Pērn priekšvēlēšanu karstumā pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā paredz, ka atsevišķai grupai Krievijas Federācijas pilsoņu, kuri Latvijā uzturas ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujām, līdz 1. septembrim jāizpilda vairākas prasības, tostarp daļai šādu ļaužu, kas ir vecumā no 15 līdz 75 gadiem, jānokārto valodas eksāmens. Ja jaunās prasības netiks pildītas vai drošības dienesti sniegs negatīvus atzinumus par šiem cilvēkiem, viņiem Latvija būs jāpamet. Likums ļaus prasīt pagarināt tiesības dzīvot Latvijā, piemēram, uz ģimenes apvienošanas pamata.
Tagad ir izcēlusies nesaprašanās starp iekšlietu ministru Kučinski, kurš vēlas prasības mīkstināt, neliekot visiem, uz kuriem tās attiecas, vienlaicīgi tās izpildīt šoruden, un Nacionālo apvienību, kura uzskata, ka Latvijā dzīvojošajiem krieviem jau ilgi ir izrādīta pretimnākšana.
Piemēram, Kučinskis bažījas par izraidīšanas mehānismu, norādot, ka "šāds mehānisms mums varētu būt, es pat gribētu teikt, gan neizpildāms, gan traucēt mūsu reputācijai". Raidījuma vadītājs Jānis Domburs jautāja ministram, kas viņam nav skaidrs? Imigrācijas likums nosaka, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, konstatējot, ka cilvēkam nav likumiska pamata uzturēties Latvijā, izdod izraidīšanas rīkojumu, kurš konkrētā termiņā jāizpilda, valsti atstājot. Ja tas netiek darīts, tad cilvēku izraida. "Man nav skaidrs mehānisms, kā mēs dabūsim projām tos, kuri neiet projam," atbildēja Kučinskis. Ministrs uzskata, ka likumā nav atrunāta šī procedūra, atsaucoties uz gadījumiem, kad Krievijas robežsardze nepieņēma atpakaļ nelegālos robežas šķērsotājus no Vjetnamas, kuri Latvijā bija ienākušu caur "zaļo robežu" no Krievijas. Jānis Dombrava no Nacionālās apvienības uzskata, ka šie nav salīdzināmi gadījumi, jo tagad ir runa par Krievijas pilsoņiem, kuri dosies uz savu valsti.
Šāda, iespējams, masveida izraidīšana var ietekmēt arī Latvijas tēlu. Kučinskis domā, ka Eiropā nevarēsim šādu rīcību paskaidrot, sakot, ka Nacionālās apvienības kolēģis minējis vēsturē vienu šādu precedentu – 1946. gadu Čehoslovākijā. Dombrava gan oponēja, ka arī šobrīd ir daudz tādu gadījumu, piemēram, Francija izraida Āfrikas valstu pilsoņus, ja tie tur uzturas nelikumīgi.
Dombrava arī minēja, ka joprojām, arī pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā, Latvijā uzturas nelojāli, Krievijas agresiju atbalstoši cilvēki. Kučinskis gan domā, ka šos jautājumus jau risina Valsts drošības dienests (VDD), kurš, ja tā redzeslokā nonāk šādi likumu neievērojoši cilvēki, rīkojas un sauc viņus pie atbildības. Tiesa, statistika rāda, ka uz VDD atzinumu pamata anulēto temiņuzturēšanās un pastāvīgās uzturēšanas atļauju, ja salīdzina laiku pirms kara Ukrainā un pēc, skaita pieaugums ir neliels.
