"Kādai jābūt 14. Saeimai?" – Zaļo un zemnieku savienība

Armands Krauze, Uldis Augulis, Daiga Mieriņa, Kristīne Lemberga, Viktors Valainis

Jānis Domburs 20.maijs, piektdiena 12:00

Uzņēmējs Birznieks apšauba augstu mirstību no Covid-19: Kur ir dati?

Uzņēmējs un “Zoomcharts” stratēģijas vadītājs Juris Birznieks apšauba Covid-19 bīstamību, salīdzinot to ar gripu, bet mirstības pieaugumu pagājušajā gadā skaidro ar to, ka 75 gadu slieksni sasniegusi skaitliski kuplā pēckara paaudze, kas tagad pamazām aiziet mūžībā un no tā arī veidojas mirstības kāpums par 17%. Lai gan Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs Uga Dumpis viņam oponēja, uzņēmējs savas domas nemainīja un pauda šaubas par Covid-19 kā galveno iemeslu daudziem pērn notikušajiem nāves gadījumiem.

“Savulaik mani gandrīz vai neizmeta no skolas, jo es neiestājos komjaunatnē. Biju tas, kurš izjauca skolai simtprocentīgu iesaisti komjaunatnē, bet šādu spiedienu, kāds ir pašlaik uz vakcinēšanos, es pat tajā laikā nepieredzēju,” savas izjūtas raidījumā “Kas notiek Latvijā?” raksturoja Juris Birznieks. Viņš pats pagaidām neatrod nevienu argumentu, kādēļ būtu jāvakcinējas.

“Man pieejami dati un statistika liecina par to, ka šis vīruss ir stipri līdzīgs gripai, taču ar nenormāli uzpūstu, lielu ieinteresētību medijos un valsts struktūrās. Uzspiests sabiedrībai un tamlīdzīgi,” savu redzējumu atklāja uzņēmējs Juris Birznieks.

 

Viņš nevaino mediķus, taču uzskata, ka zivs pūst no galvas, par ko liecina tas, ka “augšgalā nekas netika darīts, zinot, ka būs mirstības pieaugums un līdz ar to arī slimnīcas būs pārpildītas”.

Tieši "briesmīgā reklāmas kampaņa", kas absolūti līdzinājās vistīrākajai padomju propagandai, pēc Birznieka teiktā, viņu ļoti motivēja iedziļināties faktos un datos, tādēļ viņš ieņēmis nogaidošu attieksmi, lai saprastu, vai vakcinācija ir tā vērta. Uzņēmēju nepārliecināja arī ģimenes ārsta Aiņa Dzalba teiktais par savu praksi, no kuras slimnīcā nav nonācis vai miris neviens no vairāk nekā 1500 vakcinētajiem pacientiem, toties miruši pieci nevakcinētie seniori, kuru nāves ir saistītas ar Covid-19. Birznieks norādīja, ka tā ir tikai viena ģimenes ārstu prakse, kas neraksturo kopējo situāciju Latvijā. Pēc Jura Birznieka teiktā, Latvijā joprojām nav publiski pieejami dati par mirušajiem pagājušā gada novembrī, līdz ar to viņam ir šaubas par to, ka Covid-19 var ievērojami ietekmēt mirstību.

PSKUS Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs Uga Dumpis savukārt norādīja, ka Stradiņa slimnīcā vairākus mēnešus trīs vai četras nodaļas bija pilnas ar pacientiem, bet mirstība bija vairāk nekā 10%. Pārliecinoši lielākā daļa mirušo nebija vakcinējušies, un tas konstatējams joprojām.

Arī šonedēļ un šomēnes mirst nevakcinēti cilvēki, turklāt ne vienmēr gados veci. Bieži vien ar lieko svaru vai diabētu. Šādus nevakcinētus pacientus ārsti joprojām redz katru dienu. Vesela nodaļa ar viņiem ir pilna, bet šonedēļ tiekot vērta vaļā vēl viena nodaļa.

 

Slimnīca apkopo datus par pacientiem, un daudziem patiešām ir vairākas citas slimību, taču viņi mirst tieši Covid-19 infekcijas rezultātā ar plaušu karsoni.    

KONTEKSTS:

Latvijā vakcinēšana pret Covid-19 sākta 2020. gada 28. decembrī, kā pirmos potējot lielo slimnīcu darbiniekus, bet vēlāk pakāpeniski tika atvērtas citas prioritāri vakcinējamo personu grupas. 2021. gada 3. aprīlī durvis vēra speciāli izveidotie liela mēroga vakcinācijas centri, jo Latvijas rīcībā pirmo reizi bija nonācis lielāks daudzums vakcīnu.

Kopš 3. maija Latvijā vakcīnu pret Covid-19 var saņemt ikviens pieaugušais, kurš to vēlas, kopš 17. maija – arī pusaudži no 16 gadu vecuma, bet no 2. jūnija – arī pusaudži vecumā no 12 līdz 15 gadiem. 16. decembrī Latvijā tika sākta 5-11 gadus vecu bērnu potēšana pret Covid-19.

Ievērojot Covid-19 vīrusa omikrona varianta straujo izplatību Eiropā un lai mazinātu plašas Covid-19 infekcijas izplatības risku Latvijā, Imunizācijas valsts padome ir saīsinājusi balstvakcinācijas saņemšanas intervālu – to var saņemt jau trīs mēnešus pēc primārās vakcinācijas pabeigšanas.

Līdz šim termiņš balstvakcīnas saņemšanai bija 5 līdz 6 mēneši atkarībā no sākotnējās vakcīnas veida.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā 2021. gada jūlija sākumā provizoriski bija 1 882 200 iedzīvotāju, tātad līdz šim kopumā vismaz pirmo poti vai J&J vakcīnu pret Covid-19 saņēmuši 69,98% iedzīvotāju, bet vakcinācijas procesu noslēguši 67,3% iedzīvotāju, no kuriem balstvakcīnu saņēmuši 22,2%.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt