“Ir iespējams atkal kaut kāds nākamais bēgļu vilnis, kas vairāk jau būs ekonomiski, nevis tīri karadarbības izraisīti,” prognozēja ekonomists, šo situāciju salīdzinot ar sēdēšanu uz mīnas ar laika degli.
Militārais analītiķis, bloga varabungas.camp autors Mārtiņš Vērdiņš uzsver – tas būtu jāņem vērā, prognozējot iespējamu notikumu attīstību. Iepriekš tas nav noticis.
“Mums bija 2021. gada pavasaris, kad sākās militārā kustība pie Ukrainas robežām. Mums bija vesels gads faktiski, kamēr tur tā kustība notika, lai kaltu plānus, attīstītu taktiku, gatavotu paketes, mēģinātu vienoties un tamlīdzīgi,”
atgādināja Vērdiņš.
Ķīles Pasaules ekonomikas institūta aplēses liecina, ka laika posmā līdz šā gada 3. augustam desmit lielāko donoru sniegtās humanitārās palīdzības kopapjoms Ukrainai sasniedzis 12,45 miljardus eiro, bet šo donoru sniegtās finansiālās palīdzības kopapjoms – 31,39 miljardus eiro. Lielākais humanitārās palīdzības sniedzējs ir Amerikas Savienotās Valstis, kuru sniegtās palīdzības apjoms tiek lēsts 9,2 miljardu eiro apmērā. Savukārt lielākais finansiālās palīdzības sniedzējs ir Eiropas Savienības institūcijas, kas Ukrainai līdz augusta sākumam bija sniegušas 12,3 miljardus eiro lielu finansiālo palīdzību. Latvijas sniegtais atbalsts Ukrainai līdz šim jau sasniedzis 0,8% no iekšzemes kopprodukta.
