Kas noticis un kam jānotiek 13.Saeimā līdz vēlēšanām un pilnvaru termiņa beigām?

Andrejs Judins, Krišjānis Feldmans, Uldis Augulis, Juris Pūce, Aldis Gobzems, Jānis Dombrava, Valērijs Agešins

Jānis Domburs 15.jūnijs, trešdiena 21:15

Pie Skultes «5,2 kilometrus jūrā» vai vienā no lielajām ostām? Par un pret jaunu LNG termināli Latvijā

Terminālu Skultē ir iespējams uzbūvēt ļoti īsā laikā, jo tehniskie nosacījumi tam ir, turklāt iedzīvotāju bažas var kliedēt, izvēloties tam citu vietu krietni tālāk no krasta, raidījumā “Kas notiek Latvijā?” pavēstīja “Skulte LNG Terminal” ģenerāldirektors Renārs Miķelsons. Viņš aicināja uzņemties iniciatīvu un norādīja, ka Skultes terminālis izmaksātu ievērojami lētāk nekā līdzīga projekta realizācija Paldiskos.

Skultes termināļa projektu, kura pirmā daļa Ekonomikas ministrijā iesniegta 16. martā, Latvijā ir iespējams īstenot ļoti īsā laikā – 8 līdz 9 mēnešos, raidījumā “Kas notiek Latvijā?” sacīja “Skulte LNG Terminal” ģenerāldirektors, “GasOn” valdes priekšsēdētājs Renārs Miķelsons. Pēc viņa teiktā, pagājušo otrdien iesniegts arī kopējs priekšlikums ar ASV stratēģisko partneri, ar kuru ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) un “Latvenergo” vadītājs Mārtiņš Čakste jau tikušies ASV.

34 kilometrus garo cauruļvadu tehniski ir iespējams uzbūvēt pat sešu mēnešu laikā, piemēram, Vācija paziņojusi, ka 30 kilometrus līdzīga cauruļvada izbūvēs un termināli tā galā izveidos līdz šā gada beigām. Potenciālā Skultes termināļa ASV partnerim ir divi projekti, ko tas Brazīlijā un vēl vienā valstī jau realizējis sešos mēnešos, piebilda Renārs Miķelsons.

Caurules, kuru piegādes laiks normālos apstākļos būtu 4–5 mēneši, Skultes projektam būtu pieejamas uzreiz, jo ASV, Ņujorkā nav realizēts kāds cits projekts, kuram caurules jau sagādātas, un Skultes akcionārs sarunājis, ka tās var dabūt.

Nākamā tehniskā lieta ir ietekmes uz vidi novērtējums, taču atvieglotā procesā to var aizstāt ar sākotnējo ziņojumu, savukārt Saulkrastu iedzīvotāju bažu kliedēšanai

pašu termināli ar valdības lēmumu varētu izvietot 5 kilometru attālumā no krasta citā vietā, kas nebūtu tieši pie ostas.

“Skulte LNG Terminal” ģenerāldirektors Renārs Miķelsons norādīja, ka platformas izbūve aizņemtu vismaz gadu, taču amerikāņu partnerim ir pieejams kuģis, turklāt uz nefiksētu laiku, un tas ir ievērojami lētāks – 45 miljoni gadā, kamēr Paldisku variantā tie būtu 70 miljoni.

"Amerikāņu investors ar 10 miljardu kapitalizāciju nākamnedēļ būs šeit. Viņi ir parakstījušies par to, ka apņemas cauruļvadu uzbūvēt 8 līdz 9 mēnešos", sacīja Renārs Miķelsons.

Savukārt ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) atzina, ka iespēja uzbūvēt termināli tik īsā laikā viņam esot jaunums, jo "potenciālie investori Amerikā runājuši par 2024. gadu".

Latvijas Stividorkompāniju asociācijas padomes loceklis, “Rīgas Universālais termināls” izpilddirektors Jānis Kasalis savukārt norādīja, ka līdz pat šim brīdim nav redzējis nevienu no LNG projekta realizētājiem Latvijā, līdz ar to “mēs sākumā gribētu saprast, kādi ir spēles noteikumi”. Viņš nerunā par privātu projektu, bet gan par to, kurā grasās iesaistīties valsts ar mazāku vai lielāku garantiju. Pēc Kasaļa teiktā,

mums katrā no ostām ir vairāki projekti, ko piedāvāt. Rīgā ir vismaz trīs šādas iespējas, mēs esam absolūti gatavi un piedalīsimies šajā spēlē, piebilda Kasalis. Pēc viņa teiktā, šobrīd ir grūti kaut ko runāt, jo mēs neredzam aprēķinus.

Turpretim “Latvijas gāzes” valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis aicināja par lietām runāt profesionālā līmenī un norādīja, ka nevienā Latvijas ostā nav īsti atbilstošas pārvades jaudas. Liepājai pārvades vadam ir nepietiekams diametrs, lai varētu izkraut kuģus. Līdz ar to būtu jābūvē jauns pārvades vads no Dobeles līdz Liepājai. Savukārt Rīgā Kundziņsalas projekts ir domāts pilnīgi citiem mērķiem – tur nav pārvades sistēmas, jo Kundziņsalā plānoto termināli bija paredzēts ievadīt “Gaso” sadales tīklā. "Šis terminālis bija plānots, lai izlietu šķidro gāzi mašīnās un tas nerisina Latvijas sašķidrinātās gāzes problēmas".

Turpretim “Skulte LNG Terminal” ģenerāldirektors Renārs Miķelsons piedāvāja Latvijai uzņemties vadošo lomu, realizēt Skultes projektu un “noairēt” Paldiskus.

“Vienkārši ir jāpalielina ambīciju līmenis, jo mēs vienmēr esam stāvējuši malā”.

Pēc Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Vjačeslava Dombrovska aplēsēm, trīs termināļi Baltijas valstīm ir pārāk daudz. Tikai Skultes terminālis vien, ja tas tiktu uzbūvēts, nosegtu gandrīz divkāršu Baltijas valstu gāzes patēriņu. Deputāts arī uzsvēra, ka ir pilnīgi skaidrs – šie termināļi netiks uzbūvēti tikai un vienīgi privātā kārtā. Ir jābūt valsts garantijām par kapacitātes izmantošanu, savukārt visi šie maksājumi tiks pārlikti uz patērētājiem.

Ja mēs vēlamies, lai tas būtu mūsu terminālis, mums vajag skaidri un gaiši pateikt un spert konkrētus soļus, ka mēs ar to ejam uz priekšu, nostādot citus fakta priekšā, kā to savulaik izdarīja lietuvieši, piebilda Vjačeslavs Dombrovskis.

KONTEKSTS

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu un tās izvērsto karadarbību Ukrainā, Eiropas Savienībā jau teju divus mēnešus norit diskusijas par iespējām atteikties no Krievijas dabasgāzes piegādēm. Latvijā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti pirms divām nedēļām lēma, ka Latvijai dabasgāzes piegādes no Krievijas ir jāpārtrauc. Šonedēļ valdība konceptuāli vienojās, ka tas varētu notikt no nākamā gada 1. janvāra.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt