Kas notiks ar Krievijas un Baltkrievijas sportistiem olimpiādēs un citās sacensībās?

Gunta Vaičule, Anda Čakša, Žoržs Tikmers, Kārlis Lejnieks, Einārs Fogelis, Zintis Ekmanis, Viesturs Koziols. Dalībnieku saraksts tiek papildināts.

Jānis Domburs 1.februāris, trešdiena 21:15

Sapņi deklarācijā, «saproti – tā nebūs» un Čakšas cerība uz finanšu ministru – par un pret valdības plānu izglītībā

Kaut arī valdības deklarācijas projektā ir iekļauti ambiciozi mērķi attiecībā uz izglītību un zinātni, līdzšinējā pieredze neļauj būt pilnībā pārliecinātiem, ka tie nebūs tikai nerealizējami sapņi, diskusijā "Kādai jābūt nākamajai valdībai?: kas jādara izglītībā un zinātnē?"  vērtēja bijusī izglītības ministre, Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas izglītības eksperte Mārīte Seile un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga. Turpretim "Jaunās Vienotības" pārstāve Anda Čakša bija optimistiski noskaņota, jo šādu pārliecību viņā radot "iespējamais jaunais finanšu ministrs".

LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga uzskata, ka valdības deklarācijā iekļautās idejas ir ļoti labas un daudzveidīgas, taču tās nebūs iespējams īstenot, ja gan izglītības, gan arī zinātnes jomās "mēs strauji nepalielināsim ieguldījumus nozares cilvēkos". Bez šādas konkrētas rīcības, kas automātiski nozīmētu arī politisko prioritāšu sadalīšanu starp nozarēm, daudz kas no deklarācijā ierakstītā būs tikai sapņi.

"Ja tā nebūs, tad es uzreiz varu pateikt, mēs tur pusi vai vairāk varam izmest ārā. Redzot, ka laika kļūst mazāk, tas rada bažas." 

Arodbiedrība nav apmierināta, ka topošajā valdības deklarācijā attiecībā uz pedagogu algām ir pausta apņemšanās panākt, lai četru gadu laikā skolotāju darba samaksa atbilstu 120% no vidējās darba samaksas valstī, kamēr lietuviešiem jau pašlaik [valdības rīcības plānā] šajā pozīcijā ir ierakstīti 130%, bet augstskolu pedagogiem – 150%.

"Tad ir jautājums – kādu vēstījumu mēs dodam šodienas pedagogam un jaunajam pedagogam, ko valdība darīs nākamo četru gadu laikā?"

"Apvienotā saraksta" pārstāvis, 14. Saeimas deputāts Česlavs Batņa šo argumentu atzina par vērā ņemamu un pieļāva, ka tas ir pamats, lai vēlreiz sēstos pie sarunu galda un pateiktu: "Draugi mīļie, lūk, kur bija vēl viens arguments, tomēr liekam tos 130%". Pēc Batņas paustā, viņš tomēr nepiekrīt viedoklim, ka deklarācijā nav jāliek sapnis.

"Deklarācija ir sapnis, uz ko es tiecos, es tiecos uz to, lai Latvija pēc četriem gadiem kļūtu labāka, un tajā deklarācijā es ielieku to sapni, un šim sapnim jābūt pamatotam."

Turpretim Nacionālās apvienības pārstāvis, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns atzina, ka jārunā atklāti un jāatzīst, ka galvenais jautājums būs tikai un vienīgi par naudu.

"Budžets. Tur ir esence! Viss pārējais ir laba apņemšanās," uzsvēra Kalvāns.

Pēc viņa paustā, ar taupību izglītības nozares iekšienē vien nepietiks un būs vajadzīgi samazinājumi citos sektoros: "Lai pieliktu klāt, kādam no kaut kā būs jāatsakās."

Salīdzinoši skeptiska par deklarācijas projektā lasīto bija Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas izglītības eksperte, bijusī izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.

"Jauki būtu, ja tā būtu, bet es tam neticu," tā viņa komentēja apņemšanos, "veicot reformas visās izglītības pakāpēs, nodrošināt atbilstošus resursus to kvalitatīvai un savlaicīgai īstenošanai."

"Es īsti nesaprotu, kāpēc nevarētu paņemt izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.–2027.gadam, kuras ir ļoti rūpīgi izstrādātas, kurās ir ieguldīts milzīgs darbs, un vienkārši paņemt no tām jau gatavus tekstus. Un teikt, uz šo mēs koncentrēsimies," jautāja Seile. Pēc viņas teiktā, šīs pamatnostādnes ir krietni labāk uzrakstītas nekā pašreizējais deklarācijas projekts, turklāt tās jau ir apstiprinātas Ministru kabinetā.

Mārīte Seile atzīmēja, ka viens no retajiem konkrēti aprakstītajiem mērķiem topošās valdības deklarācijā ir apņemšanās panākt, lai Latvijas skolēni 2030. gadā OECD izglītības pētījumos būtu vienā no pirmajām desmit vietām.

"Man šajā deklarācijā gribētos atrast zīmes, kas liecinātu, kas konkrēti mainīsies šodienas pirmklasnieka ikdienā, lai 2030. gadā viņš pēkšņi būtu tajā Top 10. Un to es neatrodu,"  secināja Seile.

Valdības deklarācijas projektā ir iekļauts arī mērķis palielināt zinātnes finansējumu līdz 1,5% no iekšzemes kopprodukta, taču vienlaikus nav norādīts, kādā laika periodā to iecerēts sasniegt. Latvijas Universitāšu asociācijas izpilddirektors un Rīgas Tehniskās universitātes attīstības prorektors Artūrs Zeps kā būtisku atzīmēja faktu, ka šajos 1,5% ietilpst ne tikai valsts, bet arī privātā sektora investīcijas un Eiropas nauda, taču tur "būtisks ir jautājums par to, cik mēs liekam nacionālo finansējumu iekšā. Jo brīdī, kad jūs piesaistāt, piemēram, 30 miljonus eiro kādā ''Apvāršņa'' projektā no Eiropas, jums ir ekvivalents finansējums jāliek no valsts. Līdz ar ko mums joprojām ir jāskatās nevis uz to vispārīgo 1,5%, bet gan uz to, kāds būs valsts atbalsts, jo tieši tas ļaus dubultot finansējumu, ko mēs piesaistām no dažādām programmām".

Valdības deklarācijas izglītības un zinātnes sadaļas darba grupā iesaistītā "Jaunās Vienotības" 14. Saeimas deputāte, potenciālā izglītības un zinātnes ministre nākamajā valdībā Anda Čakša pauda optimismu attiecībā uz iespējām palielināt finansējumu zinātnei. "Man liekas, ka tā apņemšanās ir  ļoti spēcīga. Jo arī valdības diskusijās es redzu, ka cilvēki saprot, ka bez šīs sadaļas nenotiks tā transformācija uz jaunu ekonomiku," diskusijā "Kas notiek Latvijā?" uzsvēra Čakša. Savukārt uz jautājumu, kurš tieši  ir pateicis, ka 2023. gada budžetā būs būtisks lēciens tieši šajā pozīcijā, viņa smiedamās atbildēja: "Finanšu ministrs iespējamais. Es uz viņu skatos ļoti optimistiski."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti