Kādā spriedumā, kurš vienam no apsūdzētajiem rezultējies ar cietumu uz piecpadsmit gadiem, lasāma klasiska naudas atmazgāšanas shēma. Tāda aprakstīta vairākos citos spriedumos. Proti, viens no notiesātajiem organizē sveša maksāšanas līdzekļa nelikumīgu izmantošanu, bet otrs, tas, kurš saņēmis visbargāko sodu, faktiski izmantojis internetbanku – ņemot tā dēvētos "ātros kredītus". Spriedumā lasāms, ka piecpadsmit gadi cietumā patiesībā ir nevis sods par naudas atmazgāšanu, bet gan Krimināllikuma normas izpilde gadījumos, kad tiesājamais jaunu noziegumu izdara, būdams svaigi notiesāts par citu. Otrs šajā lietā apsūdzētais sodīts ar septiņu mēnešu brīvības atņemšanu. Abiem solidāri cietušajiem jāatmaksā nedaudz virs 2000 eiro nodarītais materiālais kaitējums.
Atmazgātāji vienojas ar prokuroru
Spriedumos, kuri stājušies spēkā, atrodami arī atsevišķi gadījumi, kad atmazgājamie finanšu līdzekļi radušies, cenšoties izvairīties no nodokļu nomaksas. Tikmēr noziedzīgu grupējumu, profesionālu naudas atmazgātāju lietas šajos spriedumos nav atrodamas. Vismaz līdz spriedumiem šādas lietas nav nonākušas. Ir gan viens spriedums, kurā iesaistīta organizēta grupa, tostarp banku darbinieki – shēmā bijuši iesaistīti vairāki "Swedbank" filiāļu darbinieki, kuru uzdevums bija neziņot par aizdomīgiem darījumiem, kā to paredz likums. Kontos saņemtā, legalizētā nauda izmaksāta shēmā iesaistītajiem. Visi bankas darbinieki atzina vainu, noslēdza vienošanos par sodu ar prokuroru un tika notiesāti ar nosacītu brīvības atņemšanu. Šo grupu gan grūti nosaukt par profesionāliem naudas atmazgātājiem. Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas, kuras uzdevums ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu un noziegumu finanšu sistēmā apkarošana, vadītājs Svens Kristjansons saka, ka par tādiem uzskata cilvēkus, kuri piedāvā naudas atmazgāšanu kā pakalpojumu, un Latvijā tādi cilvēki esot.
Kristjansons "Kas notiek Latvijā?" solīja, ka lielās lietas uz tiesu vēl ies. Tostarp būšot procesi pret profesionālajiem naudas atmazgātājiem. "Kas notiek Latvijā?" jau rakstīja, ka Kristjansona nodaļā ir sarežģītākie ar "ABLV Bank" lietu saistītie kriminālprocesi. Nodaļas izmeklēto lietu lielākā daļa ir "dzimusi" no Znotiņas nu jau bijušās darbavietas – Finanšu izlūkošanas dienesta.
2018. gadā publiskotajā Eiropas Komisijas pārskatā par to, cik ātri notiek naudas atmazgāšanas lietu izskatīšana tiesās, Latvija bija starp valstīm, kur šie procesi ir vislēnākie. Znotiņa tolaik, komentējot šo pārskatu, sacīja, ka "šis pudeles kakls būtu mazliet jāpalielina". Tolaik Eiropas Komisija balstījās uz 2016. gada statistiku. Tagad pētot Tiesu administrācijas statistiku, redzams, ka atsevišķās lietās termiņi ir īsi. Piemēram, nesen izveidotā Ekonomisko lietu tiesa procesus iztiesājusi raiti, atsevišķas lietas ir iztiesātas mazāk kā gada laikā. Taču te ir jāpiebilst, ka daudzās no šīm lietām tiesa ir apstiprinājusi prokurora un apsūdzēto vienošanos par sodu. Tas nozīmē divas lietas – lieta nav tiesā skatīta pēc būtības un sods nav saistīts ar reālu brīvības atņemšanu.
Prokuratūras dati rāda, ka 2021. gadā kopā ir 149 lietas, kas saistītas ar naudas atmazgāšanu. Vienošanās ir slēgta 32 lietās, bet vispārējā kārtībā uz tiesu nosūtītas 59. Prokuratūras dati rāda, ka uz tiesu nosūtīto lietu skaitam ir tendence pieaugt: 2017. gadā uz tiesu nosūtītas desmit krimināllietas, gadu vēlāk 23 krimināllietas, bet 2019. gadā 59.
Spriedumu skaitam arī ir tendence augt: 2018. gadā izskatītas sešas lietas par naudas atmazgāšanu, gadu vēlāk – septiņpadsmit, bet 2020. gadā – 32, tad 36 un šogad 27. Protams, šī statistika ir nedaudz mānīga, jo uz tiesu nonākušu lietu var skatīt ilgāk, kā arī puses spriedumus var pārsūdzēt, kas procesu paildzina.
Agrāk tiesātos soda bargāk, pārējos pasaudzē
Tiesu administrācijas sagatavotā statistika rāda, ka četru gadu laikā par naudas atmazgāšanu apmēram deviņdesmit krimināllietās notiesāti 114 cilvēki.
Lasot spriedumus, redzams, ka lielākoties lietas ir par svešu maksāšanas līdzekļu izmantošanu un tā iegūtās naudas legalizēšanu. Pamatā runa ir par dažiem tūkstošiem eiro, kas iegūti citā noziegumā, piemēram, izkrāpjot naudu virtuālajā vidē vai piekļūstot citu cilvēku banku datiem, un "atmazgāti", kādam, iespējams, naivam, cilvēkam ļaujot izmantot savu bankas kontu.
Jāpiebilst, ka noziedzīgi iegūtas mantas legalizēšana vienmēr saistās ar kādu citu agrāku noziegumu, kā rezultātā iegūti atmazgājami līdzekļi. Piemēram, vienā no spriedumiem lasāms, ka apsūdzētais ielauzies svešā īpašumā un no tā nozadzis vairākas lietas, sākot no 10 eiro vērtām dārza šķērēm līdz vairākus tūkstošus vērtam zāles pļāvējam un kvadraciklam. Savukārt otrs apsūdzētais zagtās mantas pārdevis, tādējādi noziedzīgi iegūto mantu legalizējot. Zaglis saņēma divu gadu un sešu mēnešu cietumsodu, bet mantas legalizētājs – par gadu mazāk.
Citā lietā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana saistīta ar krāpšanu. Kādas zemnieku saimniecības īpašnieks sludinājumu portālā izlasīja, ka pārdod traktoru. Sazinājies ar pārdevēju, zemnieks piekrita transportlīdzekli pirkt un saņēma no krāpniekiem viltotu rēķinu, trijos maksājumos pārskaitot kopumā 11 180 eiro. Tālāk shēma bija teju identiska citām šāda veida lietām. Proti, viens noziedzīgās grupas dalībnieks naudu no konta izņēma un nodeva "kolēģim", dažus simtus paturot sev kā atlīdzību. Naudas atmazgātājs saņēma nosacītu brīvības atņemšanas sodu uz gadu un desmit mēnešiem.
Vēl "populāra" ir shēma, kad cilvēki sociālajās vietnēs atsaucas svešinieku aicinājumiem uz savu kontu saņemt noziedzīgi iegūtu naudu, to izņemt, daļu paturēt sev, bet pārējo atdot pārskaitītājam. Tā cilvēks kļūst par naudas atmazgātāju.
Piemēram, kādā krimināllietā lasāms, ka notiesātais sarakstē sociālajā portālā "Vkontakte" vienojās ar izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotu personu, piekrītot piedāvājumam par noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu saņemšanu apsūdzētajam piederošajā "Swedbank" kontā. Viņam šī nauda bija jāizņem un jāatdod citai personai. Tādējādi apsūdzētā kontā ar deviņiem pārskaitījumiem nonāca iepriekš no ārvalstniekiem izkrāpti 6900 euro. Vēlāk apsūdzētais lielāko daļu naudas izņēma no dažādu banku bankomātiem un nodeva citai personai, bet sev kā atlīdzību paturēja 500 eiro. Pieķerts viņš ar lietas prokuroru Uldi Cinkmani vienojās par sodu – 1 gada un 2 mēnešu nosacītu brīvības atņemšanu. Anonimizētajos spriedumos lasāms, ka šādu shēmu ir daudz. Cilvēki par atlīdzību ļauj savus kontus izmantot arī svešiem ārzemniekiem.
No kopumā 114 notiesātajiem par naudas atmazgāšanu reālu brīvības atņemšanas sodu saņēmuši vien desmit. Pamatā reālus cietumsodus saņem tie, kuri ar naudas atmazgāšanu saistīto noziegumu pastrādā, būdami jau tiesāti par citu noziegumu. Bet arī tad sodi nav lieli, pārsvarā tie svārstās starp dažiem mēnešiem un pieciem gadiem cietumā. Turklāt apkopotajā statistikā lasāms, ka runa visbiežāk ir par tādiem noziegumiem, kuri pastrādāti vēl pirms tā dēvētā "kapitālā remonta". Tas savukārt liek domāt, ka tiesu dzirnas maļ lēni. Izņēmums ir Ekonomisko lietu tiesa, kura izceļas ar raitiem lietu izskatīšanas termiņiem.
Kriptovalūtas svārstībās negrib zaudēt izkrāpto
Vienā no spriedumiem figurē kriptovalūta. Divi apsūdzētie piekrituši iesaistīties naudas atmazgāšanā līdzīgi kā citās jau aprakstītās lietās. Viņi piekrita uz savu vārdu atvērt bankas kontu, kurā ieskaitīta nelegāli iegūta nauda. Uz viena apsūdzētā bankas kontu tika pārskaitīti kopumā pieci ar pusi tūkstoši eiro.
Apsūdzētais naudu no konta izņēmis un nodevis līdzzinātājam, kurš daļu no saņemtajiem finanšu līdzekļiem pārskaitīja nenoskaidrotai personai, izmantojot "Western Union", "Moneygram" pakalpojumus, kā arī daļu noziedzīgi iegūto līdzekļu apmainīja pret virtuālo valūtu "Bitcoin", elektronisko naudu "Webmoney" un pārskaitīja nenoskaidrotai personai. Arī šajā lietā abi apsūdzētie vienojās ar prokuroru par nosacītu sodu.
Kristjansons saka, ka šādu lietu, kur naudu atmazgā, izmantojot kriptovalūtu, ir maz. Policists pieļauj, ka, ņemot vērā svārstīgo kriptovalūtas tirgu, "sūri, grūti izkrāpto [naudu] noziedznieki negrib zaudēt." Taču izskatās, ka policija Latvijā darījumus ar kriptovalūtu uzskata par aizdomīgiem gan.
NFT mākslinieks Iļja Borisovs izveidojis blogu "Māksla ir noziegums", kurā stāsta par savu pieredzi. Borisovs rada virtuālus mākslas darbus, kas guvuši popularitāti un tiek tirgoti par kriptovalūtu. Ar savu mākslu viņš ir nopelnījis iespaidīgas naudas summas – pērn 8 700 000 eiro, kā pats raksta, nomaksājot nodokļos vairāk kā trīs miljonus eiro. Šī gada sākumā policija arestēja visus Borisova īpašumus un uzsāka pret viņu kriminālprocesu par naudas atmazgāšanu. Vienā no pēdējiem bloga ierakstiem, kas publicēti augusta vidū, Borisovs raksta, ka trīs stundu garumā ticis pratināts "par savu mākslinieka karjeru, par to, kā es pārdevu savu mākslu, un par visu, kas varētu būt saistīts ar šo lietu. Tas viss tika filmēts ar kameru." Šī lieta vēl nav nonākusi līdz tiesai, un nav zināms, vai nonāks, bet Borisovam jāpierāda naudas legālā izcelsme. Pirms vairākiem gadiem pieņemtās izmaiņas ļauj konfiscēt mantu, ja cilvēks nespēj pārliecināt par tās legālo izcelsmi. "Kas notiek Latvijā?" jau rakstīja, ka šādu procesu ir vairāk nekā tiesā skatāmo lietu par naudas atmazgāšanu.
Policijā saka, ka Kristjansona nodaļā 90% lietu rezultējas procesos no FID ziņojumiem. Taču FID nav izmeklēšanas tiesību un viņi tieši nevar ietekmēt lietu izmeklēšanu, kur nu vēl iztiesāšanu. Taču FID spēks ir iespējā savākt policijai noderīgu informāciju no kolēģiem analogos dienestos ārzemēs. Kristjansons gan stāsta, ka nereti FID kolēģi ārzemēs atbildot, ka atbildes vai informāciju nesniegs FID, bet gan gaidīs tiesiskās palīdzības lūgumus no izmeklētājiem.
Iespējams, pudeles kakliņš platāks nav kļuvis arī tādēļ, ka izmeklētājiem trūkst profesionalitātes, šādas lietas izmeklējot, un viņi atsevišķos "mazos" naudas atmazgātāju prosesos izlemj vienoties par sodu, bet citos – sākt procesu par naudas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu un uz tiesu ar lietu pēc būtības neiet. Tas tiek darīts ātram rezultātam vai arī bažās par to, cik viegli klāsies tiesā, uzturot un pierādot apsūdzību.
