Ungārijas valsts televīzijā Orbāns paziņojis, ka Ungārijas valdība pieņems lēmumus, kas ļaus tai palikt “ārpus šī konflikta”. Tāpat viņš norādījis, ka neatbalsta sankcijas, par kurām “mums galu galā būs jāmaksā, pat ja mēs paliksim ārpus šī konflikta”, ziņo ārvalstu mediji. Ungārija gan gatavojas uzņemt bēgļus no Ukrainas.
Tikmēr Levits raidījumā “Kas notiek Latvijā?” stāstīja, ka piektdien notikušajos NATO valstu vadītāju samitos visu valstu vadītāji bijuši vienisprātis, ka NATO dalībvalstu karavīri neiesaistīsies aktīvajā karadarbībā Ukrainā, bet valstij, kurā Krievija izvērsusi plašu militāru ofensīvu, tiks palīdzēts ar militāro aprīkojumu.
Ungārija jau iepriekš minēta kā viena no valstīm, kas iebildusi pret to, ka sankcijās pret Krieviju tiek iekļauta Krievijas banku sistēmas atslēgšana no SWIFT. Šāda lēmuma “bloķētāju” vidū bija arī Vācija, tomēr tā savu nostāju mainīja. Dažu dienu laikā Vācija ir mainījusi savu attieksmi pret militārā aprīkojuma sniegšanu Ukrainai – nedēļas nogalē tika paziņots, ka Ukrainai no Bundesvēra krājumiem tiks piegādātas 500 “Stinger” raķetes, 1000 prettanku ieroči, kā arī četrpadsmit bruņumašīnas.
Jāpiebilst, ka Ungārija, tāpat kā Latvija, Lietuva un Igaunija ietilpst tā dēvētajā "Bukarestes devītniekā". Tā vadītāji piektdien sanāca uz ārkārtas samitu Varšavā.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību Putins arīdzan piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".
Trīs dienas vēlāk, 24. februārī Krievija sāka plašu militāru iebrukumu Ukrainā. Uz to reaģējot ASV, Eiropas Savienība, Lielbritānija, Japāna, Austrālija un vēl vairākas valstis paziņojušas par vēl nepieredzēta apjoma sankciju ieviešanu pret Krieviju.
