Kas notiek sporta politikā, finansēs un Latvijas Olimpiskajā komitejā?

Anda Čakša, Juris Zīvarts, Jānis Buks, Raimonds Lazdiņš, Aivars Platonovs, Artūrs Liepa, Dainis Caune, Raimonds Rudzāts

Jānis Domburs 17.aprīlis, trešdiena 21:15

Valsts pārvaldes algu reformas mērķa – «viduspunkta» – sasniegšanai budžetā vajagot 200 miljonus, piešķirt plāno vien 25

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Zemāko algu celšanai valsts pārvaldē 2023. gada valsts budžetā, kuru valdība februārī iesniegs apstiprināšanai Saeimā, būs paredzēti vairāk nekā 25 miljoni eiro. Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis raidījumā "Kas notiek Latvijā?" uzsvēra – tā dēvētajām nabadzīgajām iestādēm atalgojuma palielināšanai no šīs summas paredzēts piešķirt vairāk.

"Tas ir viens solis tajā virzienā, lai mēs izlīdzinātu," pavēstīja Citskovskis.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pērnruden vairāk nekā 60 tūkstošiem sabiedriskajā sektorā strādājošo bruto ienākumi bija no 1000 līdz 1500 eiro mēnesī, vēl aptuveni 37 tūkstošiem sabiedriskajā sektorā strādājošo bruto ienākumi ir no 700 līdz 1000 eiro mēnesī.

Ar vairāk nekā 25 miljonu eiro piešķīrumu, ko, lemjot par 2023. gada valsts budžeta prioritātēm, šomēnes atbalstījusi valdība, būs par maz, lai sasniegtu savulaik noteiktos valsts pārvaldes atalgojuma reformas mērķus, 18. janvāra raidījumā "Kas notiek Latvijā?"  atzina Valsts kancelejas direktors.

Atbildot uz Jāņa Dombura jautājumu par reformas mērķiem, Citskovskis teica: "Mērķis atlīdzības reformai bija šie 80% no salīdzināmā privātā sektora; tur, kur mēs varam salīdzināties ar privāto sektoru, tie ir šie publiskās pārvaldes amati, un šis "Fontes" pētījums, kas ar zināmu regularitāti tiek veikts, parāda to atstarpi, kāda mums ir. Skaidrs, ka ir jāiet… un vēlreiz atkārtoju, šogad ir šis pirmais valdības solis ar 25 miljoniem. Valsts kanceleja arī šī gada rudenī nāks ar nākošajām horizontālajām iniciatīvām par vienlīdzīgu, godīgu attieksmi pret visu šo."

"Mēs esam veikuši aplēses, cik izmaksātu, ja mēs gribētu sasniegt to, kas ir reformas mērķis – viduspunktu – šajā atlīdzības skalā. Atlīdzības skalā ir minimums, maksimums un viduspunkts, un tas ideālais modelis, kad 80% ir ap viduspunktu, tad kādi spējīgākie, talantīgākie maksimumā, zemāk tas, kas tikko ir sācis darboties… faktiski mums jārēķinās ar vieniem 200 miljoniem," lēsa Citskovskis.

Nora Freimane, kuras izveidoto iniciatīvu "Par algu iesaldēšanu Valsts prezidentam, ministriem un citiem tautas kalpiem" atbalstījuši jau vairāk nekā 14 tūkstoši parakstītāju, diskusijā vairākkārt uzsvēra – viņas iniciatīva ir tieši par algu iesaldēšanu politiķiem, kam, atbilstoši 2021. gada nogalē pieņemtajiem Atlīdzības likuma grozījumiem, algas strauji pieaug no šā gada janvāra. Dāsnāko algas pielikumu – par 75% –  saņems Saeimas priekšsēdētājs. Savukārt ministriju parlamentāro sekretāru atalgojums pieaug par 63%.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti