Sniedzot humāno palīdzību Ukrainai šādā vēl nebijuši smagā situācijā, Latvijas nevalstiskajām organizācijām ir izdevies pārvarēt pirmā mirkļa haosu un pašlaik piegāžu ķēdes jau tiek veidotas sadarbībā ar uzņēmumiem – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK), to radījumā “Kas notiek Latvijā?” apliecināja Latvijas Platformas attīstības sadarbībai direktore, brīvprātīgo kustības “Viegli palīdzēt!” pārstāve Inese Vaivare.
Pēc viņas teiktā, humānajā palīdzībā tāpat kā aizsardzībā pastāv 72 stundu princips, kad sākotnēji valda haoss un katram jātiek ar sevi galā, jo
“mēs visi mācāmies jaunu pieredzi ļoti sliktā situācijā, bet mēs katrs reaģējām, kā mēs mācējām, mums nebija tik daudz informācijas un zināšanu, bet tas, kas notiek šobrīd, ir kvalitatīva pārorganizācija”.
Inese Vaivare uzsvēra, ka vismaz viņas pieredzē bija ļoti laba sadarbība ar ministrijām un citām institūcijām. Raidījuma vadītājs Jānis Domburs gan norādīja, ka runājis ar dažiem Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) biedriem, kas pauduši, ka viņiem nav īsti skaidras pārliecības par koordinētu rīcību tādā izpratnē, ka visiem būtu zināms, tieši kāda palīdzība katrā virzienā jāsniedz.
“Vienam vajag bruņu vestes, citiem – medikamentus, bet vēl kādam – pamperus un ķiveres”.
Ļoti svarīga lieta ir loģistika, jo "Latvijas Auto pārvadātājs" aizved palīdzību līdz robežai, bet tālākais nav skaidrs. Inese Vaivare norādīja, ka miera apstākļi mums ir iemācījuši darīt, kā mēs gribam, bet šajā situācijā jāklausās, kā nedarīt. Cilvēki aiz laba prāta darīja to, ko īstenībā nevajadzēja. Neskaidrība rodas brīdī, kad vispirms dara un tikai pēc tam klausās. Cilvēki domā, ka pietiek aizvest mantas no viena punkta uz otru, taču situācija ir ļoti mainīga un pašlaik nevalstiskās organizācijas ar loģistikas uzņēmumiem veido jaunas palīdzības ķēdes.
Arī Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs (Nacionālā apvienība) Rihards Kols norādīja, ka tiem, kuri pašlaik grib palīdzēt ukraiņiem, nevajag pašiem uz savu galvu kaut kur braukt vai skriet. Pašlaik Ukrainas robežu sešu dienu laikā šķērsojuši vismaz 830 000 [bēgļu], no kuriem vairums devušies uz Poliju, taču daļa arī uz Krieviju (50 000). Tomēr jāsaprot, ka Polijas valdība kopā ar Latvijas un citu Baltijas valstu valdībām koordinē savu rīcību, izmantojot arī tādas organizācijas kā “Frontex”.
Polija bēgļu uzņemšanas plānu, pēc Riharda Kola teiktā, izstrādāja jau decembrī, rēķinoties ar diviem miljoniem cilvēku, kuri būs jāuzņem. Latvijai palīdzības sniegšanā jāsadarbojas ar Polijas valdību un pilsonisko sabiedrību, nevis katram jāmēģina kaut ko darīt atsevišķi.
Saeimas deputāts Raimonds Bergmanis (Zaļo un zemnieku savienība) pauda uzskatu, ka pašreizējās krīzes risināšanā mēs varējām mācīties no pandēmijas, taču "izskatās, ka secinājumi nav izdarīti". Vērtējot Saeimā patlaban jau apstiprināto palīdzības līgumu ukraiņiem, Bergmanis norādīja uz koordinācijas trūkumu starp ministrijām un pašvaldībām. Runājot par Civilās aizsardzības operatīvās vadības centru, viņš pauda viedokli, ka tas patlaban vēl nav pienācīgi aprīkots.
Turpretim Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents, a/s “Latvijas finieris” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis aicināja cilvēkus būt mierīgiem. Pēc viņa teiktā, vislabākā palīdzība pašlaik ir naudas pārskaitījumi. “Ir jārada šīs mazās sistēmas, jāveido koridori un sistēmai jāsāk funkcionēt”. Finansiālais atbalsts Ukrainai būs vajadzīgs vēl ilgi, un palīdzības sniegšana šajā gadījumā nav īstermiņa problemātika.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, paužot virkni prasību. Dažas dienas vēlāk - 24. februārī - Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus".
Krievijas iebrukums Ukrainā izsauca demokrātiskās pasaules vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.
Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu. Vēstīts, ka iespējamo Ukrainas bēgļu uzņemšanai Latvijā varētu būt vajadzīgi 34,7 miljoni eiro. Latvijas valstspilsētas ir gatavas uzņemt līdz 6000 Ukrainas bēgļu.
