Šajā priekšvēlēšanu periodā Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") nav piedalījies ReTV rīkotajās un Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) atbalstītajās premjera kandidātu debatēs, un tāpat viņa pārstāvētā partija ir atteikusi premjera dalību priekšvēlēšanu raidījumu cikla "Izvēlies nākotni!" ietvaros notiekošajā populārāko politisko partiju izvirzīto Ministru prezidenta amata kandidātu un partiju līderu interviju ciklā, lai gan viņam bija piedāvāta iespēja izvēlēties datumu mēneša ietvaros, trešdienas, 7. septembra, diskusijā "Kas notiek Latvijā?" atklāja tās vadītājs Jānis Domburs. Raidījuma viesi, lūgti vērtēt šādu rīcību, atzina, ka tā īsteni neatbilst demokrātijas principiem.
"Ja mēs paskatāmies prezidenta vēlēšanas Amerikā, arī tur blakus stāv cilvēki, kas būtu gatavi viens otru nožņaugt, bet viņi [uz debatēm] nāk," situāciju raksturoja publicists Māris Zanders. Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka pieļāva iespēju, ka tā varētu būt apzināta komunikācijas stratēģija, piemēram, partijas "Vienotība" vadītājs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") nāk visur un runā par visu, kamēr finanšu ministrs Jānis Reirs ēnu ekonomikas konferencēs nekad nav piedalījies.
"Nenāk ne sitams, nevar dabūt!" sacīja Arnis Sauka.
Dabas aizsardzības organizāciju iniciatīvas ""Zaļais barometrs" koordinatore, politikas zinātnes doktore Baiba Vitajevska-Baltvilka bilda, ka būtu interesanti uzzināt iemeslus, uz ko Jānis Domburs atbildēja, ka "viņš vienmēr ir aizņemts", lai gan ir aicināts daudzkārt.
"Man liekas, ka viņiem no reklāmas kampaņas viedokļa ir tāda taktika – davai, labāk neko nedarām, mums šobrīd reitingi ir labi un vienkārši neaiztiekam, ja aiztiksim, var sanākt sliktāk,"
šādi "Jaunās Vienotības" rīcību skaidroja aktieris, "Politiķu cepiena" dalībnieks sarunu festivālā "Lampa" Jānis Kronis.
"Reiru toč nesūtam nekur, jo to ienīst visi; es ļoti gaidu [kas notiks], ja Reirs tiks ievēlēts, – jebkurā gadījumā Ašeradens "Krustpunktā" pateica, ka viņi ņems vērā svītrojumus un plusiņus, – es gaidu, ko "Jaunā Vienotība" darīs ar Reiru, jo skaidrs, ka viņš varētu būt viens no tiem, kurš saņems ļoti daudz svītrojumu".
Arnis Sauka savukārt pieļāva, ka nākamajā Saeimas sasaukumā, kad daudz kas būs jāoptimizē, varētu būt Reira "uzplaukuma brīdis" un iespēja sevi parādīt no labās puses.
"Viņš, manuprāt, nav uz izaugsmi orientēts cilvēks, bet tur, kur ir jāoptimizē, viņš var būt labākā vieta. Pilnīgi nopietni, un tā ir laba īpašība!" uzsvēra Arnis Sauka.
Gan Arnis Sauka, gan arī Māris Zanders bija vienisprātis, ka vairīšanās no debatēm nav demokrātijas pazīme. Domnīcas "Providus" direktore, interaktīvā testa "Partiju šķirotava" veidotāja Iveta Kažoka gan iebilda, ka politiķiem nav jāiet uz pilnīgi visām debatēm, bet, protams, ja politiķis neiet uz centrālajām debatēm, viņš ļoti riskē, it īpaši, ja pārējie konkurenti to izmanto.
"Tas ir stāsts par elektorātu. Ja viņa elektorāts neprasa, lai viņš ietu uz debatēm, jo uzskata, ka viss ir kārtībā, tad jau tai partijai nav ko zaudēt,"
tā Kariņa rīcību vērtēja advokāts Artūrs Caics. Viņš norādīja, ka partijas vienmēr vadās pēc tā, ko grib viņu potenciālais elektorāts. "Bet neaizmirstam arī mediju lomu, kas ir tas centrālais un kas necentrālais, jo, piemēram, sociālajos medijos mēs arī pieminētos kandidātus redzam ļoti aktīvi, arī Reira kungu, tur tu daudz vairāk vari kontrolēt to ziņu," sacīja Arnis Sauka. Uz iebildi, ka šajā formātā neviens neuzdod jautājumus, viņš norādīja, ka tādējādi mērķis tiek sasniegts bez lieka riska.
Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) aicinājusi Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu ("Jaunā Vienotība") neizvairīties no piedalīšanās priekšvēlēšanu debatēs un citos mediju diskusiju raidījumos. Atteikumus saņēmuši dažādi mediji un raidījumi, tostarp Latvijas Televīzijas raidījums "Kas notiek Latvijā?", debašu cikls "Izvēlies nākotni!" un raidījums "Aizliegtais paņēmiens", TV3 raidījums "Nekā personīga", portāls "Delfi", portāls "Tvnet", "Re:TV", Latvijas Radio un citi.
"Īpaši uzkrītoša izvairīšanās ir kļuvusi priekšvēlēšanu debašu laikā, kur diskusijām regulāri tiek virzīti citi viņa partijas pārstāvji, lai gan jautājumi skar viņa atbildības jomu un ir uzdodami partijas izvirzītajam premjerministra kandidātam," teikts LŽA paziņojumā.
LŽA uzskata, ka premjera selektīvā pieeja, kuros raidījumos un pie kuriem žurnālistiem ierasties, neļauj uzdot viņam būtiskus jautājumus par valdības darbu, atbildību un lēmumiem un noskaidrot valdības vadītāja viedokli.
"Tas liek domāt, ka premjers izvairās no pienākuma atbildēt par savu darbu un arī informēt sabiedrību, nodrošinot atklātas sarunas iespēju," norāda LŽA.
Piektdien, 9. septembrī, preses konferencē pēc tikšanās ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā (FICIL) premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") paziņoja, ka plāno apmeklēt priekšvēlēšanu diskusijas un raidījumus.
Raidījums "Kas notiek Latvijā?" vērš uzmanību uz to, ka premjera atteikumi piedalīties raidījumos un diskusijās iepriekš saņemti ne vien attiecībā uz līdzdalību intervijā cikla "Izvēlies nākotni!" ietvaros, bet arīdzan uz aicinājumiem piedalīties raidījumos par Covid-19 krīzes pārvaldību un saistībā ar Krievijas karu pret Ukrainu. Šo raidījumu temati aptvēra plašu spektru – no starptautiskās politikas līdz enerģētikai. Šādi atteikumi liedz atklātās intervijās un diskusijās nodrošināt sabiedrībai iespēju kritiski izvērtēt valdības un tās vadītāja darbu. Piedalīšanās debatēs ir sabiedrības interesēs un ir viens no demokrātijas pamatprincipiem.
