Profesionāļu apvienība vai politisks spēks: kas notiek ar Apvienoto Latvijas sarakstu pirms 14. Saeimas vēlēšanām?

Uldis Pīlēns, Aiva Vīksna, Igors Rajevs, Artis Velšs, Andris Kulbergs

Jānis Domburs 5.jūlijs, otrdiena 12:00

Satversmes tiesa kā vienīgie sociāldemokrāti – deputāti par nabadzības ierobežošanu

Līdz ar enerģētisko krīzi 13. Saeima aktīvāk ķērusies arī pie sociālo jautājumu risināšanas, taču iepriekš tas tika darīts, tikai reaģējot uz ārēju spiedienu - Satversmes tiesas spriedumiem un tiesībsarga vēstulēm. Pašu politiķu griba šajā jomā izpaudusies vāji. "Kas notiek Latvijā?" diskusijā "Kas noticis un kam jānotiek 13. Saeimā līdz vēlēšanām un pilnvaru termiņa beigām?" politiķi atskatījās uz savu solījumu pildīšanu un iezīmēja tuvākās nākotnes ieceres.

Tieši 13. Saeimas sasaukuma laikā Satversmes tiesa par neatbilstošām valsts pamatlikumam atzina vairāku Ministru kabineta noteikumu normas, saskaņā ar kurām līdz šim tika noteikts valsts vecuma pensijas minimālais apmērs. Satversmes tiesa atgādināja, ka Satversmes 1. un 109. pantā ietverts valsts pienākums veikt pasākumus, lai persona varētu īstenot tiesības uz sociālo nodrošinājumu un dzīvot tādu dzīvi, kas atbilst cilvēka cieņai.

“Konservatīvo” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans “Kas notiek Latvijā?” apgalvoja, ka ir pateicīgs tiesībsargam un Satversmes tiesai par to, ka tā palīdzēja noteikt 200 eiro lielu pensiju pie 25 gadu stāža, kas faktiski bijis viens no viņa partijas solījumiem, ko citādi būtu bijis grūti realizēt.

Turpretim “Saskaņas” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins pauda cerību, ka daudzi lēmumi vēl tikšot pieņemti, ar to domājot ieceri indeksēt pensijas divas reizes gadā, vai arī noteikt trīspadsmito pensiju, kā arī "atgriezt" piemaksas tiem pensionāriem, kuri tās nesaņem par darba stāžu pirms 1996. gada. Agešins prognozēja, ka tuvākajā nākotnē arī koalīcijas partijas varētu atbalstīt vairākus “Saskaņas” priekšlikumus šajā jomā, bet, ja tas nenotiks, partija vērsīsies Satversmes tiesā.

Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”) savukārt atgādināja, ka tiesībsargs minēto prasību  [par minimālās pensijas apmēru] tiesā iesniedza vēl iepriekšējās Saeimas laikā, un, pašreizējai valdībai uzsākot darbu, apmēram pēc pusgada bija šis Satversmes tiesas spriedums. Juris Pūce citēja savu partijas biedru Ivaru Ijabu ("Attīstībai/Par!"), kurš teicis, ka “Latvijā ir viena sociāldemokrātiska partija un tās nosaukums ir Satversmes tiesa”.

“Paldies tiesībsargam par prasību, mēs, protams, atbalstām, ka šie lēmumi ir pieņemti. Es uzskatu, ka pieņemtā lēmuma vienīgais nopietnais trūkums, ko neizdevās panākt, ir tas, uz ko aicināja tiesībsargs un daudzi jomas eksperti, ka garantētā minimālā ienākuma (GMI) un minimālo pensiju izmaiņas nav katru reizi jāapstiprina ar politisku lēmumu. Diemžēl nabadzības riskam pakļauto cilvēku skaits ir pieaudzis, un tas liecina par to, ka ir jādara vairāk”, sacīja Juris Pūce.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt