"Jūs jau pats minējāt to slikto nodokļu iekasējamību, un tur noteikti ir rezerve, ko var iekasēt labāk," uz diskusijas vadītāja Jāņa Dombura jautājumu atbildēja Anda Čakša ("Jaunā Vienotība").
Viņa piebilda, ka visi politiskie partneri iestājas par birokrātijas samazināšanu nozares iekšienē, kas gan ļaus ne tik daudz ietaupīt naudu, cik "atbrīvot laika resursus tiem, kuri strādā". Otrs virziens ir skolu tīkla sakārtošana, kas atbrīvos zināmu daļu līdzekļu – to rādot aprēķini, un tas būs ieguvums tieši skolotāju atalgojumam.
Gan Anda Čakša, gan arī viņas kolēģis valdības deklarācijas sagatavošanas darba grupā Rūdolfs Kalvāns (Nacionālā apvienība) diskusijā "Kādai jābūt nākamajai valdībai?: kas jādara izglītībā un zinātnē?" nevēlējās nosaukt vārdā citas nozares, uz kuru rēķina varētu palielināt finansējumu izglītībai un zinātnei, taču abi bija vienisprātis, ka arī šajā virzienā var raudzīties, kas gan ir ļoti sarežģīti, ņemot vērā, cik nozīmīgas ir citas prioritātes, piemēram, drošība.
"Tā realitāte ir audzēt ekonomiku," uzsvēra Čakša.
Arī LIZDA vadītāja Inga Vanaga kā reālistiskāku vērtēja līdzekļu pārdali starp nozarēm, turklāt viņa, atšķirība no Čakšas, bija skeptiski noskaņota par iespējām kaut ko ietaupīt, veicot tālāku skolu tīkla optimizāciju. Komentējot aplēses, ka Latvija, salīdzinot ar daudzām citām valstīm, pamatizglītībā un vidējā izglītībā iegulda proporcionāli vairāk naudas,
Vanaga sacīja, ka "mums tēriņi uz vienu izglītojamo tomēr ir zemāki. Pēdējie dati ir jāpaanalizē. Neizceļamies ar pārfinansēšanu, bet skolu tīkla optimizācija neiedos nepieciešamo naudu pedagogu darba algas paaugstināšanai".
Pēc Ingas Vanagas teiktā, "deklarācijai jābūt tādai, ko mēs varam izpildīt, jo pretējā gadījumā mēs ne ar ko nebūsim labāki un savādāki kā tie iepriekšējie". Arodbiedrības līdere bilda, ka papīrs pacieš visu, taču, nepildot agrāk apstiprinātās izglītības politikas pamatnostādnes un Ministru kabineta (MK) noteikumus, var tikai palielināt plaisu starp politiķiem un viņu vēlētājiem.
"Kad ir likums, ir MK noteikumi, ir pamatnostādnes, ir valdības deklarācija, ir rīcības plāns, un tas viss ir to sapņu, vēlmju apkopojums. Lietuvas kolēģi teica – viņi neko tādu nevar iedomāties, ka likumu nepilda. Valdības lēmumu nepilda," uzsvēra Vanaga.
Turpretim "Apvienotā saraksta" pārstāvis, 14. Saeimas deputāts Česlavs Batņa pauda, ka šīs valdības četru gadu prioritātei jābūt nevis būvēm, bet gan cilvēkresursiem.
"Ja nebūs konkrēts stratēģiskais mērķis, ka mēs ejam uz cilvēkresursu ataudzi, jo arī, piemēram, pedagoģijā mums pēc četriem gadiem, paskatieties, aptuveni 17% pedagogu aizies pensijā. Nu, diemžēl mums šobrīd ir izšķiršanās, nereāla izšķiršanās – ja mēs visu to gribam īstenot, tad jautājums ir tāds – vai nu mēs ejam uz starptautiskiem tirgiem, ņemam naudu, vai nu mazinām budžetu kaut kur citur. Un šobrīd tā ir izšķiršanās. Un, ja mēs iesim vai pirmo, vai otro ceļu, būs gan cietēji, gan ieguvēji."
Latvija Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš skolotāju trūkumu piedāvāja risināt, ieviešot tiešsaistes stundas, video lekcijas un plašu digitalizāciju, kā arī organizējot valsts apmaksātus nulltos kursus pie augstskolām, kuros vidusskolēni varētu papildināt zināšanas, lai kļūtu, piemēram, par fizikas un ķīmijas skolotājiem. "Bet viņi ies tikai tad, ja viņiem būs laba alga. Un tas ir prioritāri jādara. Nu, ja jums jāatsakās no kaut kā, – ko jūs saviem bērniem gribat nodrošināt pirmām kārtām? Labu izglītību! Ja valsts to nedarīs, nebūs nekā. Nebūs ne ekonomikas, ne attīstības!" sacīja Ivars Kalviņš.
