Profesionāļu apvienība vai politisks spēks: kas notiek ar Apvienoto Latvijas sarakstu pirms 14. Saeimas vēlēšanām?

Uldis Pīlēns, Aiva Vīksna, Igors Rajevs, Artis Velšs, Andris Kulbergs

Jānis Domburs 5.jūlijs, otrdiena 12:00

Trauksmes sajūta vai atkarība no Krievijas energoresrusiem – kas gūs pārsvaru?

Līdzšinējās sankcijas pret Krieviju jau ir devušas zināmu efektu, un ilgtermiņā tas būs vēl lielāks, taču apturēt Kremļa agresiju Ukrainā joprojām nav izdevies. Gan Latvijas Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa parlamentārā sekretāre Evika Siliņa, gan arī ekonomists Jānis Hermanis pieļauj iespēju, ka stingrāka Eiropas Savienības nostāja vēl sekos, taču vienošanās par to joprojām nav panākta, pat neraugoties uz lielajiem cilvēku upuriem un humāno katastrofu, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā.

Finanšu sankcijas jau ir devušas ļoti stipru triecienu Krievijai, un tā sekas mēs redzēsim vistuvākajā laikā, taču enerģētikas jomā problēmas rada fakts, ka Eiropa nespēj pārorientēt savas piegādes un atrodas ļoti lielā Krievijas atkarībā, raidījumam “Kas notiek Latvijā?” sacīja ekonomists, grāmatas “Krievijas ekonomika: 4. Putina prezidentūras scenāriji” (''The Russian Economy: Prospects for Putin 4.0'') autors Jānis Hermanis.

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (“Jaunā Vienotība”) norādīja, ka pirmais uzstādījums bija izolēt Krieviju no finanšu resursiem, ierobežot agresorvalsts militārās spējas un jebkādas iespējas turpināt karu. Uz aizrādījumu par to, ka Eiropas sankciju sarakstā pagaidām nav nekādu sistēmisku ierobežojumu Krievijas naftas un gāzes eksportam un arī dažas lielās bankas nav atslēgtas no SWIFT, Evika Siliņa atbildēja, ka

līdzšinējo sankciju sekas ir tikai pirmās vēsmas. Nākamie soļi būtu jautājums par enerģētiku, eksporta aizliegumiem un transporta pakalpojumu ierobežošanu.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieka Valda Dombrovska pirms neilga laika solītais – ja būs eskalācija, sekos tālākā pakete –, līdz šim tomēr palicis neīstenots. Pēc Evikas Siliņas teiktā, Latvija līdz šim vēl nav apstājusies un Latvijas pozīcija ir iet šajās sankcijās vēl tālāk. Līdz trešdienai, kad notika tiešraides diskusija, visskaidrāko nostāju šajā jomā bija paudusi Lietuva, kuras prezidents Gitans Nausēda sarunā ar Somijas prezidentu un Beļģijas premjeru aicināja atslēgt no SWIFT visas Krievijas bankas. Arī Evika Siliņa atzina, ka ar līdzšinējiem pasākumiem Krievijas ierobežošanā ir par maz.

Ekonomists Jānis Hermanis norādīja, ka valstīm, protams, nav vienāda attieksme ekonomisko sankciju jautājumos; lēmumi, kas Eiropas Savienībā tiek pieņemti, nav tik ātri un radikāli kā, piemēram, ASV. Baltijas valstis, Polija un Skandināvija ir vairāk orientētas uz stingrāku nostāju, jo arī trauksmes sajūta no Krievijas šajā reģionā ir lielāka, turpretim tādas valstis kā Itālija, Austrija un Slovākija ir ar citu attieksmi. Tās maiņai un jaunas vienošanās panākšanai ir vajadzīgs laiks, taču Hermanis uzskata, ka šāda vienošanās būs.

Jau ziņots, ka vislielākā atkarība no Krievijas gāzes Eiropas Savienībā ir Vācijai un Itālijai. Arī Ungārija iebilst pret ekonomisko sankciju attiecināšanu uz Krievijas energoresursu eksportu.

Vācijas vicekanclers un ekonomikas ministrs Roberts Hābeks vēl pirms Krievijas pēdējā iebrukuma Ukrainā paziņoja, ka nepieciešamības gadījumā Vācija varētu iztikt bez Krievijas gāzes, tomēr tas nozīmētu krasu energoresursu cenu pieaugumu. Ķelnes un Bonnas universitāšu ekonomisti aprēķinājuši, ka īstermiņā energoresursu piegāžu pārtraukšana no Krievijas izraisītu Vācijas iekšzemes kopprodukta (IKP) kritumu robežās no mīnus 0,5% līdz mīnus 3,0% procentiem. Sadalot šos zaudējumus uz katru valsts iedzīvotāju, tie būtu 80 līdz 1000 eiro uz vienu cilvēku gadā. Gāzes imports no Krievijas Vācijā veido 55% no kopējā gāzes importa apjoma, un atteikšanās no tā izraisītu ekonomikas lejupslīdi, kam sekotu dramatisks inflācijas un bezdarba pieaugums.

Konteksts

Pēc vairāku mēnešu garumā ilgušas karaspēka koncentrēšanas Ukrainas pierobežā šā gada 24. februārī Krievija sāka plaša mēroga iebrukumu Ukrainā. Eiropas Savienība, Amerikas Savienotās valstis, Lielbritānija, Dienvidkoreja, Japāna un vairākas citas valstis uz to reaģējušas, ieviešot plaša mēroga sankcijas pret Krievijas amatpersonām, Kremlim pietuvinātiem oligarhiem, kā arī banku sektoru un atsevišķiem uzņēmumiem.

Starptautiskās organizācijas lēš, ka kopš kara sākuma Ukrainu pametuši aptuveni 2 miljoni iedzīvotāju. Vairāku rietumvalstu prokuratūras, kā arī Starptautiskā Krimināltiesa ir sākuši izmeklēšanu par iespējamiem noziegumiem pret cilvēci, ko Krievija pastrādājusi Ukrainā. Tiek lēsts, ka kopš kara sākuma Ukrainā bojāgājuši vairāk nekā 500 civiliedzīvotāji.

Piektdien, 11. martā, Francijā, Versaļā, otro dienu turpināsies Eiropas Savienības valstu līderu apspriede par Krievijas iebrukumu Ukrainā un iespējām to apturēt. Viens no priekšlikumiem, kā apturēt karu, ir pārstāt pirkt Krievijas gāzi un naftu. Šo Baltijas valstu priekšlikumu vairākums gan pagaidām neatbalsta. Daudzas valstis uzskata, ka pašlaik ir grūti atteikties no Krievijas gāzes, naftas un oglēm. Drīzāk jāmēģina īstenot Eiropas Komisijas ierosinājums gada laikā samazināt šo energoresursu patēriņu par divām trešdaļām un līdz 2027. gadam pilnībā atteikties no Krievijas energoresursiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt