Inčukalna pazemes gāzes krātuvē dabasgāze šobrīd ieplūst tikai no Lietuvas. Kopumā šobrīd krātuvē ir ap 10,4 TWh, taču tas, cik liela daļa no šīs gāzes paredzēta Latvijas tirgum, nav zināms, jo Inčukalnā tiek glabāta gāze arī Lietuvas, Igaunijas un Somijas vajadzībām. Atkarībā no apkures sezonas ilguma, visu četru valstu kopējais patēriņš gadā varēja sasniegt pat 69 TWh. Zinātāji lēš, ka Latvijas uzņēmumiem piederošās gāzes daudzums krātuvē varētu būt aptuveni 3 TWh. Tā ir aptuveni ceturtā daļa no Latvijas kopējā dabasgāzes patēriņa aizvadītajā gadā.
Krīzes simulācija – kuru "atslēgs" pirmo?
Mācību ietvaros tika simulēta situācija, kad valstī ir izsludināta enerģētiskā krīze, – tika pārbaudīta informācijas apmaiņa starp iesaistītajām pusēm un iespējas tehniski ierobežot dabasgāzes padevi lielākajiem patērētājiem. Mācības sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Inčukalna pazemes gāzes krātuves pārvaldītāju "Conexus Baltic Grid" organizēja dabasgāzes sadales sistēmas operators "Gaso". Mācībās bija iesaistīti 1500 dabasgāzes lietotāji, kuriem, saņemot brīdinājumu, bija jāsimulē dabasgāzes patēriņa samazināšana līdz noteiktam apjomam.
Aizvadītajā nedēļā notikušajās mācībās izspēlēti visi iespējamie ar dabasgāzes apgādes ierobežošanu saistītie posmi – sākot no lietotāju agrīnas brīdināšanas līdz pat trešā līmeņa enerģētiskajai krīzei. Ar pusotra tūkstoša dabasgāzes lietotāju līdzdalību "izspēlēts" tikai viens no krīzes līmeņiem, kamēr operacionālajā līmenī, bez lietotāju līdzdalības, mācību ietvaros izspēlēti visi trīs enerģētiskās krīzes līmeņi. "Mācību dalībnieku sastāvs bija apzināti veidots tā, lai maksimāli reālistiski izspēlētu spēkā esošā normatīvā regulējuma prasības," norāda "Gaso" pārstāve Jana Rubinčika.
Atbilstoši 2011. gadā pieņemtajiem noteikumiem, pirmā līmeņa enerģētiskā krīze iestājas, ja iespēja nodrošināt energoapgādi samazinās par 7%–12% no ikdienas vidējā enerģijas patēriņa, otrā līmeņa krīze – ja tā samazinās par 12%–17%, bet trešā līmeņa krīze – ja tā samazinās par vairāk nekā 17%. Atbilstoši krīzes līmenim dabasgāzes lietotājiem tiek samazināts patēriņš. Nodrošinātos lietotājus, tas ir, mājsaimniecības, kā arī, piemēram, skolas, sociālās aprūpes centrus, operatīvos un avārijas dienestus, kā arī vairākas citas institūcijas šie ierobežojumi neskar. Savukārt otrās un trešās grupas lietotājiem patēriņa ierobežojumu apmērs ir atkarīgs no krīzes līmeņa – jo augstāka līmeņa krīze, jo lielāki ir ierobežojumi. Trešā līmeņa krīzes situācijā trešās grupas lietotājiem ierobežojumu apmērs var sasniegt pat 100% no ikdienas patēriņa. Lielākā daļa uzņēmumu ietilpst trešajā grupā. Izņēmums ir pārtikas un lauksaimniecības produktu ražotāji, vietējā sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēji, pārtikas piegādātāji un uzņēmumi, kuros tehnoloģiskā procesa pārtraukšana var izraisīt nelaimes gadījumus, iekārtu bojājumus vai saražotās produkcijas bojāeju lielos apmēros. Tie ietilpst otrajā grupā, kam patēriņa ierobežojumi trešā līmeņa krīzes gadījumā ir līdz 80% no ikdienas patēriņa.
Rubinčika norāda – atbilstoši dabasgāzes sadales sistēmas operatora "Gaso" sarakstiem, kas aktualizēti pērn, pēdējam no minētajiem kritērijiem atbilst aptuveni 200 lietotāji.
Klaipēdas kapacitāte izsmelta, Paldisku termināļa izveide kavējas
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā gan Eiropas Savienības, gan Latvijas Saeimas un valdības dienaskārtībā nonāca jautājums par atteikšanos no Krievijas dabasgāzes. Pērn dabasgāzes īpatsvars Latvijas kopējā energoresursu patēriņā sasniedza aptuveni piektdaļu, vairāk nekā 90% no Latvijā patērētās gāzes bija Krievijas izcelsmes. Jau tolaik enerģētikas lietpratēji uzsvēra – no morālā viedokļa nodoms atteikties no Krievijas dabasgāzes, protams, ir pamatots, taču jārēķinās, ka pašreizējos apstākļos, kad vienīgā alternatīva dabasgāzes piegādēm pa cauruļvadiem no Krievijas ir Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālis, praksē šī lēmuma īstenošana var izrādīties sarežģīta. Par visātrāk realizējamo sašķidrinātās gāzes infrastruktūras objektu, kas ļautu apgādāt Baltijas valstis un Somiju, tāpat kā pavasarī, arvien tiek uzskatīts sašķidrinātās gāzes terminālis Paldiskos, Igaunijā.
Lai arī piestātnes izbūves darbus Paldiskos plānots pabeigt līdz šā gada 1. septembrim, pašā Igaunijā vairs īpaši nerēķinās ar iespēju, ka šis terminālis darbu sāks vēl šogad. Šonedēļ Igaunijas "Eesti Gaas" paziņoja, ka šā gada oktobrī–novembrī kompānija saņems sašķidrināto gāzi 2TWh apjomā caur Klaipēdas termināli. 300 miljonus eiro vērto sašķidrināto gāzi "Eesti Gaas", kas Latvijā strādā ar zīmolu "Elenger" iegādājusies no Norvēģijas koncerna "Equinor". Šā gada pirmajā pusē "Eesti Gaas", kas, atšķirībā no "Latvenergo", šobrīd publiski atklāj gan sašķidrinātās gāzes iegādes darījumos iesaistītās puses, gan izmaksas, sašķidrināto gāzi no ASV un Norvēģijas iepirkusi, izmantojot starpnieka – Polijas "PGNiG" pakalpojumus.
Tikmēr "Latvenergo" šā gada martā iegādājās 2 TWh sašķidrinātās gāzes – tā no Klaipēdas termināļa ir nogādāta Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Līdz šā gada beigām "Latvenergo" uzdots iegādāties gāzi vēl 2 TWh apmērā. Ar šā gada 16. jūniju datētā atbildē Saeimas Pieprasījumu komisijai ekonomikas ministre Ilze Indriksone norādījusi, ka "Latvenergo" ir veikusi jaudu rezervāciju Klaipēdas terminālī. Tiesa, publiski pieejamā informācija to neapliecina – termināli izmantošanai gada pēdējos trīs mēnešos ir rezervējuši piecas kompānijas, kuru vidū nav neviena Latvijas uzņēmuma. Laika posmā no šā gada oktobra līdz gada beigām caur Klaipēdas termināli izplūdīs 9,66 TWh sašķidrinātās gāzes. Pieprasījums pēc termināļa pakalpojumiem pat četrkārt pārsniedzis pieejamo jaudu, tādēļ tagad "Klaipedos Nafta" nolēmusi pētīt iespējas regazifikācijas jaudu palielināt.
"Latvenergo" uz raidījuma "Kas notiek Latvijā?" jautājumu, vai no Ekonomikas ministrijas atbildes jāsecina, ka kompānijai ir vienošanās ar kādu trešo pusi par tās rezervētās jaudas izmantošanu šā gada pēdējā ceturksnī, skaidru atbildi nesniedz. "Būtisks priekšnosacījumus Latvijas un Baltijas apgādes nodrošinājumā ar dabasgāzi ir pēc iespējas ātrāka vēl viena termināļa izveide reģionā, un visoperatīvāk tāds ir ieveidojams Paldiskos, Igaunijā. Šobrīd prognozēts, ka termināļa darbība varētu tikt uzsākta šī gada novembrī, un infrastruktūras izveides darbs ir sācies," tā, atbildot uz šo jautājumu, rakstiskā atbildē norāda "Latvenergo" komunikācijas direktors Andris Siksnis. Ministru kabineta uzdevums līdz šā gada beigām gan tikšot izpildīts. Tas, cik šis darījums "Latvenergo" izmaksās, šobrīd nav zināms, taču ar aprīlī nosaukto summu – 230 miljoniem eiro, visticamāk, nepietiks. "Eesti Gaas" par 2 TWh sašķidrinātās gāzes maksās aptuveni 300 miljonus eiro.
Par kopīgo iepirkumu maza interese, iespējams, risku dēļ
Ekonomikas ministres Indriksones atbildē Saeimas deputātiem norādīts – gatavojoties sašķidrinātās gāzes iegādei, "Latvenergo", izpildot valdības uzdevumu, ir vērsies pie lielajiem gāzes patērētājiem ar piedāvājumu kopīgi iepirkt gāzi. Atsaucība neesot bijusi liela, pausts vēstulē, gan īpaši nepaskaidrojot, kādi tam ir bijuši iemesli.
""Latvenergo" uzrunāja sešdesmit apjomīga gāzes patēriņa klientus par viņu interesi piedalīties kopīgā dabasgāzes pirkumā. Izvērtējot savas iespējas, piedāvājuma perspektīvu, formālu gatavību apliecināja kopā seši juridiskie klienti, starp kuriem – vairāki municipālie siltuma ražotāji, pārtikas ražotāji un pārstrādes komersants. Šāda veida darījums visiem tajā eventuāli iesaistītajiem ir bezprecedenta notikums, tādēļ saprotams, ka prasa sagatavošanos, analīzi un arī riska uzņemšanos. Viens no aspektiem, kas, iespējams, ierobežo uzņēmumu pozitīvu lēmumu pieņemšanu, ir tas, ka koppirkuma resursa iegādes apjoms un nosacījumi paredz avansa maksājumu, tātad – novirzīt prāvus līdzekļus vēl pirms dabasgāzes apjoma garantētas rezervācijas," tā uzrunāto uzņēmumu piesardzīgo attieksmi skaidro Siksnis.
To, ka dabasgāzes iegāde ir kļuvusi ļoti sarežģīta raidījumam "Kas notiek Latvijā?" apliecināja "Rīgas siltumā" – kopš pavasara uzņēmums rīkojis 12 iepirkumus, taču tikai pieci rezultējušies ar noslēgtiem līgumiem. Vairākos no šiem konkursiem nav saņemts neviens piedāvājums, citos piedāvātā cena būtiski pārsniegusi tirgus cenas. Kopumā nākamajai apkures sezonai "Rīgas siltumam" nepieciešami 0,5 miljoni MWh dabasgāzes. Patlaban siltuma ražotājam izdevies iegādāties vien daļu no šī apjoma – ar iepirkto gāzi un to, kas palikusi krājumos pēc iepriekšējās apkures sezonas, pietikšot aptuveni līdz decembra vidum. "Sākotnēji tika rīkotas divas iepirkumu procedūras ar plānoto piegādes apjomu 100 000 MWh. Abās iepirkumu procedūrās kā lētākais piedāvājums tika iesniegts a/s "Latvijas gāze" piedāvājums ar dabasgāzes izcelsmes valsti – Krievijas Federācija. Šīs iepirkumu procedūras tika pabeigtas bez uzvarētāja. Ņemot vērā situāciju tirgū, tika pieņemts lēmums sadalīt dabasgāzes apjomu, kas ir nepieciešams 2022./2023. gada apkures sezonai, uz mazākiem apjomiem un katru nedēļu veikt iepirkuma procedūras par apjomiem līdz 100 000 MWh, bet ne mazāk kā 20 000 MWh. Konkursu prasībās paredzēts, ka dabasgāzes izcelsmes valsts nedrīkst būt Krievijas Federācija," skaidro "Rīgas siltuma" pārstāve Linda Rence.
Meklējot iespējas iegādāties dabasgāzi, "Rīgas siltums" vēl šā gada aprīlī vērsies pie "Latvenergo" ar lūgumu kopējā iepirkumā paredzēt 0,25 miljonus MWh arī "Rīgas siltumam". Gluži nesen – 29. jūnijā saņemta atbilde, ka dabasgāzes iegāde no "Latvenergo" nebūs iespējama.
Dilemma – starp gāzes trūkumu un Krievijas gāzes pirkšanu?
14. jūlijā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Enerģētikas likuma grozījumus, aizliedzot dabasgāzes piegādi no Krievijas Federācijas. Tiesa gan, aizliegums stāsies spēkā no nākamā gada 1. janvāra, kas nozīmē, ka tuvāko mēnešu laikā piegādes pa cauruļvadiem no Krievijas vēl ir iespējamas, taču, ņemot vērā Krievijas noteikto prasību rietumvalstīm par dabasgāzi norēķināties rubļos, potenciālajiem Krievijas gāzes iepircējiem šobrīd būtu visai apgrūtinātas iespējas par to samaksāt.
Līdzīgu lēmumu kā Saeima, proti, aizliegt dabasgāzes piegādes no Krievijas, taču – tikai no nākamā gada, vēl aprīlī pieņēma arī Ministru kabinets.
Nule kā parlamentā pieņemtie likuma grozījumi arīdzan faktiski atņems dabasgāzes publiskā tirgotāja statusu "Latvijas gāzei", kuras akcionārs ir Krievijas "Gazprom". Proti, atbilstoši likumā iekļautajai normai, publiskajam tirgotājam ir pienākums nodrošināt, lai ne vēlāk kā līdz katra gada 31. augustam saistīto lietotāju patēriņam nepieciešamais dabasgāzes apjoms laikposmam no attiecīgā gada 1. oktobra līdz nākamā gada 30. aprīlim tiek uzglabāts Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Ja šis pienākums netiek izpildīts, publiskā tirgotāja pienākumus pārņems "Latvenergo", kam līdz šā gada beigām dabasgāze saistītajiem lietotājiem būs jātirgo par Regulatora jau noteikto tarifu. Tas aprēķināts pie dabasgāzes iepirkuma cenas 107,34 eiro par MWh. Šobrīd dabasgāzes cena jau sasniedz 165 eiro par MWh un dažubrīd ir pat vēl augstāka.
"Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis raidījumā "Kas notiek Latvijā?" apliecināja, ka līdzšinējam lielākajam dabasgāzes tirgotājam šobrīd nav pietiekami lielu dabasgāzes krājumu, lai šo pienākumu izpildītu. Turklāt patlaban uzņēmums arī neplāno apjomīgus gāzes iepirkumus, lai veidotu uzkrājumu. "Šobrīd mēs ar klientiem slēdzam līgumus tikai uz mēnesi," atzina Kalvītis.
Dabasgāzes iesūknēšana Inčukalna pazemes gāzes krātuvē šogad sākta agrāk nekā citus gadus. Parasti iesūknēšanas sezona ilgst līdz oktobra vidum. 2020./2021. gada iesūknēšanas sezonā krātuvē iesūknētās gāzes daudzums sasniedza 21,5 TWh. Tas gan bija pēdējo gadu rekords, kas, visticamāk, skaidrojams ar faktu, ka 2020. gadā dabasgāzes cenas bija ļoti zemas. Piemēram, 2018./2019. gadā iesūknēšanas sezonas beigās krātuvē esošās gāzes apjoms bija vien 13,5 TWh, bet 2019./2020. gada sezonas beigās – 17,7 TWh.
Augstās cenas ir viens no iemesliem, kādēļ dabasgāzes patēriņš Latvijā krītas, – saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas datiem, laika posmā no 2021. gada novembrim līdz šā gada aprīļa beigām tas samazinājies jau par 18%. Enerģētikas tirgus lietpratēji ir pārliecināti – šī tendence turpināsies arī šogad. Taču – cik daudz dabasgāzes Latvijas patērētājiem būs nepieciešams nākamajai apkures sezonai un cik par to galu galā būs jāmaksā, šobrīd droši prognozēt neviens neuzņemas.
