Trīs dienas pēc 14. Saeimas vēlēšanām "Gribu palīdzēt bēgļiem" nosūtīja vēstuli 14. Saeimā ievēlētajām politiskajām apvienībām un partijām, lūdzot Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā skaidri noteikt, ka primāri sniedzamais atbalsts tiks nodrošināts arī pēc 2022. gada 31. decembra. "Jau šobrīd Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri ierodas Latvijā, nevaram atbildēt, vai mājoklis patiešām tiks nodrošināts uz 120 dienām, jo līdz gada beigām atlikušas mazāk nekā 90 dienas. Ir nepieņemami, ka cilvēkiem, kuri Latvijā saņem patvērumu no kara, nav precīzas informācijas par to, vai būs pieejams mājoklis un ēdināšanas atbalsts," teikts vēstulē jaunievēlētajiem parlamentāriešiem.
Vēstulē lūgts arī nodrošināt cilvēcīgus apstākļus pierobežā Latvijas pusē, kur ierodas no Krievijas bēgošie ukraiņi. Šobrīd siltu ēdienu un dzērienu nodrošina ar brīvprātīgo atbalstu un ziedotāju līdzekļiem. "Gribu palīdzēt bēgļiem" uzskata, ka ir jāmaina arī pieeja atbalstam Ukrainas civiliedzīvotājiem – no reakcijas krīzes situācijā uz visaptverošu uzņemšanas un integrācijas sistēmu, kurā sniedzam tādu atbalstu, kas maksimāli ātri ļauj bēgļiem iesaistīties pilnvērtīgā dzīvē.
Vēl pirms tam organizācija nosūtīja vēstuli premjeram un vairākām ministrijām, lūdzot rast risinājumu ukraiņu bēgļu jautājumā. Jākobsone stāsta, ka uz premjeram adresēto vēstuli Valsts kanceleja atbildējusi, ka tā ir adresēta Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Ministru prezidentam ir nosūtīta tikai zināšanai, tādēļ kanceleja to pieņem zināšanai. Iekšlietu ministrija solījusi izvērtēt un izstrādāt plānu, pārējās atbildējušas līdzīgi kā Valsts kanceleja, ka vēstulē paustais ir pieņemts zināšanai. Savukārt neviena no 14. Saeimā ievēlētajām partijām atbildi nav sniegusi.
Jākobsone sacīja, ka bēgļu palīdzības organizācijas nesaprot, "kas politiķiem kaiš un kad viņi no vārdiem pāries uz darbiem." Jākobsone uzsvēra, ka karš Ukrainā nav beidzies un Eiropas Savienība pagarina ukraiņu bēgļu aizsardzības programmu līdz 2024. gadam, kas nozīmē, ka šis nav īstermiņa jautājums. Savukārt Ukrainas amatpersonas publiski aicinājušas tautiešus neatgriezties mājās.
"Līdz gada beigām ir palikušas 67 dienas. Tas nozīmē, ka tas ir periods, par kuru Ukrainas kara bēgļi var justies diezgan droši, ka viņiem būs izmitināšanas atbalsts Latvijā un 30 dienu palīdzība ar pārtiku. Par to, ka atbalsts būs arī nākamajā gadā, esmu dzirdējusi solījumus no deputātiem, ministriem, ierēdņiem un pašvaldību darbiniekiem. Bet kāpēc šo nevar izlemt un uzrakstīt melns un balta Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā? Tieši kāpēc?"
Jākobsone jautā, vai tiešām politiķi vēlas, lai ukraiņi pamet Latviju.
Atbildot uz raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītāja Jāņa Dombura jautājumu, kas kavējis Saeimu lemt par skaidrības viešanu, Judins no "Jaunās Vienotības" skaidroja, ka šis vairs nebija 13. Saeimas jautājums.
"13. Saeimai nebija tiesības lemt par to, kā tērēt naudu 2023. gadā. Tagad lemt finanšu jautājumus par 2023. gadu nebūtu pareizi,"
diskusijā sacīja Judins, bilstot, ka atbalsts bēgļiem noteikti būšot.
Skaidrojumu, vai tas tiešām tā ir, "Kas notiek Latvijā?" lūdza tiesību ekspertam Edgaram Pastaram. Viņš lemšanas par Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta termiņa pagarināšanu sasaisti ar 13. Saeimas aiziešanu un nākamā gada valsts budžetu komentēja šādi: "Likumu nevienu nepieņem pa budžeta gadiem, izņemot budžetu pašu. Nozīme šādi darīt ir, ja grib izbeigt atbalstu, bez tiesiskās paļāvības iebildumiem."
Juris Pūce no "Apvienībai/Par!", kurš 14. Saeimā nav ievēlēts, pajokoja, ka šis jautājums būs jālemj "kara istabā", kuru savā retorikā mēdz pieminēt "Apvienotā saraksta" pārstāvji. Pūce arī piebilda, ka viņa partijas biedrs Māriņš Šteins bija iesniedzis grozījumus likumā, bet tie netika atbalstīti, un tagad pēc nedēļas darbu sāks jaunā Saeima, kura par šo jautājumu varēs lemt.
Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi plāna projektu par atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem turpmākajam laika periodam no 2023. gada, sacīja ministrijas pārstāvis Māris Zariņš. Šobrīd ir saņemti vairāk nekā 70 iebildumi, lielākā daļa no tiem saņemti no Finanšu ministrijas saistībā ar atbalsta pasākumu finansējumu.
"Ņemot vērā iebildumu raksturu, ir nepieciešama politiskā izšķiršanās. Tāpēc, tiklīdz darbu sāks jaunā valdība, šis būs primārais jautājums, par ko būs jālemj jaunajai koalīcijai,"
teikts ministrijas atbildē.
Jākobsone saka, ka arguments, ka par šo plānu nevarēja lemt 13. Saeima un joprojām nevar pašreizējā valdība, viņai nav skaidrs. "Daudzās citās jomās Saeima un valdība uzņemas finansiālas saistības." Jākobsone saka, ka organizācijas apņēmušās cīnīties un, ja vajadzēs, arī doties piketos un protesta akcijās, lai panāktu atbalstu no kara bēgošajiem ukraiņiem.
