Krievija ar agresiju pret Ukrainu ir pārkāpusi ANO statūtus, un pat draudi, kas jau labu laiku bija izteikti Ukrainai, ir ANO statūtu pārkāpums, raidījumā “Kas notiek Latvijā?” sacīja Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele. Viņa atgādināja arī par Krimas aneksiju un Krievijas īstenoto Minskas vienošanās pārkāpšanu, ko Rietumu pasaule mīļā miera labad ilgi piecietusi.
Pašlaik Ukraina izcīna mūsu vērtības, kuras esam veidojuši pēc Otrā pasaules kara. Ukraina cīnās par mums un to pasaules kārtību, kuru mēs 20. gadsimtā esam veidojuši, kamēr agresors Vladimirs Putins piekopj pagājušā un pat 19. gadsimta retoriku.
Pēc Ziemeles teiktā, pašlaik norisinās cīņa par to, kāda būs pasaule nākotnē. Viņa uzsver, ka Krievijas izolācija tiesiskajā plānā ir tikpat aktuāla, cik ekonomiskā izolācija.
Arī Latvijas Republikas vēstnieks un pastāvīgais pārstāvis ANO Andrejs Pildegovičs norādīja, ka ļoti svarīgi ir politiski un juridiski no pasaules augstākās platformas novērtēt Krievijas izraisīto agresiju un karu pret Ukrainu. To diemžēl nav izdevies īstenot ANO Drošības padomē. Jau pirmdien ANO Ģenerālā asambleja mēģinās apstiprināt skaidru nosodījumu un definīciju attiecībā pret Krievijas agresiju. ANO Ģenerālās asamblejas vienpadsmitā ārkārtas sesija sāksies pirmdien, 28. februārī plkst.17.00 pēc Latvijas laika.
Savukārt Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība) atgādināja par Latvijas parlamenta pieņemto paziņojumu, kurā ir tieša atsauce uz Eiropas Padomi un dots valdībai mandāts strādāt šajā [Krievijas starptautiskās izolācijas] virzienā. Viņš norāda, ka ir jāprasa Krievijas izslēgšana no visām organizācijām, kuru principus tā pārkāpj. Rihards Kols uzskata, ka Krievijai ir jāatņem veto tiesības ANO Drošības padomē.
Latvijas vēstnieks ANO Andrejs Pildegovičs apstiprināja, ka ANO ģenerālsekretārs strādā pie visu iespējamo aģentūru konsolidācijas, neizslēdzot arī ideju par starptautisko miera uzturēšanas spēku iesaistīšanu Ukrainā, tomēr šis lēmums būs atkarīgs no tā, kā pirmdien veiksies ANO Ģenerālās asamblejas balsojumā un vai izdosies piesaistīt arī Āfrikas un Āzijas valstis, kuras līdz šim bijušas diezgan atturīgas. Pildegovičs atgādināja, ka ANO Drošības padomes rezolūciju atbalstīja tikai viena arābu valsts Kuveita, kura no savas pieredzes ļoti labi zina, kas ir agresija. ANO miera uzturētāju iesaistīšanu nevar izslēgt, taču tas noteikti nav tuvākās nākotnes jautājums.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doņeckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".
Trīs dienas vēlāk, 24. februārī, Krievija sāka plašu militāru iebrukumu Ukrainā. Uz to reaģējot ASV, Eiropas Savienība, Lielbritānija, Japāna, Austrālija un vēl vairākas valstis paziņojušas par vēl nepieredzēta apjoma sankciju ieviešanu pret Krieviju.
