Profesionāļu apvienība vai politisks spēks: kas notiek ar Apvienoto Latvijas sarakstu pirms 14. Saeimas vēlēšanām?

Uldis Pīlēns, Aiva Vīksna, Igors Rajevs, Artis Velšs, Andris Kulbergs

Jānis Domburs 5.jūlijs, otrdiena 12:00

«Rīgas siltums» cer mazināt apkures cenu lēcienu, sašķidrināto gāzi pērkot kopā ar «Latvenergo»

Nākamajā “Rīgas siltuma” padomes sēdē paredzēts diskutēt par to, kā īstenot nākamajai apkures sezonai nepieciešamās dabasgāzes iepirkumu. To trešdien “Kas notiek Latvijā?” diskusijā atklāja “BaltCap” Investīciju fonda direktors Matīss Paegle, kurš ir arī “Rīgas siltuma” padomes loceklis.

Skaidrojot iemeslus, kādēļ par dabasgāzes iepirkumiem tiks lemts vēl pavasarī, Paegle norādīja: “Mums par viņiem ir jālemj daudz ātrāk, nekā mēs varbūt esam par to lēmuši. Un, kas ir svarīgi man personīgi lemjot par šo jautājumu, es esmu klaji paudis savu viedokli, ka man personīgi nebūs pieņemams tāds lēmums, ka mēs ar saviem līdzekļiem varam finansēt genocīdu, kādu par šo naudu īsteno Krievija Ukrainā.”

“Latvijas gāzes” valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis zināja teikt, ka “Rīgas siltums” vēl šomēnes izsludina divus dabasgāzes iepirkumus par kopējo apjomu aptuveni 30% apmērā no ikgadējā patēriņa. Viņš pieļauj – tas ir mēģinājums testēt, vai dabasgāze atbilstošā daudzumā šobrīd vispār ir nopērkama.

Paegle atklāja, ka “Rīgas siltuma” padome jau uzdevusi “Rīgas siltuma” valdei sākt sarunas ar “Latvenergo” par iespējām īstenot kopīgu sašķidrinātās dabasgāzes iepirkumu. Vēl vismaz vienu kuģi ar sašķidrināto dabasgāzi “Latvenergo” cer iegādāties šā gada pēdējā ceturksnī, kad, iespējams, varētu būt pieejams Klaipēdas terminālis. Jau vēstīts, ka visas Klaipēdas termināļa jaudas šobrīd ir rezervētas līdz šā gada septembra beigām, bet pieteikšanās uz termināļa izmantošanu gada ceturtajā ceturksnī sāksies nākamnedēļ. Paegle pieļauj, ka “trešā kuģa” (ar sašķidrināto dabasgāzi – red.) ļautu nodrošināt ar nākamajai apkures sezonai nepieciešamo gāzi gan “Rīgas siltumu”, gan, iespējams, vēl kādus citus centralizētās siltumapgādes komersantus.

Situācija, kas izveidojusies pēc 24. februāra, kad Krievija sāka karu pret Ukrainu mudinot intensīvāk meklēt veidus, kā dabasgāzi aizstāt ar citu kurināmo.

“Mēs esam jau laicīgi veikuši investīcijas, lai pārslēgtos no gāzes un šķeldu. Ir palaista Imantas 50 megavatu šķeldas katlu māja. Šobrīd ir dienaskārtībā arī akcionāru lēmums par to, lai novirzītu pagājušā gada dividendes, lai īstenotu vairākus mazus šķeldas katlu māju projektus Rīgā, kas šobrīd iet uz dabasgāzi. Līdz ar to es uzskatu, ka līdz ziemas sezonai problēmu šeit nav,” tā “Rīgas siltuma” padomes loceklis Paegle.

“Latvijas gāze”, kas līdz šim bijusi lielākais dabasgāzes piegādātājs siltuma ražotājiem, šobrīd gāzi no Krievijas neiepērk – gan komerciālu iemeslu, proti, pārlieku augstās cenas dēļ. “Nedrīkst būt situācija, ka vasarā gāze maksā dārgāk nekā viņa maksās ziemā. Ja tajā brīdī būs biržā gāze brīvi nopērkama, tu ar savu dārgo gāzi vienkārši sēdēsi un nezināsi, ko darīt. Mēs vadāmies no komerciāliem apsvērumiem,” pauda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka samaksāt par siltumu, kas saražots “pie pašreizējām gāzes cenām” nevarēšot teju neviens.

“Rīgas siltums” ne tikai ražo siltumu, izmantojot dabasgāzi, bet arīdzan iepērk citu siltuma ražotāju saražoto siltumenerģiju. Lielākā daļa no šī siltuma tiek saražota “Latvenergo” termoelektrocentrālēs, kas tāpat līdz šim galvenokārt izmantojušas Krievijas izcelsmes dabasgāzi.

KONTEKSTS

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu un tās izvērsto karadarbību Ukrainā, Eiropas Savienībā jau teju divus mēnešus norit diskusijas par iespējām atteikties no Krievijas dabasgāzes piegādēm. Latvijā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti pirms divām nedēļām lēma, ka Latvijai dabasgāzes piegādes no Krievijas ir jāpārtrauc. Šonedēļ valdība konceptuāli vienojās, ka tas varētu notikt no nākamā gada 1. janvāra.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt