Arī veids, kādā Krievija varētu turpināt savu agresīvo rīcību, pagaidām ir ļoti neskaidrs. NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts uzskata, ka lēmumu par to pieņem daži cilvēki un, visticamāk, Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēl nav izšķīries par konkrētu rīcību. Militāro jautājumu blogeris un atvaļinātais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kapteinis Mārtiņš Vērdiņš savukārt norādīja, ka sarunu neskaidrais iznākums nevienam nav pārsteigums. Pēc viņa domām,
Rietumiem vajadzētu saliedēties ar Ukrainu un atbalstīt to ne tikai ar vārdiem, bet arī ar darbiem, tieši šobrīd piegādājot letālos ieročus, it īpaši pretgaisa aizsardzībai. Tieši no šā brīža, kad sarunas beigušās ne ar ko, būtu jāsper nākamais solis.
Tam piekrita arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, vienlaikus norādot, ka palīdzība Ukrainai varētu ietvert arī atbalstu reformu īstenošanā, un "arī par potenciālu ieroču piegādi būtu jādomā". Savukārt “Saskaņas” deputāts un Saeimas Nacionālās drošības komisijas loceklis Valērijs Agešins raidījumā “Kas notiek Latvijā?” pauda pārliecību, ka līdz militārai sadursmei šis konflikts nenonāks, taču jādara viss, lai domstarpības risinātu diplomātiskā ceļā.
Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks NATO Edgars Skuja tiešraidē no Briseles norādīja, ka NATO saliedētība sanāksmē tika nodemonstrēta ļoti pārliecinoši, taču ir skaidrs, ka ar Krieviju jāatjauno dialogs un uzticību veicinoši pasākumi. NATO attiecības ar Krieviju pašlaik ir zemākajā fāzē un tas, kas ir jāpanāk – jāatjauno dialogs, uzsvēra Edgars Skuja. NATO no savas puses piedāvās tālāko sarunu grafiku un procedūru, kā turpināt šo diskusiju.
Pēc Skujas teiktā, tieši ar šādu Rietumu nostāju NATO un Krievijas sanāksme noslēdzās, taču tagad ir jāgaida atbilde.
Diplomāts tieši neatbildēja uz jautājumu, vai NATO sniegs militāru palīdzību Ukrainai. To varot darīt atsevišķas valstis, taču ne NATO kā vienota organizācija. Sanāksmē esot izskanējuši ļoti nopietni brīdinājumi Krievijai neizvērst konfliktu Ukrainā un atturēties no karadarbības.
Tas, ka NATO nepieņem Krievijas ultimatīvās prasības [par NATO nepaplašināšanos uz austrumiem un karaspēka atvilkšanu no jaunajām bloka dalībvalstīm], pēc Edgara Skujas teiktā, ir izskanējis jau NATO valstu ārlietu ministru sanāksmē, taču NATO ir gatava turpināt dialogu un izteikt priekšlikumus. No sarunu konteksta noprotams, ka runa varētu būt par vidējās darbības rādiusa raķešu izvietošanu. Krievijai šādas raķetes, pārkāpjot agrāk noslēgtos līgumus, ir izvietotas Kaļiņingradā, kamēr NATO valstīm Krievijas tiešā tuvumā tās teorētiski varētu atrasties tikai zemūdenēs.
KONTEKSTS:
ASV un Krievijas pārstāvji sarunās Ženēvā pirmdien 10. janvārī apsprieda abpusējus soļus stratēģiskās stabilitātes uzlabošanai, paziņojusi ASV valsts sekretāra vietniece Vendija Šērmena. Pēc viņas teiktā, abpusējie pasākumi situācijas deeskalācijai varētu tikt veikti attiecībā uz manevriem un raķešu izvietošanu.
Amerikas Savienotās Valstis ir gatavas apspriest konkrētu raķešu sistēmu nākotni Eiropā saskaņā ar Vidējā un tuvā darbības rādiusa kodolbruņojuma neizplatīšanas (INF) līgumu, no kura bijušais ASV prezidents Donalds Tramps izstājās.
Šērmena paziņoja, ka sarunās noraidījusi ierosinājumus, kas ASV nav pieņemami, tostarp Krievijas aicinājumu garantēt, ka Ukraina netiks uzņemta NATO.
Savukārt pēc trešdien, 12. janvārī Briselē notikušās NATO un Krievijas Padomes sēdes NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pavēstīja, ka abas puses vienojušās rīkot vairāk sarunu, lai arī ir ievērojamas viedokļu atšķirības.
Viņš sacīja, ka sabiedrotie piekrituši rīkot virkni sarunu ar Maskavu par dažādiem stratēģiskiem jautājumiem.
"Krievija nebija tajā pozīcijā, lai piekristu šim priekšlikumam. Viņi to arī nenoraidīja un Krievijas pārstāvji paskaidroja, ka viņiem ir nepieciešams laiks, lai atgrieztos pie NATO ar atbildi," pavēstīja Stoltenbergs.
