Kas notiek ar ekonomisko sadarbību ar agresorvalstīm un mangāna rūdas tranzītu?

Zanda Kalniņa-Lukaševica, Armands Krauze, Ģirts Dubkēvičs, Edvards Smiltēns, Jānis Taukačs, Jānis Endziņš, Rinalds Pļavnieks, Jānis Kasalis

Jānis Domburs 20.marts, trešdiena 21:15

«Ministru biedra» iedēstīšana un «politiķu pārošanās» – kā partijas un prezidents darina jauno koalīciju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Valsts prezidenta Egila Levita  piedāvātās ministra biedra institūcijas izveide, kas šķiet tīkama "Apvienotajam sarakstam", var radīt apjukumu ierēdņos, it īpaši, ja ministrs un viņa biedrs pārstāv dažādas partijas, diskusijā "Kas notiek Latvijā?" sacīja  zvērināts advokāts, konstitucionālo un valsts tiesību lietpratējs Edgars Pastars. "Apvienotā saraksta" (AS) Saeimas deputāts Māris Kučinskis otrdien LTV "Rīta panorāmā" sacīja, ka pirms koalīcijas izveidošanas AS grib redzēt nākamā gada valsts budžeta projektu ar lielāku detalizāciju. Viņaprāt, sarunas noritētu raitāk, ja prezidents būtu oficiāli nominējis jaunās valdības vadītāju.

Runājot par ministra biedra institūcijas ieviešanu, konstitucionālo tiesību eksperts Pastars norādīja, ka idejas ir interesantas, taču viņam ir aizdomas, ka tās tiek ieviestas bez izvērtējuma. Pēc viņa domām, valsts pārvaldē nevar tik vienkārši kaut ko iedēstīt. Ir jāsaprot, kādas būs šī ministra biedra funkcijas visā valsts pārvaldes aparātā.

"Vai viņš var dot rīkojumu [ministrijas] valsts sekretāram, kādas pilnvaras viņš var pārņemt, tur ir daudz detaļu jautājumu."

"Protams, ministru biedri varētu būt, nevarētu teikt, ka viņi principā būtu kaut kas greizs vai nepareizs, bet, ja viņi būs Saeimā neapstiprināti, kā, visticamāk, arī būs, tad jāņem vērā, ka tie, kas būs neapstiprināti, viņi jau pēc būtības būs vēl viens ministra biroja darbinieks tikai ar lielāku titulu".  

"Protams, ka šajās konkrētajās sarunās tajā stadijā, kur mēs esam, tā ir tikai un vienīgi politiska cena par vienošanos, un tāpēc arī saku – mēs esam gatavi to cenu maksāt, lai būtu vienošanās, lai būtu rīcībspējīga valdība", situāciju skaidroja partijas "Vienotība" valdes locekle, 14. Saeimas deputāte Inese Lībiņa-Egnere ("Jaunā Vienotība").

Taču pēc viņas teiktā, lai valsts pārvaldē šis konkrētais institūts darbotos, tam tik tiešām ir jābūt gan ar funkcijām un izvērtējumu, gan arī likums ir jāgroza. Pirms valdības apstiprināšanas tas būtu nopietns likumdošanas darbs, lai tas varētu ritēt uz priekšu. Inese Lībiņa-Egnere (JV) pauda uzskatu, ka šī ministru biedra institūcija varētu labi strādāt.

Arī "Apvienotā saraksta" valdes loceklis, 14. Saeimas deputāts Māris Kučinskis aizstāvēja ministru biedra institūcijas izveidi, sakot, ka ārpus Latvijas, piemēram, parlamentārā sekretāra statuss citu valstu politiķiem nav saprotams. "Citās valstīs tas ir kā viceministrs, un nosaukumā dažreiz ir jēga".

Turpretim Edgars Pastars pauda, ka viņš šādā situācijā kaut ko mēģinātu uzbūvēt uz parlamentāro sekretāru bāzes, turklāt saglabājot līdzšinējo praksi, kad gan parlamentārais sekretārs, gan arī ministrs pārstāv vienu politisko spēku.

"Es viņus stiprinātu Saeimā un dotu vēl lielākas pilnvaras. Un neveidotu jaunus veidojumus, jo tad to kungu tam ierēdnim kļūst arvien vairāk."

Pēc Pastara domām, pašlaik var rasties iespaids, ka Valsts prezidents Egils Levits nav īsti pārliecināts par [formāli vēl nenosauktā] Ministru prezidenta amata kandidāta spējām izveidot valdību un "tā pauze ir nedaudz par ilgu". Viss pārējais sarunās – kurš kuram ko sūta, kādus termiņus uzliek, – tas ir normāls, es teiktu, "politiķu pārošanās" process politiskajā pavasarī. Viņš uzskata, ka brīdī, kad memorands tika parakstīts, prezidentam bija pamats dot nomināciju Ministru prezidenta amata kandidātam.

Prezidenta ieturēto pauzi eksperts skaidroja ar Egila Levita, iespējams, vēlmi ilgāk palikt iesaistītam valdības veidošanā.

"Man šķiet, ka prezidentiem droši vien kādreiz rūgtuma sajūta paliek, kad tu esi nominējis premjeru, un tad viņš to funkciju ir izpildījis, bet tālāk jau ar prezidentu neviens nerunā sevišķi daudz, viņu var ignorēt. Un tev nav iespēju vēlāk pateikt – es tā vairs negribu, man nepatīk, kā jūs strādājat, kā jūs dzīvojat, tad viņi saka – paldies, jūsu nominācija ir iedota, visu gaišu, dzīvojiet savā pilī!".

Valsts prezidenta uzstādījumu – vispirms sākt darbu pie deklarācijas, pavirzīties ar tās izstrādi uz priekšu un tikai pēc tam nominēt premjeru, Edgars Pastars pilnībā nenoliedza kā iespējamu, taču tā, pēc viņa domām, zināmā mērā ir saskaitāmo apmainīšana vietām.

"Kad mēs rakstījām Ministru kabineta iekārtas likumu, tātad maza darba grupiņa, tā loģika bija domāt, ka tā visa deklarācijas gatavošana, viss tas smalkākais darbs ir veidots pēc nominācijas. Tur pat ir speciāls atbalsta pasākums, ko dara Valsts kanceleja, ko dara ministrijas, viss administratīvais process ir veidots pēc nominācijas. Protams, ka, ja ir vajadzīgs vairāku Ministru prezidenta amata kandidātu skaistumkonkurss, kādi ir bijuši vēsturē, to var taisīt. Ja ir varianti, ka šis varbūt nedabūs, šis dabūs, tur prezidentam tā spēle ir. Bet ja plus/mīnus ir skaidrs, ka premjers būs, bet tur par detaļām daudz jārunā, varbūt pat svarīgām detaļām, tas process ir pēc tam. Tas būtu loģiskāk," uzskata Pastars.

Uz jautājumu, vai esošie strīdi netiktu risināti ātrāk, ja prezidents premjera amatā oficiāli nominētu Krišjāni Kariņu, Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars atbildēja, ka tas tā varētu būt, bet varētu arī nebūt. Viņš atgādināja, ka pirms četriem gadiem prezidents [Raimonds Vējonis] rīkojās pilnīgi pretēji – "viņš nominēja kandidātu, par kuru ne tikai ir šaubas, vai var šo vairākumu savākt, bet par kuru faktiski bija pilnīgi skaidrs, ka šī vairākuma nebūs. Šeit prezidentam ir cita izvēle".  Dzintars uzsvēra, ka šajā gadījumā tās sekas var iestāties tādā situācijā, ka, ja neformālais sarunu vedējs Krišjānis Kariņš atnāk un, piemēram, pasaka – nevaram! Viņš pats vairākkārt ir izteicies, ka tāda situācija ir iespējama. Tādā gadījumā, acīmredzot, prezidentam būtu jāuzņemas daudz lielāka loma arī tālākā sarunu organizēšanā, jo izvēles iespējas būtu diezgan ierobežotas.        

KONTEKSTS

Pēdējās dienās panākta vienošanās, ka, respektējot "Apvienotā saraksta" intereses, papildus Krišjāņa Kariņa piedāvātajam risinājumam pie Nacionālās apvienības (NA) pārraudzībā gaidāmās Aizsardzības ministrijas tiks izveidots ministra biedra postenis, ko ieņemtu "Apvienotā saraksta" pārstāvis. Ministra biedra konkrētie uzdevumi un to apjoms tiks laika gaitā precizēts - visticamāk, tie būšot saistīti ar to, kā militāra apdraudējuma gadījumā plaša sabiedrība tiek iesaistīta militāri civilajā aizsardzībā.

Otra vienošanās paredz, ka vides bloks pamatā paliks Reģionālās attīstības un digitālo lietu ministrijā. Savukārt Klimata departaments pāries uz jauno Klimata un enerģētikas ministriju. Starp partijām vēl būs diskusijas, kuri departamenti tai būtu jāpārņem, lai jaunā ministrija varētu pilnvērtīgi strādāt.

Viens no "Apvienotā saraksta" (AS) dibinātājiem Uldis Pīlēns otrdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja - Lai topošās koalīcijas partneri būtu solidāri atbildīgi par dažādām nozarēm, jaunajā valdībā varētu ieviest vairāk nekā vienu viceministra amatu.  AS koalīcijas sarunās jau ilgstoši cenšas panākt, lai topošajiem partneriem nāktos uzņemties solidāru atbildību par vairākām nozarēm. Šā mērķa īstenošanai izdiskutēti dažādi iespējamie instrumenti, tostarp jaunu institūtu un amatu ieviešana.

"Apvienotā saraksta" (AS) Saeimas deputāts Māris Kučinskis otrdien LTV "Rīta Panorāmā" sacīja, ka pirms koalīcijas izveidošanas AS grib redzēt nākamā gada valsts budžeta projektu ar lielāku detalizāciju, un jau tagad esot skaidrs, ka nākamgad Latvija nevarēs atļauties tik lielu budžeta deficītu kā šogad.

Otrdien ir gaidāma tikšanās ar Valsts prezidentu, kuras laikā arī "vajadzētu novērst tos pārpratumus, kas ir radušies attiecībā uz nosaukto ministra biedru". Pēc viņa teiktā, brīvdienās, koalīcijas sarunas vadot citam "Jaunās vienotības" (JV) pārstāvim, esot bijusi produktīva diskusija par kaut ko citu - par atsevišķu nozaru ministru lielāku sastrādāšanos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti