Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs Uga Dumpis sacīja, ka viņam ir grūti analizēt kampaņas, kuras viņš nesaprot, taču infektologs pauda pārliecību, ka daudzie sociālajos tīklos pieejamie video klipi nesasniedza seniorus, kas bija galvenās un svarīgākās personas, līdz kurām šiem vēstījumiem bija jānonāk. Tam nepiekrita “Nord DDB Riga” direktors Andris Rubīns, kurš norādīja, ka, piemēram, Vaira Vīķe-Freiberga neapšaubāmi ir autoritāte senioriem.
Taču vienlaikus jāņem vērā, ka reklāma var vienīgi dot impulsu un iedrošināt, taču, “ja pēc tam tavs ģimenes ārsts tomēr saka – pagaidi, nesasteidz!”... Turklāt, pēc Rubīna teiktā, "mēs visi redzam, ka vienprātības nav ne autoritāšu, ne arī ministru un pat medicīnas darbinieku vidū. Līdz ar to cilvēkiem, kuri jau šaubās, šāds fons nepalīdz".
Ģimenes ārsts Ainis Dzalbs savukārt norāda, ka līgumus ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) ir pārtraukuši tikai četri ģimenes ārsti, kas nevēlējās iesaistīties pacientu vakcinēšanā pret Covid-19. To laiku un nervus, ko daļa viņa kolēģu ir ieguldījuši šajā procesā, nevar atsvērt ne ar kādiem tarifiem. Turklāt ar jauno gadu ģimenes ārsti ir atgriezušies pie pamata tarifiem. Papildus bonusu lietas, kas tika iedarbinātas tikai no 1. oktobra, kopš janvāra vairs nav aktuālas, turklāt tās bija piesaistītas tieši pirmajā un otrajām devām, kamēr pašlaik aktuālākas ir balstvakcīnas.
Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas vadītāja Eva Juhņēviča gan skaidroja, ka liels ir ģimenes ārstu skaits, kuri nav pret vakcināciju, bet kuri nav aktīvi iesaistījušies šajā procesā. Tas kļuva redzams rudenī, kad bija iespēja novērtēt ģimenes ārstu prakšu vakcinācijas aptveres. Ir arī ģimenes ārsti, kuri ne reizi nav piezvanījuši un parunājuši ar saviem pacientiem.
Ainis Dzalbs turpretim norādīja, ka vispār neredz pamatu sniegt šādus vērtējumus, ņemot vērā, ka visa vakcinācijas kampaņa līdz pat 1. oktobrim balstījās tikai uz brīvprātības principiem.
Turklāt liela daļa ģimenes ārstu ir senioru vecumā un no viņiem neviens nevar prasīt strādāt ilgas darba stundas visa gada garumā un realizēt valsts pasūtījumu. Ģimenes ārsts Ainis Dzalbs atgādināja, ka mums ir bijušas kampaņas, lielie vakcinācijas centri, taču atbildību mēs tagad prasām tikai no ģimenes ārstiem.
Runājot par iemesliem, kādēļ cilvēki nevēlas vakcinēties, Rīgas Stradiņa universitātes profesors Sergejs Kruks norādīja uz sociālās situācijas ietekmi uz vakcināciju. Pēc viņa teiktā, no tiem cilvēkiem, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nesaprot, kāpēc viņiem atteica dīkstāves vai kādu citu pabalstu, aptuveni trešā daļa tādu vai citu iemeslu dēļ nevēlas vakcinēties. Tā nav sakritība, tas zināmā mērā uzrāda saikni starp vakcīnskepticismu un neapmierinātību ar savu sociālo stāvokli. "Providus" veikto aptauju septembra datos ir redzams, kā cilvēki vērtē savu informētību, un tas ļoti vāji korelē ar viņu gatavību vakcinēties.
Informētība šajā gadījumā, protams, ir katra atsevišķa indivīda pašvērtējums.
Uz jautājumu, vai seniori aizvadītājā gadā ir pienācīgi uzrunāti, Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas vadītāja Eva Juhņēviča atbildēja apstiprinoši. Viņa norādīja, ka ir sūtītas gan vēstules, gan arī īsziņas, tomēr Juhņēvičai nācās atzīt, ka kampaņas organizatoriem līdz šim vēl nav bijuši pieejami visu par sešdesmit gadiem vecāko Latvijas iedzīvotāju tālruņa numuri. Šādu kontaktu bieži vien nav pat ģimenes ārstiem, turklāt ir arī seniori, kas pie viņiem nemaz nav reģistrējušies. Tā pašlaik ir liela problēma, kuru birojs cenšas risināt, it īpaši ņemot vērā faktu, ka tieši individuālā uzrunāšana un sadarbība ar ģimenes ārstu ir labākais līdzeklis senioru pārliecināšanai. Pārējai mērķauditorijas daļai ļoti svarīga ir precīza un savlaicīga informēšana, kā arī vakcinācijas pakalpojumu pieejamība. Kā vienu no būtiskākajiem faktoriem, kas lielā mērā bremzēja veiksmīgu vakcinācijas kampaņas īstenošanu Latvijā, Eva Juhņēviča minēja spēcīgo dezinformācijas ietekmi, kas sākotnēji nebija pienācīgi novērtēta.
KONTEKSTS:
Latvijā vakcinēšana pret Covid-19 sākta 2020. gada 28. decembrī, kā pirmos potējot lielo slimnīcu darbiniekus, bet vēlāk pakāpeniski tika atvērtas citas prioritāri vakcinējamo personu grupas. 2021. gada 3. aprīlī durvis vēra speciāli izveidotie liela mēroga vakcinācijas centri, jo Latvijas rīcībā pirmo reizi bija nonācis lielāks daudzums vakcīnu.
Kopš 3. maija Latvijā vakcīnu pret Covid-19 var saņemt ikviens pieaugušais, kurš to vēlas, kopš 17. maija – arī pusaudži no 16 gadu vecuma, bet no 2. jūnija – arī pusaudži vecumā no 12 līdz 15 gadiem. 16. decembrī Latvijā tika sākta 5-11 gadus vecu bērnu potēšana pret Covid-19.
Ievērojot Covid-19 vīrusa omikrona varianta straujo izplatību Eiropā un lai mazinātu plašas Covid-19 infekcijas izplatības risku Latvijā, Imunizācijas valsts padome ir saīsinājusi balstvakcinācijas saņemšanas intervālu – to var saņemt jau trīs mēnešus pēc primārās vakcinācijas pabeigšanas.
Līdz šim termiņš balstvakcīnas saņemšanai bija 5 līdz 6 mēneši atkarībā no sākotnējās vakcīnas veida.
Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā 2021. gada jūlija sākumā provizoriski bija 1 882 200 iedzīvotāju, tātad līdz šim kopumā vismaz pirmo poti vai J&J vakcīnu pret Covid-19 saņēmuši 70,04% iedzīvotāju, bet vakcinācijas procesu noslēguši 67,38% iedzīvotāju. Līdz 7.janvārim balstvakcīnu Latvijā saņēmuši 30,1% no 941 000 iedzīvotāju, kas ir tiesīgi to saņemt.
Balstvakcinācijas aptvere visu iedzīvotāju vidū ir sasniegusi 15,46%, vakcīnas papildu devu saņemot 291 184 cilvēkiem.
