Profesionāļu apvienība vai politisks spēks: kas notiek ar Apvienoto Latvijas sarakstu pirms 14. Saeimas vēlēšanām?

Uldis Pīlēns, Aiva Vīksna, Igors Rajevs, Artis Velšs, Andris Kulbergs

Jānis Domburs 5.jūlijs, otrdiena 12:00

Paldisku gāzes terminālis: par kādu cenu un ar kādām garantijām kopā ar Igauniju un Somiju aizstāt «Gazprom»

Sašķidrinātās gāzes terminālis Paldiskos, visticamāk, tiks veidots kā privātu uzņēmēju komerciāls projekts, bet pirmos divus gadus to, visdrīzāk, finansiāli atbalstīs arī Somija, lai gan lēmums par valstu iesaisti vēl nav pieņemts. “Latvenergo” to pašlaik uzskata par vienīgo projektu, kas reāli ļautu piekļūt papildus LNG gāzes jaudām jau šogad, taču “Conexus Baltic Grid” šajā projektā vēl nav iesaistījies, jo tas ir atkarīgs no Latvijas valdības lēmuma, kura vēl nav, raidījumā “Kas notiek Latvijā?” norādīja “Conexus Baltic Grid” valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss un “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

Baltijas valstīm kritiski ir nepieciešams vēl viens LNG terminālis un tuvākais iespējamais variants ir Paldiski, to raidījumā “Kas notiek Latvijā?” atzina “Conexus Baltic Grid” valdes priekšsēdētājs Bariss. Viņš atgādināja, ka valdība tikko ir pieņēmusi lēmumu par 230 miljoniem eiro iegādāties 2 TWh gāzes, savukārt 30 miljoni eiro, kas minēti kā summa Latvijas dalībai Paldiskos,  nodrošinātu piekļuvi terminālim. Tomēr “Conexus Baltic Grid” pašlaik nepiedalās sarunās par termināļa izveidi Paldiskos, jo tās ir sarunas valdības līmenī.

Ja valdības lēmums par piedalīšanos Paldisku termināļa izveidē būs, tad arī tikšot lemts kādā formā un kurš šajā projektā piedalās.

“Latvijas Gāzes” valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis stāstīja, ka pagājušajā nedēļā bijis Tallinā un ticies ar vairākiem tirgus dalībniekiem, ieskaitot “Elering”, lai noskaidrotu, kāda ir patiesā situācija. Pēc viņa teiktā, līdz pagājušās nedēļas vidum “Elering” bija vienojies ar “Gasgrid” par to, ka viņi divatā būvēs divus termināļus Baltijā – pirmais no tiem būs Paldiskos, kas jānodod ekspluatācijā līdz novembra beigām, bet otru pēc tam būvēšot Somijas krastos, jo Somija nevēloties būt atkarīga no “BalticConnector” kā no vienīgā piegādes avota, kā arī neredzot iespēju atteikties no Krievijas gāzes, kamēr viņiem Somijas pusē nav pašiem sava termināļa. Uz jautājumu, kādēļ abi partneri nav uzrunājuši “Conexus”, bijusi atbilde, ka no Latvijas puses nekāda konkrēta interese pagaidām nav izrādīta, bet, ja tāda būtu, viņi būtu gatavi to apspriest.

Kalvītis arī uzsvēra, ka šobrīd  nekāda vienošanās starp Igaunijas valdību un privātajiem īpašniekiem vēl nav panākta, jo privātie investori vēlas paši attīstīt šo termināli Paldiskos. Turklāt viņi to gribot darīt kopā ar “Eesti Gaas” galveno akcionāru - finansiālo fondu, un izskatās, ka, visdrīzāk, viņi vēlēsies šo projektu realizēt “varbūt ar valsts atbalstu, bet katrā ziņā privātā veidā”.

Runājot par Latvijas dalības Paldiskos iespējamajām izmaksām, Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis norādīja, ka pašlaik minētie 30-40 miljoni eiro ir ļoti optimistiskas aplēses, jo kopējā cena būs ap 500 miljoniem kā tas bija arī Klaipēdas termināļa gadījumā. Latvijas trešdaļa tad būtu ap 160 miljoniem eiro. Dombrovskis arī piebilda, ka

uzbūvēt termināli Paldiskos līdz novembrim var tikai privātā kārtā, jo ar visiem publiskajiem iepirkumiem tas noteikti nav iespējams.

Savukārt ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs iebilda, ka var runāt par dažādām summām, taču terminālis šajā gadījumā būs nomāts kuģis, un izmaksas ir saistītas ar to, cik ilgi tas tiek izmantots, turklāt ieguldījumus paredzēts atpelnīt uz komerciāliem nosacījumiem.

Turpretim “Latvijas Gāzes” valdes priekšsēdētājs Kalvītis aicināja nejaukt dažādas lietas – terminālis būs komerciāls infrastruktūras objets un pieeja tam būs visiem komersantiem, kas darbosies mūsu tirgus zonā.

“Šeit nebūs nekādu garantiju akcionāriem. Akcionāriem nevar būt garantijas par kaut kādām kvotām, par gāzes piegādi. Visi komersanti pirks izsolē šīs jaudas”, uzsvēra Kalvītis.

Arī “Conexus Baltic Grid” valdes priekšsēdētājs Bariss piekrita, ka šis terminālis, visticamāk, darbosies uz brīvās trešās puses piekļuves nosacījumiem, un, ja tas tā ir, tad uzņēmumam nav pamata tur piedalīties. “Vienīgais iemesls, kādēļ mums varbūt ir, iespējams, jāpiedalās – ja ir valdību vienošanās, ka pretējā gadījumā šāda termināļa nav”, sacīja Bariss.

“Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Čakste turpretim norādīja, ka Paldisku projektā piedalīsies arī somi, tādēļ izmaksas jārēķina arī uz viņiem. “Latvenergo” ir svarīgi, lai gāzi no LNG kuģiem Baltijā varētu saņemt vēl vienā ostā. Ātrākais iespējamais variants šobrīd ir Paldiski. Igaunijas un Somijas valdības to uzskatot par divu gadu projektu, kuru viņi ir gatavi nofinansēt kā drošības elementu, turklāt Somija ir pateikusi, ka ilgāk par diviem gadiem tā nevēlas šo termināli apmaksāt un tā tālākā darbība būtu jābūvē uz komerciāliem principiem. Šāds lēmums ir ļoti loģisks, bet pašreizējās krīzes apstākļos tas ir labs risinājums, kā reģionā izveidot ostu, kurā mēs varētu, iespējams, jau no novembra iegūt papildu gāzi.  

KONTEKSTS

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu un tās izvērsto karadarbību Ukrainā, Eiropas Savienībā jau teju divus mēnešus norit diskusijas par iespējām atteikties no Krievijas dabasgāzes piegādēm. Latvijā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti pirms divām nedēļām lēma, ka Latvijai dabasgāzes piegādes no Krievijas ir jāpārtrauc. Šonedēļ valdība konceptuāli vienojās, ka tas varētu notikt no nākamā gada 1. janvāra.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt