"Kādai jābūt 14. Saeimai?" – Zaļo un zemnieku savienība

Armands Krauze, Uldis Augulis, Daiga Mieriņa, Kristīne Lemberga, Viktors Valainis

Jānis Domburs 20.maijs, piektdiena 12:00

Naglis par Covid-19 ierobežojumiem: Mēs investējam «airBaltic», bet pasažierus atdodam Lietuvai

Latvijas viesmīlības un tūrisma nozare Covid-19 ierobežojumu dēļ nav spējīga konkurēt ar Lietuvu un Igauniju, kur attiecīgā politika ir izsvērtāka un saprātīgāka. Turklāt neraugoties uz to, ka Latvija aktīvi iegulda līdzekļus "airBaltic", kamiņvalsts Lietuvas lidostu kopējais apkalpoto pasažieru skaits ir lielāks nekā Rīgas lidostā, kā pēdējos 30 gados vēl nekad nav bijis, to raidījumā “Kas notiek Latvijā?” sacīja Latvijas Viesnīcu un tūrisma asociācijas vadītājs Jānis Naglis.

Latvija ir vienīgā no Eiropas Savienības valstīm, kurā kritums tūrisma nozarē 2021. gadā bija vēl lielāks nekā pandēmijas sākumā – 2020. gadā. Tam par iemeslu ir nekonsekventā valdības politika, kuras rezultātā Lietuva un Igaunija šīs jomas darbībā mums ir tālu aizsteigušās priekšā.  Uz kaimiņvalstīm latvieši tagad dodas gan sportot, gan arī atpūsties, kamēr pašmāju viesnīcniekiem jāklauvē pie aizslēgtām durvīm, jo komunikācija ar ministrijām nav devusi gaidīto atbalstu, raidījumā “Kas notiek Latvijā?” skaidroja Jānis Naglis. Pēc viņa teiktā,

“mēs galīgi nebūtu nākuši risināt šīs problēmas publiskā vidē”, bet pieprasījums [pēc Finanšu un veselības ministru demisijas] radās tādēļ, ka uz aicinājumiem tikties  un izskatīt sagatavotos priekšlikumus nav bijusi nekāda reakcija.

Tikmēr finanšu ministra padomniece Karīna Ploka norādīja, ka ministrija jau kopš pandēmijas sākuma daudz runājusi ar nozarēm gan Reira grupā, gan arī ārpus tās. Šo sarunu rezultātā ir izveidotas pat atsevišķas atbalsta programmas, piemēram, skaistumkopšanas nozarei, un arī tūrismam bija speciāla atbalsta programma. Savukārt Jānis Naglis skaidroja, ka viesnīcas nevar strādāt, jo ienākošā tūrisma nav, tādēļ jau četrus vai piecus mēnešus kopā ar Ekonomikas ministriju veidoti priekšlikumi atbalstam, vadoties no viesnīcu platības. Tomēr jautājums Reira grupā līdz izskatīšanai tā arī nav nonācis, jo pazudis no darba kartības vēl kaut kur pusceļā. Karīna Ploka gan uzsver, ka iepriekšējās vienošanās paredz šādus jautājumus virzīt uz Ministru kabinetu vai sadarbības sanāksmi, jo piedāvājums, ko bija sagatavojusi Ekonomikas ministrija, bija ārpus Reira grupas mandāta.

Pēc finanšu ministra padomnieces teiktā, tie atbalsta pasākumi, kas Latvijā krīzes pārvarēšanā ir bijuši, ir bijuši ļoti ātri, pat ātrāki nekā citām valstīm, un ļoti plaši. Tam gan nepiekrita Latvijas Veselības un fitnesa asociācijas dibinātājs Gints Kuzņecovs, kurš norādīja, ka atbalsts, ko nozare saņēma par janvāri, februāri un martu, reāli tika saņemts oktobrī. Šāda kavēšanās, pēc Kuzņecova teiktā, esot saistīta ar to, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai trūka kapacitātes to apstrādāt.

Arī pašlaik pastāv bažas par nākamo atbalsta posmu.

Veselības un fitnesa asociācijas pārstāvis norādīja, ka viņa nozare bija slēgta astoņus mēnešus, bet, ja salīdzina ar Lietuvu un Igauniju, var redzēt, ka tur, piemēram, nav 15 kvadrātmetru ierobežojuma prasības vienam cilvēkam, bet gan pastāv 1000 cilvēku ierobežojums iekštelpām. Citās Eiropas valstīs mēdz būt arī platības ierobežojums uz vienu cilvēku, taču sporta zāļu darbība netiek pārtraukta uz ilgu laiku, bet gan uz īsākiem periodiem.  Gan Latvijā, gan arī Igaunijā fitnesa centros var iekļūt tikai ar Covid-19 sertifikātu, taču Igaunijā nav ne platības, ne arī darba laika ierobežojumu.

Kaimiņvalstis kā piemēru raidījumā “Kas notiek Latvijā?” minēja arī Latvijas Viesnīcu un tūrisma asociācijas prezidents Jānis Naglis. Pēc viņa teiktā, premjeram Krišjānim Kariņam ļoti patīk runāt par ieradumu maiņu un spēju pielāgoties.

Naglis ar ironiju norādīja, ka Latvijas pilsoņiem ir vesela virkne ieradumu, kas tagad mainījušies. Piemēram, korporatīvo pasākumu organizēšana Lietuvā un Igaunijā.

Kaut arī autobusam papildus jātērē vēl kādi 100 eiro, šāds pasākums var notikt.  Arī sporta klubi un komandas savas treniņnometnes var rīkot Lietuvā un Igaunijā, bet Latvijā attiecīgā nozare ir zaudējusi naudu. Ja iepriekš viesmīlības nozare valsts ārējā tirdzniecības bilancē “saražoja” vienu miljardu eiro, tad “tagad esam nobraukuši uz kādiem 100 miljoniem”. Vienlaikus mēs investējam Latvijas nacionālajā aviokompānijā “airBaltic”, bet ierobežojumus atstājam krietni striktākus, nekā tas ir Lietuvā un Igaunijā. Rezultātā kopējais Lietuvas lidostu apkalpotais pasažieru skaits ir lielāks nekā Rīgas lidostā, kas, pēc Jāņa Nagļa teiktā, tā neesot bijis pēdējos 30 gadus.

Jānis Naglis arī skaidroja, ka uz Igauniju daudz aktīvāk brauc cilvēki no Krievijas, jo tur “ielaiž arī ar “Sputnik” vakcinētos”. Šī kārtība gan attiecas tieši uz pašu iebraukšanas procedūru, jo ar “Sputnik” vakcinētie tūristi ir atbrīvoti no karantīnas un papildu testēšanas. Igaunijā apstiprinātajiem Covid-19 sertifikātiem līdzvērtīgu statusu ar Krievijā ražoto vakcīnu vakcinētie neiegūst.

KONTEKSTS:

Desmit Latvijas tūrisma, viesu izmitināšanas un ēdināšanas, skaistumkopšanas un sporta nozares asociācijas aicina atkāpties finanšu ministru Jāni Reiru ("Jaunā Vienotība") un veselības ministru Danielu Pavļutu ("Attīstībai/Par!"), kas pilnībā ir zaudējuši uzņēmēju uzticību, informēja uzņēmēju pārstāve Evija Ansonska. Vēstule ar demisijas pieprasījumu nosūtīta Valsts prezidentam, premjeram un ministriem, kā arī visām Saeimas frakcijām un deputātiem, – ar lūgumu rosināt uzticības balsojumu. 

Vēstulē nozares organizācijas norāda, ka dažādu tautsaimniecības sektoru 2021. gada salīdzinoši vājie rādītāji skaidri apliecina, ka iemesls nav Latvijas uzņēmēju neprasme strādāt vai pielāgoties situācijai. Iemesli ir neprognozējamie, nepamatotie un ilglaicīgie ierobežojumi, kas tieši ietekmē uzņēmumu maksātspēju un likviditāti.

Nozare vēstulē atkārtoti uzsver, ka augsto energoresursu izmaksu rezultātā 85% aptaujāto uzņēmēju izdevumi par gāzi, elektrību un apkuri ir pieauguši 3–8 reizes, bet nozares sagatavotais un ekonomiski pamatotais atbalsta aprēķins valdībā netiek ņemts vērā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt