Kas notiek ar Latvijas drošības apdraudējumiem, stiprināšanu un sabiedrības informētību?

Atis Švinka, Jānis Dombrava, Andrejs Elksniņš, Aija Zobena, Reinis Pozņaks, Mārtiņš Vargulis. Uzaicināts piedalīties NBS komandieris vai NBS pārstāvis.

Jānis Domburs 13.marts, trešdiena 21:15

Sods sportā un vienīgā uguntiņa – Latvijas olimpiešu motīvi un emocijas par Krievijas atlētiem un nepiedalīšanos olimpiādē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

"Man Parīzes spēles šobrīd ir vienīgā uguntiņa, kas manī deg, lai es būtu sportā, jo es gribu darboties arī citās jomās, es gribu arī būt ar ģimeni un tamlīdzīgi. Šis ir vienīgais mans tāds pamatīgais mērķis, uz kuru es soli pa solim eju," tā, lūgta paust savas pārdomas par iespēju, ka Latvijas sportisti varētu nepiedalīties 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, ja starts tajās netiks liegts Krievijas un Baltkrievijas sportistiem, trešdien "Kas notiek Latvijā?" pauda Latvijas Olimpiskās komitejas Atlētu komisijas vadītāja, vieglatlēte Gunta Vaičule.

Vienlaikus viņa uzsver – ja Krievijas un Baltkrievijas sportistiem tiks atļauts piedalīties un LOK lems, ka Latvija tamdēļ olimpiskajās spēlēs nepiedalīsies, Latvijas sportisti tajās nestartēs. "Šis ir ļoti sāpīgs lēmums, bet par kādu cenu mēs runājam," teica Vaičule.

Viņa atklāj, ka viņai pašai bijis pārsteigums par to, ka LOK Atlētu komisijā nav izvērtušās asas diskusijas – visi bijuši vienisprātis, ka sportisti attiecībā uz startiem 2024. gadā Parīzē rīkosies tā, kā izlems LOK. "Mēs visi esam vienoti sportā un mums jāpastāv par savām vērtībām," uzsvēra Vaičule.

Latvijas Svarcelšanas federācijas prezidents Viktors Šcerbatihs, kurš pats savulaik startējis četrās olimpiādēs, divās no tām izcīnot medaļas, diskusijā "Kas notiks ar Krievijas un Baltkrievijas sportistiem olimpiādēs un citās sacensībās?" dalījās pārdomās par to, kādas būtu viņa izjūtas, ja līdzdalība olimpiskajās spēlēs ietu secen.

"Ja, nedod Dievs, tā notiks, es teikšu tā, ka tās būs ļoti lielas sāpes sirdī sportistiem. Mēs četrus gadus…mums ir cikls – četri gadi, mēs gatavojamies, četri gadi, četri gadi un četri gadi…mēs dzīvojam četrus gadus," paužot savas emocijas, teica bijušais olimpietis. Diskusijas gaitā Ščerbatihs gan atzina, ka tad, ja aktīvās sportista gaitas arvien turpinātu, tad tikmēr, kamēr Krievija turpina izvērst karu Ukrainā, kopā ar agresorvalsts sportistiem viņš nestartētu.

To, ka 2022. gada 24. februāris, kad Krievija sāka pilna mēroga karu pret Ukrainu, ir visu mainījis, uzsvēra Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas ģenerālsekretārs, 1984. gada ziemas olimpisko spēļu bronzas medaļas ieguvējs Zintis Ekmanis. Viņš atzīst, ka vēl iepriekšējās ziemas olimpiskajās spēlēs viņam savā ziņā bijis pat žēl Krievijas sportistu, kam toreiz iespēja startēt zem savas valsts karoga tika liegta dopinga skandālu dēļ. Taču tagad viss ir citādi.

"Agresorvalstij ir jāsaņem sods arī sportā. Tā ir politikas sastāvdaļa, to mēs redzam. Un sportistiem ir jāseko biznesam un visām pārējām struktūrām, kam nosaka sankcijas. Visiem kolektīvi tas ir jāsaņem," teica Ekmanis.

LOK vadības pieļāvums, ka Latvijas sportisti varētu nepiedalīties vasaras olimpiskajās spēlēs, ja Starptautiskā olimpiskā komiteja lems, ka tajās atļauts piedalīties Krievijas un Baltkrievijas sportistiem, kas nav aktīvi pauduši atbalstu Krievijas izvērstajam karam Ukrainā, radījis rezonansi ne tikai Latvijā. Piemēram, Igaunijas Olimpiskās komitejas prezidents un ģenerālseketārs Igaunijas medijos jau paspējuši paust viedokli, ka patlaban būtu pārsteidzīgi paziņot par nepiedalīšanos olimpiskajās spēlēs. Igaunijas Olimpiskās komitejas prezidents Urmass Sorumā paudis, ka šāds lēmums kaitētu igauņu sportistiem.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti