Kas notiek ar TV “Rain” apraides atļaujas anulēšanu Latvijā?

Tihons Dzjadko, Ivars Āboliņš, Ritvars Jansons, Gunta Sloga, Aļona Borisova, Liāna Langa. Diskusiju varēs noskatīties gan latviešu, gan krievu valodā.

Jānis Domburs 7.decembris, trešdiena 21:15

Levits gatavs rosināt referenduma «sliekšņa» samazināšanu, politiķi Saeimā piesardzīgi

Pēc konsultācijām ar 14. Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām Valsts prezidents Egils Levits varētu rosināt parlamentu lemt par patlaban noteiktā referendumu ierosināšanas "sliekšņa" būtisku samazināšanu. Ar šādu solījumu Levits nāca klajā raidījumā "Kas notiek Latvijā?". Saeimas frakcijās gan iespēju samazināt tautas nobalsošanas ierosināšanai savācamo vēlētāju parakstu skaitu vērtē piesardzīgi.

"Es domāju, ka, ja par to būs iespējams vismaz diskutēt normāli Saeimā un zināma iespēja, ka Saeima to arī var pieņemt, tad jā, to es arī darīšu," 16. novembra "Kas notiek Latvijā?" solīja Valsts prezidents. Vaicāts, kādam būtu jābūt referendumu ierosināšanas slieksnim, Levits lēsa, ka tie varētu būt 5% vai 3%.

"Katrā ziņā, krietni zemāks nekā tagad," viņš teica.

"Teorētiski tu vari uzlikt 50%. Tas nozīmē, tu izslēdz galīgi. 10% - tu de facto izslēdz gandrīz. Un es domāju, ka tas nav pareizi, jo mūsu Satversme arī diezgan lielu uzsvaru liek uz tiešo demokrātiju,"

tā Levits.

Jautāts, kādēļ jautājumu par referendumu ierosināšanai nepieciešamā parakstu "sliekšņa" samazināšanu viņš nav rosinājis agrāk, Levits atbildēja, ka iepriekšējā sasaukuma Saeimā tam nebūtu deputātu vairākuma atbalsta.

Vairākas 14. Saeimā ievēlētas politiskās partijas vai to apvienības referendumu ierosināšanas "slieksni" samazināt ir apsolījušas savās programmās. Piemēram, "Latvija Pirmajā vietā" programmā pausta apņemšanās panākt, ka referendumu ierosināšanai vajadzīgais parakstu skaits ir 30 tūkstoši, savukārt "Apvienotā saraksta" programmā konkrēts parakstu skaits netiek minēts, taču norādīts, ka "samazināms referendumu ierosināšanas slieksnis".

 "Jaunā Vienotība" frakcijas priekšsēdis Ainars Latkovskis, jautāts, vai "Jaunās Vienotības" frakcijas deputāti būtu gatavi atbalstīt būtisku referendumu ierosināšanas "sliekšņa" samazināšanu, norāda, ka šāds ierosinājums tiktu vērtēts, taču – piesardzīgi, atceroties 2012. gada "divvalodības" referenduma pieredzi. Arī Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars šo sauc par neviennozīmīgu jautājumu.

Entuziastiskāk noskaņoti ir valdības veidošanas sarunās neiesaistīto politisko spēku pārstāvji. Partijas "Stabilitātei!" priekšsēdis Aleksejs Rosļikovs norāda, ka "slieksnis" noteikti ir samazināms. Savukārt Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Viktors Valainis frakcijas attieksmi pret attiecīgo iespējamo likumdošanas iniciatīvu raksturo kā piesardzīgi pozitīvu.

Lai ierosinātu tautas nobalsošanu jeb referendumu patlaban likumprojektu vai Satversmes grozījumu iniciatoriem ir jāsavāc desmitās daļas jeb vairāk nekā 150 tūkstoši vēlētāju parakstu. Attiecīgās normas likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" tika iestrādātas pēc tā dēvētā divvalodības referenduma, kas notika 2012. gadā. Kopš to spēkā stāšanās visi mēģinājumi savākt parakstus referenduma ierosināšanai ir cietuši neveiksmi. Piemēram, šovasar noslēdzās parakstu vākšana par ierosinājumu grozīt Satversmes 110. panta redakciju, tajā nosakot, ka ģimenes pamats ir "māte sieviete un tēvs vīrietis". Gada laikā grozījumu iniciatoriem izdevās savākt 56 658 parakstus. Laika posmā no 1990. līdz 2012. gadam Latvijā notika astoņas tautas nobalsošanas.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti