Kas notiek ar ekonomisko sadarbību ar agresorvalstīm un mangāna rūdas tranzītu?

Zanda Kalniņa-Lukaševica, Armands Krauze, Ģirts Dubkēvičs, Edvards Smiltēns, Jānis Taukačs, Jānis Endziņš, Rinalds Pļavnieks, Jānis Kasalis

Jānis Domburs 20.marts, trešdiena 21:15

«Ļaus jau politiski lemt» un «tikai ne 2022. gadā» – vai likums izšķirs Uzvaras parka pieminekļa likteni?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Saeima šodien steidzamības kārtā lēma par Ārlietu komisijas sagatavoto likumprojektu, kas tā autoru ieskatā paver iespēju lemt par Uzvaras parkā esošā pieminekļa demontāžu. Proti, grozījumi likumā "Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem" aptur "Krievijas Federācijas valdības un Latvijas Republikas valdības vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību" 13. panta darbību, kas noteic, ka Latvija nodrošina memoriālo būvju saglabāšanu Latvijas teritorijā.

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība) trešdien raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā "Kas notiek ar Sarkanajai armijai veltīto pieminekļu nojaukšanu Rīgā un Latvijā?" uzsvēra, ka pēc attiecīgo likuma grozījumu pieņemšanas Rīgas domei būtu jāpieņem politisks lēmums par Uzvaras parkā esošā pieminekļa demontāžu.

"Es uzskatu, ka šis ir nacionāla līmeņa jautājums, kur ir jādarbojas kopā Saeimai, valdībai, Rīgas domei izveidojot ceļa karti, kā mēs līdz šim nonākam. Ir tagad viens lēmums, viņš ļaus jau politiski lemt, jo līdz šim Rīgas domei politiski to lemt pat nav nekādas jēgas, tāpēc ka dome to vienkārši nedrīkstētu darīt. Pēc tam būs nākamais solis, kur, es domāju, mums būs jāizveido arī speciāls likums," tā Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.

Proti, bez šāda likuma Rīgas domei jāuzdod Rīgas pieminekļu aģentūrai organizēt darbus, kas nepieciešami, lai Uzvaras parkā esošo pieminekli nojauktu – izsludināt iepirkumu konkursu būvprojekta izstrādei, pēc tam – celtniecības darbu veikšanai. Tas savukārt nozīmētu, ka demontāžas process var izvērsties neparedzami ilgs, skaidroja Staķis.

Rīgas pieminekļu padomes vadītājs Gvido Princis diskusijā norādīja – padome jautājumu par pieminekļa iespējamu nojaukšanu skatījusi jau iepriekš, bet tagad gaida Saeimas un valdības uzdevumu. "Mēs neesam politiska organizācija, mēs atbildam uz jautājumiem, kurus mums, kā teikt, adresē," teica Princis, norādot, ka šobrīd atlikts jautājums arī par pieminekļa nosaukuma izmaiņām.

Tikmēr Saeimas deputāte Regīna Ločmele, kuras pārstāvētā politiskā partija "Saskaņa" neatbalsta likuma grozījumus, kas paver iespēju lemt par pieminekļa demontāžu, diskusijas gaitā pauda, ka šādai diskusijai nebūtu jānotiek priekšvēlēšanu gaisotnē. Vēlāk jautāta, vai viņa pieļauj, ka Uzvaras parkā esošais piemineklis jebkad varētu tikt demontēts, Ločmele atbildēja: "Viss ir iespējams, tikai ne 2022. gadā!"

KONTEKSTS

Pēc Krievijas 24. februārī uzsāktā kara Ukrainā Latvijā no jauna aktualizējies jautājums par Uzvaras parkā esošā pieminekļa nojaukšanu. Marta nogalē atkārtoti izskatot Latvijas pilsoņu kolektīvo iniciatīvu par šī pieminekļa demontāžu Saeimas Ārlietu komisija vērsās pie Tieslietu ministrijas ar uzdevumu sagatavot tiesisku risinājumu pieminekļa demontāžai, pārvietošanai vai pārveidei.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti