Sanāksmē, kuru vadījusi Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa, “Attīstībai”/”Par!” pārstāvējis Pūce un veselības ministrs Pavļuts, Jauno konservatīvo partiju (JKP) – izglītības un zinātnes ministre Muižniece un labklājības ministrs Gatis Eglītis, Nacionālo apvienību – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone un Saeimas deputāts Jānis Dombrava, bet “Jauno Vienotību” – parlamenta deputāti Arvils Ašeradens un Kārlis Šadurskis. To pēc raidījuma “Kas notiek Latvijā?” atklāja šīs sanāksmes dalībnieki. Muižniece diskusijas gaitā pat vairākkārt norādīja, ka šāds formāts izrādījies efektīvāks par līdzšinējo, kad diskusijas par Covid-19 ierobežojumu ieviešanu vai samazināšanu lielākoties notika Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska vadītajā operatīvās vadības grupā, kuras sēdēs piedalās ap 70 dalībnieku.
Trešdienas pēcpusdienā Veselības ministrija publiskoja ministra Pavļuta “trīs soļu plānu”. Piedāvājums paredz no šā gada 1. marta atcelt liegumu darboties šobrīd slēgtajām nozarēm, kā arī, piemēram, darba laika ierobežojumus un Covid-19 sertifikātu izmantošanu mazumtirdzniecībā, palielināt maksimālo apmeklētāju skaitu gan organizētos, gan privātos pasākumus. Savukārt “trešajā solī”, proti, jaunu Covid-19 pacientu hospitalizācijas rādītājam samazinoties līdz 25 cilvēkiem dienā piedāvājums paredz atcelt visus patlaban noteiktos Covid-19 drošības pasākumus.
Pūce, komentējot šo piedāvājumu norādīja, ka noteikti nebūs tā, ka tas tiks pieņemts “100% apmērā”. “Politiskā procesā tas ir arī normāli, ka ir jāvienojas par lietām,” sacīja politiķis, piebilstot, ka, viņaprāt, par kādiem 95% no jautājumiem koalīcijas politiķu vidū bijusi diezgan liela vienprātība.
“Es šobrīd teiktu, ka tie ir 75% no tā, ko mēs savā plānā piedāvājām jau pirms nedēļas, kad nācām ar piedāvājumu mīkstināt,” tā Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Indriksone. Viņasprāt, kritēriji ierobežojumu mīkstināšanai bija skaidri jau aizvadītā gada decembrī. Galvenais no tiem – ar Covid-19 diagnozi hospitalizēto pacientu skaits, kas, vismaz mutvārdu sarunās esot noteikts 800 slimnieku apmērā. “Manuprāt, lemt varēja jau ātrāk,” tā Indriksone.
Patlaban Latvijā noteiktā ārkārtas situācija beigsies šā gada 28. februārī. Jau otro nedēļu valdību veidojošo partiju politiķi dažādos formātos turpina diskusijas par Covid-19 pandēmijas ierobežojumu pārskatīšanu.
