“Mēs viņiem skaidrosim, tajā skaitā šī likuma būtību un to, kas ir tās nianses. Es pieņemu, ka, kopumā pasniedzot ziņu, ja tā ir aizgājusi līdz “Reportieriem bez robežām”, ka šī ir kaut kāda norma, kas būtiski ierobežos vārda brīvību, piemēram, – tad, protams, ka šāda reakcija ir pamatota un attaisnota,” pauda Papsujevičs.
Patlaban kriminālsodi par viltus ziņu izplatīšanu Eiropas valstīs ir retums – aizvadītā gada novembrī šādu sodu ieviešanu atbalstīja Grieķijas parlaments. Vēl aizpērn ieviest kriminālsodu par viltus ziņu izplatīšanu nolēma Ungārija. Papsujevičs raidījumā “Kas notiek Latvijā?” apliecināja, ka Tieslietu ministrija, gatavojot attiecīgos Krimināllikuma grozījumus, kas paredz pat piecus gadus ilgu brīvības atņemšanu par viltus ziņu un izdomājumu izplatīšanu, vērtējusi arī šo valstu piemērus.
Tikmēr Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (“Jaunā Vienotība”) uzsvēra – viņa vadītājā apakškomisijā un pēc tam arī Saeimas Juridiskajā komisijā atbalstītais Tieslietu ministrijas priekšlikums būtībā paredzot kriminālatbildību nevis par viltus ziņu izplatīšanu, bet gan par sabiedriskā miera rupju traucēšanu.
Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes locekle Zane Mače diskusijā savukārt norādīja, ka pretēji tam, ko publiski apgalvojis tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), mediji nekad nav aicinājuši ieviest atsevišķu pantu, kas paredzētu kriminālsodus specifiski par viltus ziņu izplatīšanu. Viņa uzsvēra, ka šādu ziņu izplatītājiem var piemērot likumā jau esošo pantu par huligānismu un tas praksē arī ir ticis darīts.
Papsujevičs nenoliedza, ka Tieslietu ministrijas darba grupā, kur diskutēts par attiecīgo priekšlikumu, nav tikušas pieaicinātas nedz mediju, nedz žurnālistu organizācijas. Tajā piedalījušies tiesu, prokuratūras un Valsts policijas pārstāvji. Tomēr kritiku par žurnālistu organizāciju nepieaicināšanu viņš noraidīja, sakot: “Mēs tagad atradām vienu vājo vietu un uz to bāzēsimies.” Iesaistīt plašāku sabiedrību iecerēto grozījumu apspriešanā, viņaprāt, var arī tagad.
Saeima attiecīgos Krimināllikuma grozījumus otrajā lasījumā skatīs šonedēļ.
8. februārī Tieslietu ministrija informēja "Kas notiek Latvijā?", ka, pretēji Papjuseviča paustajam, ministrijas lietvedībā tomēr nav saņemts oficiāls "Reportieri bez robežām" iesniegums. Tieslietu ministrija organizācijai sniegs skaidrojumu uz tās aicinājumu, kas publiski pausts "Twitter".
