Kas notiek Latvijā trīs dienas pirms 14. Saeimas vēlēšanām?

Jānis Ikstens, Vita Matīss, Rūta Dimanta, Jānis Endziņš, Arnis Kaktiņš, Georgs Rubenis

Jānis Domburs 28. septembris, trešdiena 21:15

Pabriks: «Rezervei būtu jābūt lielākai». Rezervju mācību dalībnieku skaits Baltijā – no dažiem desmitiem līdz tūkstošiem

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks iniciatīvu par Valsts aizsardzības dienesta (VAD) izveidi, kas šovasar izraisījusi plašu rezonansi, pamatoja ar to, ka esošais brīvprātīgo potenciāls dalībai Zemessardzē vai profesionālajā dienestā ir tuvu maksimumam, bet krīzei militāra uzbrukuma gadījumā sagatavoti mazāk nekā 2% Latvijas iedzīvotāju. "Varu atzīt to, ka mūsu rezervei būtu jābūt lielākai," ministrs teica šā gada maijā raidījumā "Kas notiek Latvijā?", kad iniciatīva par VAD vēl nebija darba kārtībā – tā bija atbilde uz jautājumu par Latvijas armijas rezervju daudzkārtēju atpalicību no Baltijas kaimiņvalstīm, uz ko iepriekš tika norādīts militārā bloga "varabungas" analīzē. Tomēr tūdaļ pat ministrs apšaubīja, vai Lietuvas statistika nav "uzpūsta", tajā iekļaujot arī tos, kuri "nav izgājuši cauri jebkādai apmācībai".

Latvijā likums nosaka, ka Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezervi veido rezerves karavīri un rezervisti, kas iesaucami aktīvā dienestā mobilizācijas gadījumā. Raidījums "Kas notiek Latvijā?" sazinājās ar Lietuvas un Igaunijas bruņoto spēku pārstāvjiem, kā arī skaidroja datus par NBS rezerves karavīru skaitu un apmācībām, salīdzinot situāciju aizvadītajos gados un šogad, jau pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Fakti neļauj piekrist ministra skepsei par kaimiņvalstīm, bet valstu salīdzinājums rada pamatu bažām, vai Latvijā līdz šim pienācīgi stiprināta gatavība iespējamai mobilizācijai kritiskā situācijā.

Latvija: 6000 vai 36 000 rezerves karavīru?

2020. gadā Krišjāņa Kariņa vadītā valdība apstiprināja jaunu valsts aizsardzības koncepciju uz četriem gadiem. Tajā noteikts, ka apmācīto un iesaucamo rezerves karavīru skaitam valsts aizsardzības koncepcijas darbības periodā jāsasniedz 6000. Iepriekšējā koncepcija paredzēja, ka NBS miera laikā uztur divreiz mazāk – 3000 militāri sagatavotus rezerves karavīrus, bet jau šogad NBS interneta vietnē bija lasāms, ka Latvijā ir 6000 rezerves karavīru. Taču šovasar šis skaitlis mainījies uz 36 000.

NBS Apvienotā štāba Komunikācijas pārvaldē raidījums "Kas notiek Latvijā?" noskaidroja, ka "minētajā statistikā ietilpst 27 000 rezervisti ar militāro pieredzi, kas izgājuši obligāto militāro dienestu, savukārt 9000 ir rezerves karavīri "pēc obligātā militārā dienesta atcelšanas 2007. gadā un jaunas militārās pamatapmācības programmas ieviešanas".

Jāatzīmē gan, ka likums nodala rezervistus un rezerves karavīrus, neparedzot vienu kategoriju iekļaut otrā. NBS atbildē teikts, ka skaitļa izmaiņu iemesls esot plānošana "atbildīgo struktūru Latvijā un NATO ietvaros". Turklāt NBS uzsver, ka mobilizācijas gadījumā "kopumā šiem 36 000 rezerves karavīru nav nepieciešama ilgstoša iemaņu atjaunošanas apmācība".

Septiņos gados militārajās mācībās – 887 rezerves karavīri

Lai vērtētu, vai pēc būtības NBS ir spējuši seškārt pārsniegt aizpērn koncepcijā noteikto mērķi un kāda ir šo rezervju gatavība, raidījums "Kas notiek Latvijā?" uzdeva izvērstus papildjautājumus par rezerves karavīru struktūru un dalību militārajās mācībās.

Atbildes ļauj secināt, ka vidējais mācību dalībnieku skaits pēdējos septiņos gados būtiski nemainās.  Pirms gandrīz pieciem gadiem portāls "Delfi" atklāja,  ka pirmajos trijos gados, kopš ieviesta rezerves karavīru militāro iemaņu atjaunošana, mācībās tā īstenota tikai 357 no tobrīd uzskaitē ietvertajiem 7800 rezerves karavīriem jeb vidēji 119 gadā. Septiņu gadu dati liecina, ka kopumā mācībās piedalījušies 887 rezerves karavīri, tātad noapaļojot – vidēji 127 gadā. No tiem vairāk nekā divas trešdaļas ir karavīri, pārējie – virsnieki un instruktori. NBS nesniedz sīkākus datus par mācību ilgumiem.

Militārā dienesta likums nosaka: intervāls starp kārtējām militārajām mācībām, kurās iesaista rezerves karavīru, nav mazāks par četriem gadiem. NBS atbildē teikts, ka no pašreiz uzskaitē esošajiem nedaudz virs 9000 rezerves karavīriem 50% ir profesionālā dienesta karavīri, 49% – agrākie zemessargi un 1% – rezervistu apmācību pabeigušie pilsoņi.

Uz jautājumu, cik no pašreizējiem rezerves karavīriem pēdējo četru gadu laikā nav piedalījušies kārtējās militārajās mācībās, NBS atteicās atbildēt, atsaucoties uz likumu par valsts noslēpumu. Tāpat NBS nesniedza atbildi, cik daudzi rezerves karavīri ietilpst Mehanizētās kājnieku brigādes 3. kājnieku bataljonā – šo dalību nosaka publiskie aizsardzības politikas dokumenti. Taču, ņemot vērā atbildē atklāto, ka kopš 2018. gada rezerves karavīra statusu ieguvuši aptuveni 900 karavīri, bet uzskaitē esošo rezerves karavīru, kuri iepriekš dienējuši Zemessardzē, skaits katru gadu pieaug par aptuveni 500, ir pamats lēst, ka pēdējā četrgadē iemaņas neatjaunojušo skaits ir mērāms tūkstošos.

Kā izriet no NBS atbildes, turpmāk iecerēts palielināt ik gadu mācībās iesaistāmo rezerves karavīru skaitu – līdz aptuveni 300 gadā. NBS rezervju kopainā papildus būtu pieminami rezervisti, kuri pabeiguši brīvprātīgo militārās apmācības kursu, tomēr šie skaitļi nav iespaidīgi – aizvadītajos gados tie bijuši vien daži desmiti rezervistu gadā. Tikmēr kaimiņvalstīs, kā redzams šo valstu amatpersonu sniegtajā informācijā, no rezervēs iekļautajām personām mācībās iesaistāmo skaits jau ilggadēji mērāms tūkstošos ik gadu.

Lietuva: mācībās vidēji gadā 1200 no aktīvās rezerves, šogad 2617

Mūsu dienvidu kaimiņvalstī tiek lietoti jēdzieni "aktīvā rezerve", ko ātri var mobilizēt militāra konflikta gadījumā, un "sagatavotā rezerve". Lietuvas bruņoto spēku "StratCom" departamentā raidījums "Kas notiek Latvijā?" noskaidroja, ka  aktīvajā rezervē ir 28 000 cilvēku. Papildus tam  sagatavotās rezerves uzskaite sākta 1990. gadā, pēc neatkarības atjaunošanas, no nulles. Rezultātā tur ir aptuveni 109 000 šādu rezervistu.

Aktīvās rezerves karavīru skaits, kas katru gadu tiek apmācīti Lietuvā, ir mainīgs, bet kopš 2018. gada tie ir vidēji 1200 karavīri gadā. Savukārt šogad Ukrainas situācijas dēļ Lietuvas bruņotie spēki no aktīvās rezerves apmācījuši jau 2617 cilvēkus. Tātad – turpat deviņreiz vairāk nekā Latvijā plānotie 300. Jāatgādina, ka iedzīvotāju skaits Lietuvā ir aptuveni pusotru reizi lielāks nekā Latvijā.

Aktīvās rezerves karavīri Lietuvā parasti tiekot aicināti papildināt zināšanas un prasmes piecus gadus pēc dienesta, bet var būt arī izņēmumi. Savukārt pēc desmit gadu perioda aktīvā dienesta kareivis pārvietojams uz sagatavoto rezervi un vairs netiek aicināts uz mācībām.

Igaunija: apmācību saņēmuši 60 000, mācībās šogad 8295 rezervisti

Igaunijā saistībā ar bruņoto spēku rezervēm tiek lietots rezervistu jēdziens, paralēli uzturot mobilizācijas reģistru, kurā ietveri ap 230 000 cilvēku. Igaunijas aizsardzības spēku štāba Sabiedrisko attiecību nodaļas atbildē uz raidījuma "Kas notiek Latvijā?" jautājumiem teikts, ka vairāk kā 60 000 vīriešu un sieviešu saņēmuši militāro apmācību Igaunijas aizsardzības spēkos. Savukārt ikgadējais mācībās piedalījušos rezervistu skaits pēdējos astoņos gados svārstās no nepilniem trim līdz vairāk kā astoņiem tūkstošiem gadā, tostarp – arī šogad. Šajos skaitļos nav iekļauti brīvprātīgie.

Igauņu atbildē minēti arī daži piemēri – 2021. gadā uz ātrajām apmācībām izsaukti vairāk nekā 1600 rezervistu. Rezultātā nepilnu 48 stundu laikā tika izveidoti divi inženieru bataljoni un divas izlūku rotas. Šopavasar mācībās SIIL 2022 (Headgehog 2022) no vairāk nekā 15 000 dalībnieku gandrīz puse bija rezervisti.

Bruņoto spēku apjomi samērojami, kāpēc atšķiras mācības rezervēm?

Salīdzinājumā ar militāro mācību dalībnieku skaita atšķirībām, trīs Baltijas valstu aktīvā dienesta un brīvprātīgo kopskaits tik būtiski neatšķiras. Latvijā deklarēts, ka šobrīd ir 6700 profesionālā dienesta karavīru un 9500 zemessargu. Lietuvas armijas kopskaitu veido 11 453 personas profesionālajā militārajā dienestā, 3800 obligātā dienesta karavīri un 5261 brīvprātīgajos spēkos, kas pielīdzināmi Latvijas Zemessardzei.

Igaunijā nodalīts, ka 4000 cilvēku ir pastāvīgās gatavības struktūra – aktīvais dienests un daži civilā dienestā, ap 17 000 ir aizsardzības līgas brīvprātīgie, kas arī līdzīgi zemessargiem, kā arī nepilni 4000 obligātā dienesta karavīri dažādās gatavības pakāpēs, un vēl kā "papildu rezerve" tiek definēti 4000 rezervisti. Kopā – ap 29 tūkstošiem "ātras reaģēšanas gatavībā".

Kaut arī kvantitatīvi Latvijas skaitļi, kopā skaitot pēc pēdējiem labojumiem NBS mājaslapā, tagad izskatās salīdzinoši neslikti, atšķirības attiecībā uz rezervju apjomu un mācību dalībnieku skaitu ir būtiskas. Turklāt fakti neapstiprina Arta Pabrika versiju par kaimiņvalstu rezervju statistikas nekorektu salīdzināšanu. Lai kad un kā Latvija nonāktu līdz jaunam armijas rezervju papildinājumam, jauna Valsts aizsardzības dienesta vai citā formā, jautājums par Latvijas armijas jau esošo rezervju gatavības uzturēšanu paliek atklāts. Militārā dienesta likums noteic, ka "militāro mācību organizēšanu, to materiāltehnisko un finansiālo nodrošinājumu, kā arī rezerves karavīra visu veidu apgādi militāro mācību laikā nosaka aizsardzības ministrs".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt