Eiropas lielvaras jūlijā nedeva Ukrainai nekādus jaunus militārus solījumus, liecina Ķīles Pasaules ekonomikas institūta dati. Tas nozīmē, ka visu jūliju sešas lielākās Eiropas valstis nepiedāvāja Ukrainai jaunas "divpusējas militāras saistības". Jūlijs ir pirmais šāds mēnesis kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā februārī. Institūts visā kara laikā ir uzturējis Ukrainai sūtītā atbalsta izsekotāja mehānismu.
Komentējot Ķīles Pasaules ekonomikas institūta datus, militārā bloga "varabungas.camp" autors Mārtiņš Vērdiņš norādīja, ka būtiski ir, kā valdības reaģē uz savu izlūkdienestu informāciju. Pēc militārā eksperta teiktā, kad valdības šo informāciju sāk sniegt publiski, tā jau kādu laiku ir zināma. "Tas nozīmē, ka valdības šo informāciju saņēma krietni iepriekš un pēc tam nolēma izplatīt tālāk. Tas savukārt nozīmē, ka priekšdarbus varēja sākt jau tad, kad valdības saņēma savus izlūkdienesta ziņojumus par to, kas varētu notikt," piebilda Vērdiņš.
Vērdiņa argumentu ilustrē Amerikas Savienotās Valstis (ASV) un Vācija, kas, atzīmējot pusgadu kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, vēstījušas, ka tomēr plāno sniegt papildu militāro palīdzību Ukrainai. Vācijas kanclers Olafs Šolcs paziņojis, ka Vācija ir gatava 2023. gadā Ukrainai nosūtīt ieročus vairāk nekā 500 miljonu eiro vērtībā. Tikmēr šonedēļ izziņotā ASV militārā palīdzība – trīs miljardu dolāru vērtībā – būs lielākā militārās palīdzības pakete Ukrainai kopš kara sākuma, un par šiem līdzekļiem plānots piegādāt bruņojumu un veikt karavīru apmācību.
Savukārt Ķīles Pasaules ekonomikas institūta dati, kas attiecas uz Apvienoto Karalisti, Franciju, Vāciju, Spāniju, Itāliju un Poliju, kopumā ilustrē argumentu, ko Ukrainas militārpersonas un politiķi ir vairākkārt pauduši, proti – lielākās Eiropas lielvaras neseko vai nespēj sekot militārajai palīdzībai, ko Ukrainai sniedz ASV. Latvija šajā mērījumā pēc kara sākuma līdz augusta sākumam bija sniegusi Ukrainai otro lielāko palīdzību pēc Igaunijas (% no IKP).
Uz jautājumu, kāpēc jūlijā Eiropas valstis nenāca palīgā Ukrainai, Rinkēvičs raidījumā atbildēja, ka ļoti daudz esot sasolīts un daudz kas no tā Ukrainā jau esot nogādāts. Vienlaikus ministrs uzsvēra, ka galvenā problēma esot ieroču piegādes. "Tā lielākā nelaime ir, ka mēs dzirdam to milzīgi skaisto paziņojumu – tūlīt sūtīsim. Starp brīdi, kad ir paziņojums un kad tas nonāk, paiet kaut kāds laiks," atzina ministrs. Rinkēvičs piebilda, ka augustā piegādes esot atsākušās.
Eiropas Savienība jau maijā mudināja dalībvalstis ātri papildināt izsmeltos munīcijas un militārā aprīkojuma krājumus, kā arī piedāvāja finansiālus stimulus tiem, kas vēlas sadarboties, lai aizstātu Ukrainai nosūtītos materiālus. Tikmēr, piemēram, Vācijā diskusija par ieroču piegādēm Ukrainai šonedēļ atkal uzvirmojusi, Vācijas ārlietu ministrei Annalēnai Bērbokai brīdinot, ka Berlīnes ieroču krājumi ir izsmelti. Bērboka 24. augustā paziņoja, ka Vācija nespēj darīt vairāk, lai nekavējoties piegādātu Ukrainai ieročus. Arī ASV Aizsardzības departaments, kas savās noliktavās uztur un remontē ieroču sistēmas un aprīkojumu, jau maijā atklājis, ka šo objektu sliktais stāvoklis samazinājis to veiktspēju, palielinājis izmaksas un kavē militāro gatavību.
