Kas notiek ar ekonomisko sadarbību ar agresorvalstīm un mangāna rūdas tranzītu?

Zanda Kalniņa-Lukaševica, Armands Krauze, Ģirts Dubkēvičs, Edvards Smiltēns, Jānis Taukačs, Jānis Endziņš, Rinalds Pļavnieks, Jānis Kasalis

Jānis Domburs 20.marts, trešdiena 21:15

Politiķiem algu celšana vispirms, citiem septiņi gadi «ieviešanai» – vai 13.Saeimas grozījumi atlīdzības likumā nebija brāķis?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Līdzšinējās pozīcijas pārstāvji – Juris Pūce ("Attīstībai/Par!") un Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība") nenoliedz Saeimai veltīto Valsts kontroles (VK) kritiku par ilgstošu nespēju sakārtot valsts un pašvaldību institūciju atlīdzības sistēmu, taču apgalvo – pakāpeniski septiņu gadu laikā sistēma tiks reformēta.  Turpretim Valērijs Agešins ("Saskaņa") diskusijā "Kas notiek Latvijā?" pieļāva iespēju, ka rosinās iesaldēt algu palielinājumu valsts augstākajām amatpersonām, kam atalgojums būtiski pieaugs jau nākamgad. 

Valsts kontroles (VK) vērtējumā parlamenta apstiprinātie grozījumi Atlīdzības likumā nodrošina garantētu algas palielinājumu augstāka ranga amatpersonām, pirmkārt, Saeimas deputātiem, ministriem un Valsts prezidentam, kamēr lielākajai daļai valsts pārvaldē nodarbināto šis algas pieaugums ir atkarīgs no konkrētajai iestādei pieejamā finansējuma, kas ļoti ievērojami atšķiras, iedalot tās "bagātajās" un "ne tik bagātajās" ministrijās vai iestādēs.  

"Attīstībai/Par!" Saeimas deputāts Juris Pūce uzsvēra, ka kopš izmaiņu apstiprināšanas nav pagājis pat gads un lielākais jautājums bija tieši par civildienesta algu sistēmas sakārtošanu. Tur darbs, pēc viņa teiktā, ir iesācies un "no šā gada vidus ministrijas un pārvaldes iestādes pakāpeniski maina tās savas algas".  Šajā procesā ir noteikts septiņu gadu pārejas periods.

Pūce atzīmēja, ka uzsākt šīs pārmaiņas nebija viegli, jo arī premjers pēc šī likumprojekta izstrādes "kādus divus gadus to nevirzīja uz priekšu", un diskusijas bija garas, taču izaicinājumi valsts pārvaldē kļuvuši arvien lielāki. Gadiem ilgi bijis grūti atrast darbiniekus vadošajos amatos, un "mums bija smīkņāšana sociālajos tīklos, ka tur meklē, piemēram,  Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktoru un piedāvā algu 1700 eiro uz papīra". Skaidrs, ka bija arī piemaksas, taču sistēmu vajadzēja sakārtot, lai tā būtu caurskatāma un dabīga, piebilda Pūce.

Arī deputāts Andrejs Judins pauda uzskatu, ka algām vadošajos amatos jābūt adekvātām, jo viņš negribot dzīvot valstī, kur, kā senā anekdotē par ceļu policistiem, cilvēks ir gatavs strādāt kaut par velti, ka tikai ieņem attiecīgo amatu. 

"Es negribu dzīvot tādā valstī! Svarīgi, lai cilvēkiem, kas pieņem lēmumus, būtu atalgojums. Un, ja ir kapitālsabiedrība, nav normāli, ka premjeram alga ir mazāka."

Krietni vien atšķirīgu pozīciju diskusijā pauda 13. Saeimā opozīcijā esošās ZZS deputāts Viktors Valainis un "Saskaņas" pārstāvis Valērijs Agešins. Valainis teica: "Ja es skatos, ko bija apsolījusi šī valdība, ka reformēs valsts pārvaldi, – tas ir viens no pamatdarbiem, ko Kariņa valdības deklarācijas pamatdokumentā ielika iekšā, – tad rezultāts bija tāds, ka reforma bija notikusi tikai uz papīra. Pašas valsts pārvaldes reforma faktiski nav notikusi, un to bija atzinusi Valsts kontrole". Kā pamatojumu šādam viedoklim viņš minēja faktu, ka palielinājums jau pašā pamatā attiecas tieši uz politiskajām amatpersonām – ministriem, premjeru, Saeimas priekšsēdētāju, taču, vērtējot tieši valsts civildienestu, kļūst redzams, ka valsts pārvaldē kopumā pieaugumu nebūs un tie "nav pat mazliet salīdzināmi" [ar politiskajām figūrām].

"Valdības algu celšanas smalkākais gājiens bija tas, ka to lēmumu pieņēma pirms gada, un es domāju, bija tā slēptā cerība, ka cilvēki to aizmirsīs.

Un redziet, gads pagājis, un diemžēl cilvēki nav aizmirsuši, un šis jautājums būs tāds, par kuru diskutēsim šā gada budžetā. Viennozīmīgi!" uzsvēra Valainis.

Turpretim Agešins pieļāva iespēju, ka brīdī, kad jaunizveidotā valdība piedāvās 14. Saeimai virzīt likumprojektu par  algu palielināšanu gan Ministru prezidentam, gan Saeimas deputātiem, gan Valsts prezidentam, "viena vai divas 14. Saeimas frakcijas varētu ierosināt uz četriem gadiem iesaldēt šo atalgojumu, šo koeficientu". Agešins sacīja, ka 1600 eiro ir ļoti liela alga un "mēs, kolēģi, esam nedaudz atrāvušies no reālās dzīves. Par šādu algu absolūti lielākais Latvijas iedzīvotāju vairākums var tikai sapņot". Agešins arī pauda, ka pašreiz nav īstais brīdis diskutēt par atalgojuma palielināšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti