Profesionāļu apvienība vai politisks spēks: kas notiek ar Apvienoto Latvijas sarakstu pirms 14. Saeimas vēlēšanām?

Uldis Pīlēns, Aiva Vīksna, Igors Rajevs, Artis Velšs, Andris Kulbergs

Jānis Domburs 5.jūlijs, otrdiena 12:00

Līdz 100 tūkstošiem un sociālo dienestu pārslodze – cik un kā atbalstīt inflācijas skartos

Iepriekšējā inflācijas vilnī tiesības uz pabalstiem bija 10% līdz 15% pašvaldību iedzīvotāju, bet pēc pašreizējiem aprēķiniem jau katrs ceturtais iedzīvotājs vai 25% vērsīsies sociālajā dienestā, kas nozīmē, ka šo dienestu slodze dubultosies, to raidījumā “Kas notiek Latvijā?” pavēstīja Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs ("Saskaņa"). Pēc viņa teiktā, algas šajos dienestos strādājošajiem ir ļoti mazas un papildu darbiniekus būs grūti piesaistīt.“Ja visiem būs jāstāv rindā, mēs jau ap novembri nespēsim viņus apkalpot”.  

Apmēram 100  tūkstošiem cilvēku Latvijā ienākumi ir tuvu pie 109 eiro sliekšņa vai pat vēl mazāki un universālais pabalsts, pēc Andreja Klementjeva ("Saskaņa") domām, viņiem būtu jādod uzreiz.

Labklājības ministrs Gatis Eglītis (“Konservatīvie”) norādīja, ka mājokļa pabalsts ir pats mērķētākais no atbalsta veidiem, jo tur ir pašdeklarēšanās princips mājsaimniecības formā un šīs mājsaimniecības ir ļoti dažādas. Šis pašdeklarēšanās princips ir iekļauts arī premjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") rezolūcijā par mērķētas atbalsta sistēmas izveidi. Tā paredz, ka atbalsts pienākas mājsaimniecībām, kurās ienākumi uz vienu personu nepārsniedz pirmās trīs kvintiles jeb 509 eiro.

Pēc labklājības ministra Gata Eglīša teiktā, mājokļa pabalstu piešķiršana ir nopietns darbs, jo jāizvērtē ne tikai ienākumi, kas ir redzami Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras  (VSAA), vai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datu bāzēs, bet jāskatās vēl plašāk un dziļāk, piemēram, kādi ir īpašumi cilvēkam. Turpretim Andrejs Klementjevs uzsvēra, ka ir liela atšķirība, vai uz sociālo dienestu dodas katrs desmitais vai katrs ceturtais iedzīvotājs.

Pie šādas slodzes sociālais dienests netiks ar visu galā, bet pašvaldības vairs nespēs funkcionēt, ja pabalstos būs spiestas izmaksāt pusi no saviem ienākumiem.

Gatis Eglītis informēja, ka pie esošā koeficienta mājokļa pabalstus Latvijā saņem 3-6% iedzīvotāju. Ar koeficienta koriģēšanu mēs būtībā sasniegtu 10%, kas būtu līdz jau iepriekš minētajiem 100 tūkstošiem. Būs jādomā, kā mazināt birokrātiju, lai šos pabalstus piešķirtu, taču jārēķinās, ka mājokļa pabalsts ir tikai viens no vairākiem iedzīvotāju atbalsta instrumentiem.

Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis vērsa uzmanību uz faktu, ka

“mēs šobrīd runājam tikai par iedzīvotājiem, bet pašvaldību pārziņā ir arī skolas un bērnudārzi, un energoresursu izmaksu pieaugums par 64% šobrīd neļauj šo saimniecību bez valsts atbalsta uzturēt”.

Uz jautājumu, vai nepastāv iespēja, ka kāda no pašvaldībām bankrotē, ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) atbildēja apstiprinoši. Viņa kā piemēru minēja Rēzeknes pašvaldību. Ja tā nepaspēs nomainīt siltumapgādes sistēmas no gāzes uz citu avotu, tas būs ļoti liels risks. Turpretim finanšu ministra Jāņa Reira ("Jaunā Vienotība") padomnieks Ints Dālderis ("Jaunā Vienotība") uzsvēra, ka bez apkures nevienu neatstās, taču Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) var atlaist kādas pašvaldības domi, ja tā nav tikusi galā ar saviem pienākumiem.

Uz Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēža Ginta Kaminska iebildumiem, ka šī ir ārkārtas situācija, Ints Dālderis atbildēja ar pretjautājumu – Kāpēc vieni, piemēram, Liepāja var atļauties pilnīgi citus tarifus, bet Rēzekne – tādus, kādi tie ir? Viņš uzskata, ka par atteikšanos no gāzes izmantošanas apkurē bija jādomā jau agrāk, taču

"Rēzekne izceļas ne vien ar to, ka šajā ziņā nekas nav darīts, bet arī ar dažādiem ne pārāk pamatotiem tēriņiem, kādus citas pašvaldības neatļaujas".

Pēc Inta Dāldera domām, kāpēc gan tagad būtu jāsoda tās pašvaldības, kuras rūpējušās par savu tarifu samazināšanu, bet tiem, kuri to nav darījuši, jāmaksā no kopējās naudas.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) informēja, ka ir iesniegti 73 projekti par apkures sistēmu pārbūvi, taču pēc Ginta Kaminska domām, apstākļi ir ļoti dažādi un nav teikts, ka visas šīs ieceres izdosies īstenot. Ir skaidrs, ka gan pašvaldībām, gan arī siltumapgādes uzņēmumiem būs vajadzīga palīdzība.

KONTEKSTS 

Nākamajā apkures sezonā, kuru prognozē vēl smagāku nekā aizvadīto, līdzīgu atbalstu kā līdz šim, piemēram, īpašus pabalstus visām ģimenēm par bērniem vai vienādas atlaides pilnīgi visiem elektrības lietotājiem vairs nepiemēros. Tā vietā atbalstam pieejamos līdzekļus atvēlēs tiem, kuri bez tiem tiešām nevarētu iztikt. Taču, kā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto", valsts nemaz ''neredz'', kuri tad ir tie, kuri var iztikt, un kuriem tiešām vajag, jo tāda sistēma nemaz nav izstrādāta. Tagad tādai būtu jātop nepilnu trīs mēnešu laikā.

Maija sākumā uz to, ka nevarēs turpināt kā līdz šim, norādīja arī Valsts prezidents Egils Levits: "Nedrīkst šādus pabalstus ar lejkannu visiem izdalīt – kā līdz šim, diemžēl ir jābūt mērķētiem pabalstiem."

Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") nespējā to paveikt vaino iesīkstējušo sistēmu. Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" 19. maijā viņš sacīja: "Tas, kas mani neapmierina, ir, ka mūsu Labklājības ministrija, tā ir varbūt sistēmiska vaina, šobrīd es vēl varbūt neeju tik tālu līdz politiķim, mēs nespējam valstī aprēķināt vai noteikt, kā aprēķināt ienākumu uz mājsaimniecības iedzīvotāju". 

25.maijā premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") uzdeva Labklājības ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju izstrādāt un iesniegt izskatīšanai 14.jūnija valdības sēdē piedāvājumu par visaptverošu mērķētu pabalstu sistēmu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt