozīmē, ka tie, kuri šo dokumentu nav lasījuši, vadās pēc savām sajūtām par vispārējo stāvokli valstī.

Iniciatīvu platformas “manabalss.lv” valdes priekšsēdētājs Imants Breidaks pauda viedokli, ka demokrātija Latvijā darbojas un par to liecina fakts, ka caur viņa pārstāvēto projektu 10 gadu laikā tā vai citādi ir izdevies ietekmēt vairāk nekā 50 likumu saturu, turklāt platformu kaut reizi ir izmantojusi ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju. Breidaks arī uzsvēra, ka viens no likumiem, kas mainīts, savācot iedzīvotāju balsis, ir Satversmes līmeņa likums par veidu, kādā tiek ievēlēts Valsts prezidents. Digitālas platformas izmantošana valsts pamatlikuma mainīšanā, pēc “manabalss.lv” vadītāja teiktā, ir unikāls gadījums pasaulē.

Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis “manabalss.lv” salīdzinoši labos darbības radītājus skaidroja ar faktu, ka 2012. gadā pēc partijas “Vienotība” iniciatīvas tika palielināts referendumu sarīkošanai nepieciešamais parakstu skaits, līdz ar to attiecīgā interneta platforma kaut kādā mērā ir pārņēmusi šo “tvaika nolaišanas” funkciju.

“Es domāju, ka šie cipari mums vairāk parāda to, kas ir sajūtu līmenī. Mēs redzam šo varas atrautību no sabiedrības, un tas ir jautājums par to, cik daudz ikdienā katrs cilvēks jūt valstiskuma klātbūtni,”

 

SKDS aptauju par Satversmes spēju nodrošināt demokrātiju komentēja Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele.  

Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš vērsa uzmanību arī uz kādu citu janvārī veiktu aptauju, kurā Latvijas pilsoņiem jautāts, cik lielā mērā, piedaloties Saeimas vēlēšanās, viņi var ietekmēt vēlēšanu rezultātus un līdz ar to arī procesus valstī. 31% aptaujāto bija pilnībā pārliecināti par to, ka viņi neko ietekmēt nespēj, 36% atzina, ka drīzāk nē, kas nozīmē, ka skeptiski attiecībā pret iespējām ar demokrātiskām vēlēšanām kaut ko mainīt ir 71% vēlētāju. Ringolds Balodis šos rezultātus novērtēja kā traģiskus, savukārt Ineta Ziemele un Imants Breidaks norādīja, ka tie atspoguļo lielo plaisu starp cilvēku un valsti.

“Pilsonis jau nesāk identificēt sevi ar valsti un neredz iespējas, kā viņš kaut ko tajā varētu mainīt. Tieši referendumu sasaukšana un tiešas Valsts prezidenta vēlēšanas varētu šo pārliecību mainīt. Rainis savulaik ir teicis, ka referendumi ir politikas mācīšana tautai,”

tā aptaujas rezultātus komentēja  Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis.  Uz jautājumu, kādam vajadzētu būt referenduma sasaukšanai nepieciešamajam parakstu daudzumam, Ringolds Balodis atbildēja, ka tie varētu būt 30 vai 40 tūkstoši, jo liela daļa cilvēku Latviju ir pametuši. 150 tūkstošu robeža, pēc viņa domām, ir referendumu aizliegums pēc būtības.

“Valsts pamatlikums var dzīvot tikai un vienīgi caur tautu, un [SKDS organizētās] aptaujas skaitļi ir tiešām katastrofāli un absolūti biedējoši, bet tie ir arī materiāls, ar kuru atbildīgajām amatpersonām un politiskajiem spēkiem vajadzētu sākt strādāt,”

diskusijā “Kas notiek Latvijā?” uzsvēra Ineta Ziemele. Uz Ringolda Baloža repliku, ka tas nekad nenotiks, tiesnese piebilda, ka tad jau neatliek nekas cits kā vien ''izslēgt gaismu''. Pēc viņas teiktā, cilvēkiem jāatrod veids, kā dialogā vai mītiņā saprast, ka tieši viņiem pieder vara.   

LU profesors Ringolds Balodis pauda uzskatu, ka risinājums varētu būt jauktais vēlēšanu modelis, kas automātiski nenodrošinātu labu deputātu sastāvu, bet tās būtu divas balsis vēlētājam, ar kurām viņš varētu vēl vairāk iesaistīties politikā. Pašreizējā situācija, kad ar katru reizi krītas vēlētāju aktivitāte, ir noteikti jārisina.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt