“Mēs nedzīvojam uz vientuļas salas okeāna vidū. Mums blakus ir Igaunija, mums blakus ir Lietuva, cilvēki apmainās, brauc šurpu turpu,” pauda satiksmes ministrs.
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis lēš, ka mājsēdes laikā un arī pēc tās Latvijā noteikto ierobežojumu dēļ daudzi iedzīvotāji devušies iepirkties vai atpūsties uz kaimiņvalstīm, tādēļ, viņaprāt, nosakot ierobežojumus, tajā skaitā saistībā ar bažām par Covid-19 vīrusa omikrona paveida izplatību, būtu jāgādā, lai Baltijas valstīs noteikto ierobežojumu apjoms būtu pēc iespējas līdzīgāks.
“Nervozitāte un šo noteikumu neievērošana ir zināmā mērā atspēle. Ja viņš redz, ka Igaunijā vai Lietuvā ir kaut kas vairāk atļauts, tad viņš arī kaut kādā mērā šo netikumu, no Latvijas mēroga skatoties, pārnes uz šejieni.”
Naglis arī atgādināja, ka, atšķirībā no Latvijas, Covid-19 sertifikāti, kurus var izmantot, piemēram, lai apmeklētu tirdzniecības centrus, Lietuvā iedzīvotājiem bija pieejami, arī pamatojoties uz negatīvu Covid-19 testu vai analīzēm, kas apliecina Covid-19 antivielu esamību pēc izslimošanas.
Iepazīstoties ar datiem par Covid-19 infekcijas izplatību trijās Baltijas valstīs – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – redzams, ka, neraugoties uz to, ka katrā no valstīm noteiktais ierobežojumu apjoms ir visnotaļ atšķirīgs, taču tendences ir visnotaļ līdzīgas. Proti, saslimstības “pīķis” šoruden tika sasniegts oktobra nogalē un novembra sākumā, kad Latvijā, atšķirībā no kaimiņvalstīm, uz vairākām nedēļām tika ieviesta tā dēvētā “stingrā mājsēde”. Pēc tam infekcijas izplatība ievērojami samazinājusies, taču arvien ir visai augsta.
Jāatzīmē gan, ka šobrīd Igaunijā, atšķirībā no Latvijas, jau konstatēta plaša Covid-19 omikrona paveida izplatība. Ja Latvijā līdz šim konstatēto omikrona paveida izraisīto saslimšanu skaits vēl nav sasniedzis pat simtu, tad Igaunijā, saskaņā ar mediju sniegto informāciju, līdz 23. decembrim konstatēti jau 830 omikrona paveida gadījumi. Šonedēļ, atsaucoties tieši uz Igaunijas piemēru, valdība nolēma uz Vecgada nakti atcelt patlaban noteiktos ierobežojumus, kas paģēr kafejnīcām un restorāniem savu darbu beigt 23.00. Bažas par šādu lēmumu pauduši sabiedrības veselības speciālisti.
Epidemiologs Ņikita Trojanskis diskusijā vērsa uzmanību vēl uz kādu aspektu, proti, atbilstoši Zviedrijas epidemiologu vērtējumam, dažādās valstīs atšķiras dažādu ierobežojumu ietekme uz infekcijas izplatību. “Piemēram, sākumskolas ierobežošana Latvijā strādā atšķirīgi no tā, kā sākumskolas ierobežošana strādā Ziemeļvalstīs – Somijā un Zviedrijā. Pie mums tas ir nedaudz efektīvāk. Ieteikšana cilvēkiem strādāt no mājām Zviedrijā strādā ļoti efektīvi,” klāstīja Trojanskis. Viņa sagatavotās prognozes, ar kurām otrdien tika iepazīstināta valdība, liecina, ka, izplatoties Covid-19 omikrona paveidam, infekcijas izplatība Latvijā var sasniegt vēl nepieredzēti milzīgus apmērus.
Tikmēr Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātniskais asistents Ņikita Zrelovs, piekrītot Trojanska paustajām bažām, ka ierobežojumu atvieglošana notikusi pārlieku strauji, uzsvēra, ka par “atvēršanu” varēs runāt tad, kad lielāka daļa iedzīvotāju būs pabeiguši balstvakcināciju pret Covid-19. “Omikrons no iepriekšējās imunitātes īpaši nebaidās. Viņš inficē imunizētos – gan naturālā veidā kā Āfrikā viņš inficē tos, kas ir pārslimojuši ar vairākiem iespējamiem variantiem. Viņš inficē vakcinētos, kuri ir saņēmuši divas devas,” brīdināja Zrelovs.
Latvijā gan arvien turpina pastāvēt vairāki epidemioloģiskās drošības režīmi. Saņemt pakalpojumus “zaļajā režīmā”, piemēram, iepirkties lielajos tirdzniecības centros vai ieturēt maltītes restorānos arvien var tie iedzīvotāji, kas ir vakcinēti pret Covid-19 vai pārslimojuši šo kaiti.
