"Pat ja ilgtermiņā ir tās īstās domas, tad nav neviens… un īstenībā vajadzētu kādu katras partijas iekšienē, kurš pieskata, ka biškīt padomājam arī par to nākotni. Tas nenāks pats par sevi," tā Austers.
Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela piebilst – politiskais cikliskums, kad ik pēc četriem gadiem politiķiem no jauna jāsacenšas par vēlētāju balsīm, ir par īsu, lai varētu novērtēt reformu rezultātu:
"Nozarēm, kas ir ļoti inertas – tajā skaitā arī izglītības nozare, tajā skaitā arī veselības nozare un visas citas pārējās, tās reformas nedod rezultātu uzreiz."
"Tur vienmēr ir tā māka izbalansēt starp to neofiliju, kas liek nemitīgi skriet uz priekšu un neofobiju, un visu laiku palikt kaut kur pa vidu," teica Muktupāvela. Austers vēl piebilst – vairums cilvēku pēc savas dabas drīzāk ir neofobi (proti, piesardzīgi izturas pret būtiskām pārmaiņām – red.).
Jau vēstīts, ka šā gada 1. novembrī, uzrunājot 14. Saeimas deputātus, Valsts prezidents Egils Levits pauda, ka šai jābūt reformu Saeimai, bet valdībai – reformu valdībai. Jau tūlīt pēc vēlēšanām Levits pavēstīja, ka no nākamās valdības veidotājiem vēl pirms premjerministra nominēšanas sagaida reformu plānus.
"Es domāju, ka psiholoģiski nav pareizi, ka stratēģija tiek definēta, kā novērst atpalicību. Tā nedrīkst runāt, tāpat kā bērnam nedrīkst teikt: nedari to. Ir jārunā: dari šādi," sprieda "Accenture Baltics" vadītājs Maksims Jegorovs.
